Pētījums: 13% no nāves gadījumiem Eiropā ietekmējusi slikta vides kvalitāte

Gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņu ietekme un bīstamu ķīmisku vielu iedarbība rada nopietnu apdraudējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai. Šāds atzinums atrodams jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā. Tajā konstatēts, ka 13% no visiem nāves gadījumiem ietekmējusi sliktas kvalitātes apkārtējā vide. Situācijas uzlabošanai lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības "Zaļā kursa" politiku un Eiropas Komisijas solījumiem vēl vairāk palielināt kaitīgo izmešu emisijas samazināšanas apmērus.

ĪSUMĀ:

  • 13% no nāves gadījumiem Eiropā saistīti ar sliktu apkārtējās vides kvalitāti.
  • Augstākais ar vidi saistīto nāves gadījumu īpatsvars ir Bosnijā un Hercegovinā.
  • Eiropas Vides aģentūrā norāda uz pētījumu nepieciešamību par apkārtējās vides ietekmi.
  • Apkārtējās vides apstākļu uzlabošanā liek cerības uz Eiropas "Zaļā kursa" politiku.

Pētījums: 13% no nāves gadījumiem Eiropā ietekmējusi slikta vides kvalitāteUģis Lībietis

Šogad piedzīvotā Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi jautājumu par sabiedrības veselības stāvokli ne tikai Eiropas Savienībā (ES), bet arī citur pasaulē. Kā noskaidrots jaunākajā Eiropas Vides aģentūras pētījumā "Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā", lielu daļu no slimībām Eiropā joprojām var sasaistīt ar pašu cilvēku radīto vides piesārņojumu.

Prezentējot jaunāko pētījumu, Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruijninks uzsvēris, ka veselīga dzīvesveida nodrošināšanai ir nepieciešama veselīga apkārtējā vide, taču pašlaik dati ir ļoti satraucoši.

"Mēs zinām, ka Eiropā katrs septītais vai astotais nāves gadījums ir saistīts ar apkārtējās vides radītajiem faktoriem. 90% no šiem gadījumiem ir no bezkontakta slimībām. Mēs zinām, ka aptuveni 250 tūkstoši cilvēku mirst no vēža, ko var sasaistīt ar vides faktoriem. Aptuveni 130 tūkstoši mirst no išēmiskām sirds slimībām, daudzi mirst no obstruktīvām hroniskām plaušu slimībām. Taču daudz mazāk ir zināms, ka ar vides faktoriem var saistīt arī garīgo uzvedību un neiroloģiskās saslimšanas. Šādu bezkontakta slimību, kuras var sasaistīt ar vides faktoriem ir ļoti daudz," sacīja Bruijninks.

Pēc viņa teiktā, viens no galvenajiem slimību faktoriem nenoliedzami ir gaisa piesārņojums, taču ne mazāk vērības būtu jāpievērš arī trokšņa piesārņojumam. Pētījumā atklāts, ka piesārņojuma un klimata pārmaiņu radītais slogs Eiropā ir atšķirīgs, un ir nepārprotamas atšķirības starp valstīm Eiropas austrumos un rietumos.

Augstākais valstī ar vidi saistīto nāves gadījumu īpatsvars (27 %) ir Bosnijā un Hercegovinā, bet zemākais Islandē un Norvēģijā — 9 %.

Eiropas Vides aģentūras vadītājs arī uzsvēra, ka par spīti apzinātajiem riskiem ir arī ļoti daudz nezināmā:

"Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka no visiem globālajiem saslimšanas gadījumiem aptuveni 3% ir no saindēšanās ar kādu ķīmisku vielu. Taču mums šeit ir nopietns zināšanu iztrūkums. Mēs vienkārši nezinām, kā viena vai otra viela ietekmē mūsu veselību. Gan īstermiņā, gan ilgākā laika posmā, gan savienojumā ar citiem faktoriem. To pašu var teikt par sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti. Mēs zinām, ka tas pasliktina veselību, taču mums nav datu, cik liels ir šis īpatsvars Eiropas kontekstā. Mēs vienkārši to sistemātiski neuzraugām. Tāpēc ir ļoti daudz iemeslu, lai šīs saiknes uztvertu ļoti nopietni un turpinātu investēt spēcīgākā un mūsdienīgākā zināšanu bāzē," viņš norādīja.

Ziņojuma autori arī uzsver, ka viens no pozitīvajiem sasniegumiem un risinājumiem cīņā ar vides negatīvo ietekmi ir augstas kvalitātes zaļās un zilās zonas pilsētu teritorijās. Tās ne tikai sekmē veselību un labklājību, bet arī sociālo integrāciju. Lielas cerības tiek liktas arī uz Eiropas Savienības zaļo kursu, kas paredz ievērojamas pārmaiņas nākotnes politikā.

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, informējot par situāciju 27 valstu blokā, solīja paaugstināt Eiropas ambīcijas un pastiprināt cīņu ar klimata pārmaiņām, jo to pieprasa gan uzņēmēji, gan sabiedrība kopumā.

"Eiropas Komisija piedāvā palielināt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķus līdz vismaz 55%. 37% no Nākamās paaudzes Eiropas Savienības programmas līdzekļi tiks tērēti, lai sasniegtu mūsu Eiropas zaļā kursa mērķus. Es varu šodien paziņot, ka 30% no 730 miljardu eiro lielā Nākamās paaudzes Eiropas Savienības fonda līdzekļiem tiks iegūti no zaļajām obligācijām," norādīja Eiropas Komisijas prezidente.

Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka šāds 55% emisiju samazinājums ir reāli sasniedzams, taču vides aktīvisti uzsver, ka arī ar tik ambicioziem mērķiem tomēr ir par maz. Eiropas Komisija gan sola aptvert iespējami lielāku jautājumu loku, tostarp iekļaujot mežu izciršanu, kaitīgu ķīmisko vielu ražošanu, kā arī ēku renovāciju.

Par emisiju samazināšanas plānu laika posmam līdz 2030. gadam vēl ir jāvienojas ES līderiem un Eiropas Parlamentam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti