Eiropas Komisija aicina stiprināt jauniešu datorprasmes

Koronavīrusa pandēmija ir paātrinājusi vairākus procesus darba tirgū, kas iesākās jau pirms vairākiem gadiem. Proti šīs krīzes dēļ diezgan lielam cilvēku skaitam varētu nākties pārkvalificēties, lai atrastu darbu. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem,  kā palīdzēt - it sevišķi jauniešiem - apgūt darba tirgū šobrīd pieprasītās kvalifikācijas.

Eiropas Komisija aicina stiprināt jauniešu datorprasmesArtjoms Konohovs

    Pat visvienkāršākā darba darītajam mūsdienās būtu jāzina, kā apieties ar datoru. Šī frāze ir labi zināma un tiek daudzreiz atkārtota. Tomēr Eiropā joprojām ir daudz pieaugušo, kuri ar datoru ir "uz jūs". Viņu vidū arī jaunieši, kuri labi spēj izmantot internetu izklaides nolūkiem, bet ātri apjūk, kad ir nepieciešams izdarīt kaut ko profesionālu. Tādēļ Eiropas Savienības nodarbinātības komisārs Nikolā Šmits sarunā ar Latvijas Radio uzstāj, ka jauniešiem ir nepieciešams gan labāks atbalsts profesijas izvēlē, gan arī dažādi papildu kursi.

    "Kad jaunieši izvēlas studiju virzienu, viņiem ir jāsaprot, cik liels pieprasījums pēc šīs profesijas ir darba tirgū. Tādēļ mums ir jāstiprina padomdevēju loma. Tāpat būtu jāuzlabo iespējas iegūt papildu apmācību. Piemēram digitālās prasmes var ļoti palīdzēt cilvēkiem atrast darbu. Un nav tik svarīgi, kāda ir bijusi viņu iepriekšējā izglītība," norāda Šmits.

    Eiropas Komisija cer, ka pieaugušo skaits, kuriem piemīt vismaz minimāla datorprasme, piecu gadu laikā pieaugs līdz 70%. Pērn tādu tikai bija 56%. Dažādām apmācībām jaunajā Eiropas prasmju programmā ir paredzēts būtisks finansējums no ekonomikas atkopšanās fonda. Par to gan vēl jāvienojas dalībvalstu līderiem. Liels uzsvars tiek likts arī uz plašākām prakses iespējām, ko apmaksātu Eiropas Savienība.

    "Pastāv būtiska nesaskaņotība. Proti, daudzi jaunieši varētu būt apguvuši kvalifikāciju, kas šobrīd netiek pieprasīta darba tirgū. Otra grupa ir jaunieši, kuri ir pametuši skolu vai kādu citu apmācības procesu un līdz ar to viņiem nav nekādu profesionālo iemaņu. Tādēļ mums ir jāstrādā ar abām grupām. Tiem, kam jau ir kāda kvalifikācija, varētu noderēt prakses iespējas. Tas nenozīmē, ka viņu iepriekšējā kvalifikācija nekam nebūtu derīga. Vienkārši to nav iespējams izmantot, lai atrastu darbu," saka Šmits.

    Komisārs uzskata, ka mūsu valstī varētu noderēt vispārējais pārskats par to, kādas profesijas ir vajadzīgas darba tirgū, kādi speciālisti ir pieejami un kā nodrošināt pārkvalifikāciju bezdarbniekiem, lai aizpildītu tukšās darbavietas.

    "Man šobrīd pa rokai nav detalizētas informācijas par situāciju Latvijā, bet gadījumā, ja jūsu valstī ir vērojama nesakritība starp darbinieku kvalifikāciju un profesijām, kas ir pieprasītas darba tirgū, tad būtu vērtīgi izstrādāt vispārējo nacionālo prasmju stratēģiju. Mēs ļoti gribētu to attīstīt daudzās dalībvalstīs. Šajā virzienā strādā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Viņi iesaka valstīm izstrādāt kopā ar Eiropas Komisiju nacionālo prasmju stratēģiju. Es domāju, ka tas ir pareizais veids, kā palīdzēt cilvēkiem vai nu atrast darbu savā nozarē vai kādā citā jomā," norāda Šmits.

    Kā zināms, Latvijā dažās profesijās ir grūti atrast strādājošos, jo piedāvātās algas ir pārāk zemas. Vai topošais Eiropas minimālās algas priekšlikums varētu palīdzēt risināt šo problēmu?

    "Ja ekonomikā dominē ļoti zemas algas, tad darbiniekos netiek ieguldīts, viņi netiek apmācīti un viņu kvalifikācija netiek celta. Nenotiek arī investīcijas mūsdienīgākās tehnoloģijās. Līdz ar to šī pieeja neveicina produktivitātes kāpumu," saka Šmits.

    Viņš stāsta, ka Eiropas Komisija negrasās noteikt vienotu minimālās algas skaitli visās bloka valstīs. Drīzāk tas būs principu kopums, kas būtu jāņem vērā, nosakot minimālās algas līmeni.

    Pietiekams atalgojums var mazināt arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšanu uz citām Eiropas valstīm.

    "Daži cilvēki pāriet citā profesijā, bet citi vienkārši pārceļas dzīvot ārzemēs. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ labāka minimālā alga var būt noderīga. Tā var dot pozitīvu ietekmi uz darba tirgu un mazināt speciālistu trūkumu noteiktajās profesijās," pauž Šmits. Diskusija par minimālo algu sasaucas arī ar neseno Satversmes tiesas spriedumu, kas uzlika politiķiem izstrādāt skaidrus principus, pēc kādiem būtu jāaprēķina garantētā minimālā ienākuma pabalsts.

    "Mēs uzskatām, ka minimālo algu jautājums šobrīd ir diezgan aktuāls. Daži varētu teikt, ka tagad ir krīze un līdz ar to šis brīdis nav piemērots, lai nāktu klajā ar tādu priekšlikumu. Bet mēs esam pārliecināti, ka tas ir pareizais brīdis. Tādēļ mēs nāksim ar to klajā oktobrī," uzsver Šmits.

    Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā darba tirgus varētu būtiski mainīties. To veicinās pārēja uz videi draudzīgu saimniekošanu un digitālo tehnoloģiju pieaugums. Tikai mākslīgais intelekts un robotika vien nākamajos piecos gados pasaulē radīs 60 miljonus darbavietu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti