Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Ukrainas austrumos pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas "tautas republikas" ir izsludinājušas referendumus par pievienošanos Krievijai. Tie notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 23. līdz 27. septembrim, turklāt balsojumus paredzēts rīkot arī uz laiku okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos.

Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai
00:00 / 03:28
Lejuplādēt

Par plānotajiem referendumiem otrdien tautu gatavojas uzrunāt arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, taču pagaidām nav zināms, cikos šāds paziņojums paredzēts.

Ukrainas varas iestādes uzsver, ka Kremļa pasūtītie balsojumi nav likumīgi un tie neapturēs ukraiņu spēku vēlmi atbrīvot savas teritorijas. Krievija šos balsojumus varētu izmantot kā ieganstu, lai uzsāktu vispārēju mobilizāciju un pieteiktu karu.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks raksturojis Krievijas rīcību kā šantāžu un manipulāciju.

"Tā izskatās bailes no sagrāves. Ienaidnieks baidās, primitīvi manipulē. Ukraina atrisinās Krievijas jautājumu. Draudus var likvidēt tikai ar spēku," secina Jermaks.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs.

"Ukrainai ir visas tiesības atbrīvot savu teritoriju, un mēs turpināsim to darīt, lai ko arī teiktu Krievija," norāda Kuleba.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosodījis Krievijas plānus organizēt viltus referendumus okupētajā Ukrainas teritorijā.

"Starptautiskajai sabiedrībai ir jānoraida šis solis, jānosaka vairāk sankciju un Ukrainai jāsaņem vairāk ieroču, lai atbrīvotu savu teritoriju. Mums jāsaka "nē" Krievijas šantāžai," uzsver Rinkēvičs.

Runas par referendumu rīkošanu bijušas jau vairākus mēnešus; sākotnēji izskanēja ziņas, ka Krievija tos mēģinās sarīkot 11. septembrī. Taču septembra sākumā Ukrainas armija sāka pretuzbrukumu un padzina Krievijas karaspēku no lielas daļas iepriekš okupētās teritorijas.

Pēc tam, kad Ukrainas spēki sāka atbrīvot okupētās teritorijas, Krievijas kontrolētajā pusē sākās kaut kas līdzīgs panikai. No sākuma septembra sākumā ieplānotie pseidoreferendumi tika atlikti uz vēlāku laiku, tad no Krievijas puses izskanēja rosinājumi šādu balsojumu rīkot novembra sākumā, bet tagad balsojuma datums nozīmēts jau šīs nedēļas otrajā pusē – no 23. līdz 27. septembrim.

Kā uzskata trimdā Francijā dzīvojošā Krievijas politoloģe Tatjana Stanovaja, šis Putina režīma  solis ir vērtējams kā nepārprotams ultimāts Ukrainai un Rietumiem.

“Putins ir gatavs nekavējoties sarīkot referendumus, lai iegūtu tiesības (viņa izpratnē) pielietot kodolieročus Krievijas teritorijas aizsardzībai. Putins negrib uzvarēt šo karu kaujas laukā. Putins grib piespiest Kijivu padoties bez cīņas,” spriež Stanovaja.

Kā pavēstījis Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, ja Krievija sarīkos pseidoreferendumu, tas pavērs ceļu vispārējās mobilizācijas izsludināšanai Krievijā.

"Okupanti var sarīkot viltus "referendumu", uz ātru roku kaut ko salipināt, atzīt "rezultātus". Atbilstoši šiem rezultātiem viņi visi gribēs iestāties Krievijas sastāvā," "Radio Brīvība" sacīja Haidajs.

"Un tad uz laiku okupētā Ukrainas Luhanskas apgabala deokupācija no Krievijas skatupunkta būs "tiešs uzbrukums Krievijai", un tas dos iespēju rīkot vispārējo mobilizāciju, pieteikt karu. Jo [šobrīd] ar mobilizāciju viņiem ir lielas problēmas. Savākt cilvēkus normālā skaitā viņi nespēj," skaidroja Haidajs.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētēja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē.

"Uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus," brīdina ar atomieročiem bruņotās valsts pārstāvis.

2014. gada martā, neilgi pēc Krievijas karaspēka vienību ievešanas Krimas pussalā, tika sarīkots "referendums" par Krimas pievienošanos Krievijai. Maskava paziņoja, ka 97% balsotāju esot lēmuši par pievienošanos Krievijai.

Starptautiskā sabiedrība nav atzinusi šo referendumu un joprojām uzskata Krimu par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu.

Kremļa propagandas izplatītāja Margarita Simonjana apgalvo, ka referendumu sarīkošana "atraisīšot rokas" Krievijai.

"Tūlītējs referendums – tas ir Krimas scenārijs, kā bankā. Šodien referendums, rītdien atzīšana par Krievijas Federācijas sastāvdaļām, aizparīt triecieni pret Krievijas teritoriju tiks uztverti kā pilnvērtīgs Ukrainas un NATO karš ar Krieviju, kas Krievijai atraisīs rokas visās nozīmēs," apgalvo Simonjana.

Krievijas Krimināllikumā otrdien tika veikti labojumi, divkārt palielinot cietumsodus par dezertēšanu mobilizācijas vai kara stāvokļa laikā. Arī karavīriem, kas brīvprātīgi padosies ienaidniekiem, paredzēts līdz desmit gadiem ilgs cietumsods. Karavīriem, kas tiks notiesāti par laupīšanu, varēs tikt piemērots 15 gadu cietumsods.

Līdz desmit gadiem ilgs cietumsods paredzēts arī tiem Krievijas karavīriem, kas atteiksies doties kaujā vai pildīt virsnieku pavēles.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti