Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraida pārmetumus, ka viņa valsts nepietiekami atbalstītu Ukrainu. Šolcs apgalvo, ka Vācija sniedz Ukrainai otro lielāko militāro atbalstu aiz ASV. Ar šādiem paziņojumiem Vācijas kanclers nāca klajā otrdien vizītes laikā Viļņā. Tur viņš tikās ar Baltijas valstu līderiem.
Runāt vai nerunāt ar Vladimiru Putinu? Šāds “šekspīrisks” jautājums patlaban aktuāls politiskajās aprindās. Vismaz uz laiku Eiropas līderiem ar Putinu runāt nevajadzētu, lai nodotu vēstījumu, cik nopietni ir noskaņota Eiropa. Tā uzskata no Francijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Rafaēls Gluksmans – tagad politiķis, bet arī žurnālists, savulaik bijis Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašivli padomnieks.
Krievijas iebrukums Ukrainā dramatiski izkropļo starptautisko tiesību vidi un taisnīgumu, intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropula, atrodoties oficiālā vizītē Latvijā. Viņa arī atzina, ka tikai Vladimirs Putins zina, kad Krievija varētu apturēt karu Ukrainā, kā arī kritizē Turciju par Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO bloķēšanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs palīdzēt atrisināt jautājumu par Ukrainas graudu eksportu uz ārvalstīm, tādējādi mazinot saspīlējumu globālajā pārtikas tirgū. Vienlaikus Putins pretī prasa vairāku sankciju atcelšanu. Tāpat viņš brīdinājis Rietumu līderus, ka bruņojuma piegāžu pastiprināšana Ukrainai situāciju var vēl vairāk destabilizēt, palielinot humāno krīzi. Par to viņš 28. maijā paziņojis sarunās ar Francijas un Vācijas līderiem. Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis norāda, ka tām valstīm, kuras aicina Ukrainu piekāpties Krievijai, ir jārēķinās ar vairāku miljonu ukraiņu bēgļu uzturēšanu uz nenoteiktu termiņu.
Krievijas karaspēks jau 94. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.
Šonedēļ notikusī traģiskā apšaude skolā ASV Teksasas štatā uzjundījusi diskusijas par policijas rīcību. Tā tiek apsūdzēta par kavēšanos doties iekšā klases telpā, lai apturētu uzbrucēju. Uzbrucējs nošāva 19 skolēnus un divus skolotājus.
Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve laidusi klajā savu līdz šiem lielāko monētu, lai atzīmētu karalienes Elizabetes II platīna jubileju jeb 70 gadus kopš atrašanās tronī.
Krievijas karaspēks jau 93. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.
Ungārijā no piektdienas degvielu par fiksēto cenu var uzpildīt tikai automašīnās ar Ungārijas numurzīmēm. Ārvalstu autovadītājiem tā ir dārgāka saskaņā ar tirgus cenu.
Balsis, kas aicina piekāpties un mēģināt Krieviju pielabināt, tai atdodot daļu Ukrainas teritoriju, Kijivā kritizētas skaļi. Īpašu sašutumu tur izsaukuši bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera izteikumi. Tikmēr Krievija cenšas nostiprināt kontroli tās okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidos.
Kaujas Ukrainas austrumos, Donbasā, sasniegušas līdz šim nebijušu intensitāti un turpina eskalēties, ceturtdien, 26. maijā, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Kremļa aprindās valda izmisums saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, taču tā iznākums lielā mērā būs atkarīgs no rietumvalstu spējām un gribas Ukrainai piegādāt jaunus ieročus. Tā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja ietekmīgais un godalgotais starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" izmeklējošais žurnālists Kristo Grozevs. Cik ilgs varētu būt karš un no kā atkarīga Ukrainas uzvara – par to ar Grozevu ikgadējās Lennarta Meri konferences laikā sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Līdz ar iebrukumu Ukrainā Krievija agresīvāk izvērtusi arī dezinformācijas kampaņas pasaulē, tādēļ jāpastiprina pūles cīņā pret manipulāciju ar informāciju. Tāds ekspertu secinājums NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) ikgadējā konferencē Rīgā “Stratkom dialogs”.
Somija, stājoties NATO, normalizē savu vietu starptautiskajā arēnā, intervijā Latvijas Televīzijai Helsinkos sacīja bijušais Somijas premjers Jirki Katainens. Nozīmīgs faktors Somijas lēmumā ir vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Un Krievija no Somijas robežas nekur nepazudīs, uzsver Katainens.
Somijas un Zviedrija iesniegušas pieteikumu dalībai NATO. Somija šādi rīkojoties normalizē savu vietu starptautiskajā arēnā, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai Helsinkos sacīja bijušais Somijas premjers Jirki Katainens. Intervijā viņš uzsvēra – Krievija no Somijas robežas nekur nepazudīs, un tas jāņem vērā.
Krievijas karš un iebrukums Ukraina ir drauds visai Eiropai, intervijā LTV atzina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa aicināja pilnībā atteikties no Krievijas gāzes, kuru Maskava izmantojusi kā šantāžas instrumentu. Ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju LTV tikās Tallinā Lennarta Meri konferences laikā.
Zviedrijas parlamentā Riksdāgā lielākā partija ir sociāldemokrāti, un līdz ar to tā ir Zviedrijā valdošā partija. Tā vēsturiski bijusi skeptiski noskaņota pret Zviedrijas iestāšanos NATO, taču Krievijas iebrukums Ukrainā tai licis mainīt nostāju.
Ārkārtīgi nozīmīgs notikums, kas maina drošības balansu Baltijas reģionā – tā Zviedrijas un Somijas plānoto stāšanos NATO ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) vērtēja bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts. Pēc viņa teiktā – NATO paplašināšanās stiprinās arī Latvijas drošību. Ar Karlu Biltu LTV sarunājās Lennarta Meri konferences laikā Tallinā.
Uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO ļoti pozitīvi skatās Baltijas valstis. "Būs vairāk drošības!" tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja Igaunijas prezidents Alars Kariss. Viņš intervijā LTV, kas notika Lennarta Meri konferences laikā Tallinā, runāja gan par NATO paplašināšanos, gan Ukrainu, Krieviju, gan Igaunijas pieredzi ar padomju laika pieminekļiem.
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde otrdien, 17. maijā, parakstīja valsts pieteikumu dalībai NATO, tikmēr Somijā parlaments atbalstīja valsts dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Somija un Zviedrija jau trešdien plāno iesniegs oficiālu pieteikumu dalībai NATO.
Ziemeļvalstis iegūs drošības garantijas, bet aliansei būtisks būs Somijas un Zviedrijas bruņoto spēku spēju pienesums. Somijas gadījumā it īpaši tie būs sauszemes spēki, to Latvijas Televīzijai Helsinkos Somijas Ārpolitikas institūta vadošais pētnieks Mati Pesu raksturoja kā Ziemeļvalstu armiju mugurkaulu.
Igaunijā pirms pāris nedēļām apritēja 15 gadi, kopš no Tallinas centra uz militāro kapsētu tika pārcelts padomju piemineklis, tā dēvētais "Bronzas kareivis". 9. maijs Igaunijā kopumā ticis aizvadīts mierīgi, taču memoriāls joprojām izgaismo atšķirīgos vēstures skatījumus sabiedrībā.
Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzinīgi vērtē Zviedrijas un Somijas iespējamo pievienošanos NATO. Viņaprāt, tas stiprinās NATO austrumu flanga drošību.
Daudz izdarīts, bet vēl daudz darāmā, – ar šādu atziņu Igaunijā ceturtdien atzīmēja piecgadi, kopš tur tika izvietota NATO kaujas grupa tāpat kā Latvijā, Lietuvā un Polijā. Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmē, ka sabiedrotie vēl vairāk uzmanības pievēruši Baltijas valstu drošībai.
Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu, bet Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Vismaz viens cilvēks gājis bojā un astoņi ievainoti Ukrainas ostas pilsētā Odesā, pret kuru Krievija pirmdien raidīja vairāku raķešu triecienus, iznīcinot arī kādu tirdzniecības centru.
ASV prezidents Džo Baidens parakstījis Lendlīzes likumu, kas ļaus paātrināt militārās tehnikas piegādes Ukrainai. Tas veidots pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas palīdzēja Eiropai pretoties Ādolfam Hitleram.
9. maijs kā Uzvaras diena tradicionāli tiek svinēts ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā un Baltkrievijā, kas Otrā pasaules kara laikā cīņā ar nacistisko Vāciju zaudēja miljoniem cilvēku dzīvību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien “Uzvaras dienas” svinībās Maskavā atturējās izsludināt jaunu posmu karā pret Ukrainu, kur vairāk nekā divu mēnešu laikā Krievijas karaspēkam nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvju pretestību.
Krievijas okupantu atstāto postu un nodarītos zaudējumus pašlaik lēš un vērtē Čornobiļas atomelektrostacijā (AES). To Krievijas karaspēks bija okupējis vairāk nekā mēnesi un aizejot izlaupīja. Krievijas karavīri netālu radioaktīvajā augsnē bija ierīkojuši arī ierakumus. Radiācijas fons pašlaik ir normas robežās, taču okupācijas laikā pāris reizes tas bijis pārsniegts, kas pirms tam notika reti. Uz Čornobiļas atomelektrostaciju devās Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa
Uzdevums ir nevis atjaunot Irpiņu, kāda tā bija, bet to padarīt vēl labāku, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Ukrainas pilsētas Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins. Tāpat kā daudziem citiem Ukrainas pilsētu vadītājiem pēc Krievijas iebrukuma viņam nācās kļūt par kara laika mēru, arī pats aktīvi iesaistījās pilsētas aizsardzībā. Vismaz trīs reizes pret viņu tika vērsti uzbrukumi ar mērķi nogalināt.
