Krievija jau kopš iebrukuma sākuma ir apšaudījusi Bahmutu, tomēr okupantiem joprojām nav izdevies ieņemt šo pilsētu.
Uzbrukumi pastiprinājās vasarā pēc tam, kad Krievijas karaspēks okupēja Severodonecku un Lisičansku. Tagad Bahmuta kļuvusi par vienu no galvenajiem Krievijas mērķiem Donbasā.
Krievijas spēku intensīvi apšaudītajā pilsētā postījumi redzami ik uz soļa, bet zaļajos toņos ieturētais uzraksts ar sarkano sirdi "Es mīlu Bahmutu" pie iebraukšanas pilsētā joprojām neskarts.
Doneckas apgabala Bahmuta, kas joprojām ir Ukrainas spēku kontrolē, kļuvusi par spoku pilsētu. Krievijas armija ir Bahmutas austrumu pievārtē. Pastāvīgi dzirdami sprādzieni.
Bahmutā ir daudz postījumu, tā tiek apšaudīta ik dienu. Un tiem, kas šeit vēl palikuši, nākas dzīvot ļoti smagos apstākļos.
Līdzās sagrautam daudzstāvu namam kaimiņu mājā joprojām dzīvo Nadežda. Viņa atnākusi savākt zarus ugunskuram.
Nadežda stāsta, ka gandrīz katrā kāpņutelpā palicis tikai pa cilvēkam – pārējie aizbraukuši. Viņa savā kāpņutelpā ir vienīgā ar dēlu. Meita dzīvo Harkivā, taču pie viņas vismaz pagaidām nav devusies.
"Meita sauc un sauc. Viņai ir mazs bērniņš, vakar pieci gadiņi palika. Bet es pat nevaru aizbraukt. Man bail. Iekrampējos savā dzīvoklī un viss, nekur no vietas nekustos. Baidos, bet nezinu, kas būs tālāk. Vēl pacietīsim.
Ūdens, elektrības nebija. Elektrība parādījās, bet, tiesa, atkal pazudusi. Sola rīt atjaunot. Ūdens ir. Tā ka viss labi. Slava Ukrainai!"
Nadežda zarus savelk čupā pie paštaisītas ķieģeļu plītiņas mājas priekšā. Tur kuras uguns no netālā sprādziena vietā savāktiem zariem, silst apmelnējusi tējakanna.
Ēdiens no humānās palīdzības piegādēm, kas šajā pilsētā pienāk retāk nekā citviet, jo Bahmuta atrodas pie frontes līnijas un uzturēšanās šeit ir īpaši bīstama.
Gaidot stipru melno tēju, uz brūna čemodāna sēž Aleksejs.
"Te jau ir bīstami būt. Māju taču redzējāt," brīdina Aleksejs.
"Ceru, ka viss būs normāli. Mūsējie uzvarēs. Cerība mirst pēdējā. Neko citu nevar darīt, kā vien cerēt."
Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju aizbēguši. Vēl palikušajiem jādzīvo pastāvīgās briesmās. Aizvadītājā nedēļas nogalē Bahmutā gājuši bojā vēl vismaz divi cilvēki, liecina apgabala vadības publicētā informācija.
Iemesli, kādēļ cilvēki paliek Krievijas apšaudītajā pilsētā, ir dažādi. Daži nebrauc prom, jo palikuši šeit palīdzēt citiem, kā kikboksa treneris Leonīds.
"Gaidām, ka būs miers, ka mēs uzvarēsim. Mēs nepadodamies līdz pēdējam. Tagad eju pensionāri apraudzīt, nesu paēst un ziedus. Sievietei 81 gads," stāsta Leonīds.
"Vairāk nekā 40 gadus strādāju par kikboksa treneri. Pagaidām neesmu sevī atradis morālas tiesības aizbraukt. Palīdzam cilvēkiem. Gan maizi izkraujam, gan veciem cilvēkiem nesam. Tagad visi tilti sagrauti, bet tur maize kaut kā jāaiznes. Ne visi ir jauni, tur arī vecie dzīvo."