Makrona aicinājums uz dialogu ar Krieviju
Emanuels Makrons jau sen pozicionē sevi kā vienu no potenciālajiem Eiropas Savienības nākotnes līderiem. Galu galā Lielbritānijas balss ES faktiski vairs nav, Vācijas kancleres Angelas Merkeles pilnvaras tuvojas beigām, bet Makrona enerģijai neredz ne galu, ne malas.
Taču ne visur ar atplestām rokām tiek uztverti Emanuela Makrona aicinājumi Eiropas Savienībai iesaistīties stratēģiskā dialogā ar Krieviju. To noteikti var teikt par Latvijas un Lietuvas valstsvīru un komentētāju visai piesardzīgo reakciju uz šādām iniciatīvām Latvijas un Lietuvas vizīšu laikā.
Taču nenoliedzami – zināma loģika Makrona apgalvojumos ir, jo tiešām nevar izlikties, ka Krievijas vienkārši nav. Jautājums gan ir, vai pašreizējā situācijā, kad arvien biežāk tiek runāts par sadrumstalotību un šķelšanos Eiropas Savienības iekšienē, izdosies veiksmīgi sabalansēt visu valstu intereses, izveidojot prasīto vienoto, stingro un principiālo pozīciju sarunās ar Krieviju.
„Kad es uzsāku šo dialogu, es sapratu, ka tas rada lielas bažas, jo tāda ir vēsture. Un šo es saku šeit, jūsu valstī, kas ir cietusi no padomju apspiešanas un kas ar savu drosmi ir atguvusi savu neatkarību. To es saku ar cieņu, pazemību un vēlmi saprast šos nesenos ievainojumus. Es gribu precīzi pateikt, ka šis dialogs nebūs nekas tāds, kas kompromitētu jūsu drošību vai noliegs jūsu vēsturi. Bet mana pārliecība ir tāda, ka mūsu nākotne būs tāda, ja būs kopīgs dialogs ar Krieviju,” sacīja Makrons.
Saspīlējums starp Briseli un Londonu
Britu valdības ierosinātais iekšējā tirgus likumprojekts jau no paša sākuma izpelnījās kritiku gan Eiropas Savienībā, gan arī pašā Lielbritānijā. Eiropas Komisija bija devusi laiku līdz septembra beigām, lai izstāšanās līgumu pārkāpjošie punkti no likumprojekta tiktu izdzēsti, taču nu Brisele nav gatava ilgi paciest Londonas vaļīgo attieksmi.
“Šis likumprojekts pēc savas būtības pārkāpj labās ticības pamatprincipus, kas iekļauti Izstāšanās līgumā.
Vēl jo vairāk – ja tas tiks apstiprināts pašreizējā versijā, tas būs pilnīgi pretrunā Īrijas un Ziemeļīrijas protokolam. Mūsu izvirzītais termiņš beidzās 30. septembrī, un problemātiskie punkti netika atcelti. Tādējādi Eiropas Komisija ir izlēmusi nosūtīt Apvienotās Karalistes valdībai formālu vēstuli, un tas ir pirmais solis pārkāpumu procedūrā,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon de Leiena.
Komentētāji gan norādīja, ka pārkāpuma procedūras Eiropas Savienībā ir ļoti garas un daudz reālāka ir iespēja, ka Brisele un Londona tomēr panāks vienošanos par abām pusēm pieņemamām turpmākajām attiecībām, lai cik akmeņains un grumbuļains nebūtu līdzšinējo sarunu ceļš. Vienīgā nianse – Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ir solījis šo vienošanos panākt jau tuvāko divu nedēļu laikā. Redzēsim, vai tas būs iespējams!
Ziņojums par tiesiskumu dalībvalstīs
Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja pirmo visaptverošo ziņojumu par likuma varas un tiesiskuma ievērošanu Eiropas Savienībā. Un, kā norādīja tieslietu komisārs Didjē Reinders, šāds ziņojums kļūs par pamatu turpmākajam tiesiskuma mehānismam.
“Mūsu ziņojumā ir iekļauti gan pozitīvā, gan negatīvā notikumu attīstība Eiropas Savienībā. Šeit atrodams specifisks visu 27 dalībvalstu izvērtējums.
Šis ziņojums skaidri norāda uz reālām bažām, kuras mums ir par dažām valstīm, kā arī uz sistēmiskiem jautājumiem.
Eiropas Savienības tiesiskuma mehānisms ar šo ziņojumu tā centrā kalpos par pamatu dialoga padziļināšanai un sabiedrības apziņas vairošanā par tiesiskumu visā Eiropas Savienībā. Šī procesa laikā mēs vēlamies novērst problēmu rašanos vai padziļināšanos. Iesaistoties debatēs un apmainoties ar labāko praksi,” sacīja Reinders.
Daudziem šāds ziņojums noteikti nebūs visai tīkams, jo pamatīgu kritiku ir saņēmušas ļoti daudzas dalībvalstis, tostarp arī tādas, kurās demokrātiskie standarti tiek vērtēti ļoti augstu. Neviens nav perfekts, un katrai valstij skapī stāv kāds skeletiņš!
Vēl pirms šī balsojuma gan no daža laba tā sauktā Eiropas “sliktā zēna” izskanēja aicinājumi atlaist par Eiropas vērtībām un caurskatāmību atbildīgo komisāri Veru Jourovu, jo viss ziņojums neesot objektīvs un pārāk liberāli un kreisi orientēts, taču šie paziņojumi gan nonākuši kādā dziļākā atvilktnē.
