Līdz Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ir atlicis mazāk par mēnesi. Tiesa, priekšvēlēšanu kaislības turpinās jau vairākus mēnešus.
Vairākus kandidātus nepielaiž vēlēšanām
Ar ļoti lielu nepacietību tika gaidīts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par to, kuri no kandidātiem tiks pielaisti startam prezidenta vēlēšanās. Vislielāko intrigu radīja jautājums par Viktoru Babariko, kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, bet kura komanda vēlēšanu komisijai bija iesniegusi vairāk nekā 400 tūkstošus vēlētāju parakstu.
Šonedēļ šī intriga tika atrisināta. Viktors Babariko kā prezidenta amata kandidāts vēlēšanām reģistrēts netika, jo viņa ienākumu deklarācijā neesot norādīti nelegālas darbības laikā iegūti līdzekļi vairāku simtu tūkstošu ASV dolāru vērtībā. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina apgalvoja, ka Babariko ir izmantojis nelikumīgu ārvalstu palīdzību, ar to domājot viņa vadīto „Belgazprombank” un tās darbiniekus.
Tāpat vēlēšanu komisija ir atteikusies reģistrēt par visai spēcīgu kandidātu uzskatīto Valēriju Cepkalo. Daži tūkstoši iesniegto parakstu tika atzīti par nederīgiem un nepieciešamā 100 tūkstošu parakstu robeža tādējādi netika sasniegta.
Kā norāda radiostacijas „Radio Svoboda” komentētājs Valērijs Karbaļēvičs, nav zināms, cik liels skaits vēlētāju būtu balsojuši par nenoliedzami populāro Babariko, taču pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko vienkārši nevēlas riskēt.
“Šajā situācijā, kad vēlēšanās ir jāizvēlas starp to, vai zaudēt varu vai arī izskatīties vājam, Lukašenko ir izvēlējies otro variantu.
Viņš savā bruņojumā varēja ņemt faktu, ka viņa paša 25 gadu laikā veidotā vēlēšanu sistēma tāpat nodrošinās vajadzīgo rezultātu neatkarīgi no tā, kurš un kā balsos. Taču kampaņas sākumā Viktors Babariko, atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko viņš plāno darīt, teica – ja par mani nobalsos 80% vēlētāju, šī vēlēšanu mašīna sabruks. Vai tā būtu vai ne, neviens nezina. Taču Lukašenko nevēlas riskēt. Lukašenko ir izlēmis neveikt šādus eksperimentus, dodot priekšroku vienkāršam un rupjam spēka scenārijam,” komentē Karbaļēvičs.
Lukašenko nebūs vienīgais kandidāts
Vienlaicīgi Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanām ir reģistrējusi vairākus citus pretendentus, tostarp arī Aleksandru Lukašenko. Šie kandidāti ir bijusī parlamenta deputāte Anna Kanopatska, kustības „Saki taisnību” līdzpriekšsēdētājs Andrejs Dmitrijevs, Baltkrievijas sociāldemokrātu līderis Sergejs Čerečeņs un arī ieslodzījumā esošā un atkal karcerī nonākušā opozīcijas aktīvista un blogera Sergeja Tihanovska sieva Svetlana. Tieši viņas reģistrēšana daudziem raisījusi virkni jautājumu.
Taču politikas komentētājs Sergejs Navumčiks ir pārliecināts, ka arī šis gājiens ir rūpīgi izplānots:
“Lukašenko baidās no tā, ka viņš vēlēšanu biļetenā varētu palikt viens pats.
Gadījumā, ja netiktu reģistrēta Svetlana Tihanovska un pārējie trīs pretendenti savas kandidatūras atsauktu, prezidentam tā būtu ļoti nepieņemama situācija. Turklāt viņš baidās arī no boikota. Viņš baidās gan no formāla un apsolīta boikota, gan no reāla cilvēku trūkuma balsošanas iecirkņos. Tieši tāpēc tika piereģistrēta Svetlana Tihanovska, ar cerību, ka daļa no Babariko un Cepkalo elektorāta pārslēgsies uz viņu un, skaitot arī viņas pašas vēlētājus, tomēr aizies uz vēlēšanu iecirkņiem. Un tur jau vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina zinātu, kāds rezultāts ir nepieciešams. Taču arī šādā scenārijā var būt dažādi pārsteigumi.”
Dzirdīgas ausis Briselē
Kā aprēķinājuši kampaņas „Cilvēktiesību aizstāvji par brīvām vēlēšanām” dalībnieki no Baltkrievijas Helsinku komitejas un likvidētā cilvēktiesību centra „Vesna”,
šīgada priekšvēlēšanu kampaņas laikā politieslodzīto skaits Baltkrievijā ir palielinājies līdz 24.
Vēl vismaz 700 cilvēki tikuši aizturēti, 130 personām piemērots administratīvais arests, bet vēl 252 personām piemērots sods. Aktīvisti uzskata, ka vēlēšanu kampaņa neatbilst starptautiskajiem standartiem un nenodrošina līdzvērtīgu politisko cīņu.
Šie ziņojumi ir sasnieguši arī dzirdīgas ausis Briseles gaiteņos.
Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pagājušās nedēļas Eiropas Parlamenta debatēs norādīja, ka Eiropas Savienība rūpīgi seko Baltkrievijā notiekošajam un varētu lemt par turpmākajiem soļiem.
“Jau no pašas vēlēšanu kampaņas sākuma mēs esam norādījuši uz dažādiem incidentiem, kas mums rada bažas. Īpaši uz tiem, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un kurus ir pastrādājis baltkrievu režīms. Mēs to nosodām, un mēs esam oficiāli nosūtījuši brīdinājumus.
Vienlaicīgi mums ir jāsaglabā saiknes ar pilsonisko sabiedrību, mums ir jāsaglabā kontakti ar Baltkrieviju, lai mēs varētu reaģēt atkarībā no tā, kas tur notiek.
Mēs turpināsim uzsvērt, ka Baltkrievijas iedzīvotājiem ir tiesības aizstāvēt savas cilvēktiesības, kā arī valsts suverenitāti. Taču saziņas kanāli mums ir jāpatur atvērti,” sacīja Borels.
Nedēļas sākumā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājs Durks Šūbels pauda cerību, ka Eiropas Savienībai nenāksies ieviest sankcijas pret Baltkrieviju politieslodzīto dēļ. Pēc viņa vārdiem, protams, sankcijas ir dalībvalstu kompetencē, taču lēmums būs atkarīgs no situācijas.
Šie vēstnieka izteikumi izsaukuši asu Baltkrievijas ārlietu ministrijas pretreakciju. Ministrijas preses pārstāvis Anatolijs Glazs norādījis, ka Baltkrievija jau daudzus gadus ir suverēna valsts, tāpēc esot ļoti dīvaini, ka Eiropas Savienības pārstāvis, kas nepārtraukti deklarē atbalstu Baltkrievijas neatkarībai, tagad pēkšņi sāk uzstāties kā iekšējais valsts vadītājs. Glazs uzsvēris, ka Baltkrievija vēlēšanas rīko pati sev, bet baltkrievu tauta pati izdarīšot savu izvēli bez ārējo “labdaru” priekšā teikšanas.
