Bulgārijā jau divus mēnešus demonstrācijās prasa premjera un ģenerālprokurora atkāpšanos

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā un citviet valstī šodien paredzēta kārtējā plašā protesta demonstrācija pret premjerministru Boiko Borisovu. Jau vairāk nekā divus mēnešus protestētāji pieprasa premjerministra un valsts ģenerālprokurora atkāpšanos, apsūdzot viņus korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā. Šajā laikā ir izskanējusi asa kritika pret Eiropas Savienības institūcijām, kuras par notiekošo Bulgārijā izturas visai piesardzīgi, lai arī komentētāji norāda uz nopietniem likuma varas pārkāpumiem.

Bulgārijā jau divus mēnešus nerimst protesti pret valdībuUģis Lībietis

Protesti pret Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu un viņa valdību, kā arī ģenerālprokuroru un premjera tuvu līdzgaitnieku Ivanu Geševu aizsākās pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, un šodien ir 75. nepārtrauktā protestu diena. Ar valdības darbu un varas struktūrās valdošo korupciju neapmierinātie protestētāji galvaspilsētas Sofijas centrā pulcējas ik dienu.

Mēneša sākumā starp protestētājiem un drošības spēkiem izcēlās sadursmes, kurās ievainojumus guva aptuveni divi simti cilvēku.

Līdz šim Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs nav izrādījis īpašu ieinteresētību iesaistīties nopietnās sarunās ar protestētājiem, aizbildinoties ar to, ka valsts nākotni izšķirs nākamgad paredzētās parlamenta vēlēšanas.

Taču protesta kustība aug plašumā un tajā iesaistās gan gados jauni cilvēki, gan strādājošie, gan arī opozīcijas spēki. Viens no protestu līderiem ir Armans Babikjans, kurš ar saviem sakariem politiskajā elitē cenšas apvienot opozīcijas spēkus vienotā kustībā pret Boiko Borisovu. Babikjans ir paziņojis, ka Bulgārija vairs nav tā pati, kas pirms 70 dienām un protestu kustība ir likusi varai nopietni nervozēt:

''Protesti līdz šim ir sasnieguši daudzas lietas, par kurām mēs ikdienā pat neaizdomājamies. Protesti ir noveduši pie vairāku ministru atkāpšanās. Mēs pat šo ministru vārdus vairs neatceramies. Protesti ir panākuši desmitiem publikāciju pasaules medijos, kuri bija aizmirsuši mūsu valsts nosaukumu. Tagad viņi diemžēl to atkal atceras pretkorupcijas sadursmju dēļ Bulgārijas ielās un Eiropas pilsētu laukumos. Šie protesti ir iesprostojuši bailes, un bulgāri ir sapratuši, ka viņu liktenis ir viņu pašu rokās, un tikai no viņiem ir atkarīgs, vai viņi sasniegs pārmaiņas vai ne.''


Armans Babikjans arī norādīja, ka protestu dēļ nenoliedzami ir kritušies valdošās partijas un koalīcijas reitingi, bet pats premjerministrs vairs nevar atgriezties savā darbavietā un atrodas ārpus galvaspilsētas Sofijas apļa apvedceļa. Pēc Babikjana vārdiem,

jautājums ir – nevis vai, bet kad premjerministrs Borisovs pametīs amatu.

''Es nevaru uzskatīt visus sasniegumus, taču fakti rāda milzu sasniegumus, ko ir panākusi sabiedrības neapmierinātība. Šie panākumi ir ļoti dziļi. Boisovs vairs nekad nebūs Bulgārijas premjerministrs, tas ir skaidrs. Pirms 70 dienām jautājums bija – vai? Tagad vienīgais jautājums ir – kad?'' uzsvēra Babikjans.


Kā uzskata virkne komentētāju, pašreizējā situācijā būtu nepieciešama arī izlēmīga Eiropas Savienības rīcība. Bieži vien tiek norādīts, ka Bulgārija drīz var nonākt tādā pašā situācijā kā Ungārija un Polija, pret kurām jau ir uzsāktas pārkāpuma procedūras par likuma varas neievērošanu. Pavisam nesen Eiropas Parlamenta pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas noklausīšanās laikā no Īrijas ievēlētā Klēra Dalī asi kritizēja gan Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu, gan Eiropas Savienību kopumā par bezdarbību attiecībā pret Bulgāriju.

''Ja Eiropas Komisija domā, ka pēdējo 13 gadu laikā Bulgārijā sasniegtais progress ir bijis labs, es varu secināt tikai to, ka jūs esat vai nu ārkārtīgi nekompetenti, vai arī pilnībā pakļauti Boiko Borisova interesēm un saiknēm ar dažām ietekmīgām grupām Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienībā,'' piebilda Klēra Dalī.


Viņa arī asi kritizējusi Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas uzrunu par situāciju Eiropas Savienībā, kurā ir daudz runāts par brīvām un godīgām vēlēšanām Baltkrievijā un nepieciešamību apturēt Eiropas naudas maksāšanu, ja tā tiek izmantota korupcijai. Pēc deputātes vārdiem, ir ārkārtīgi daudz neapstrīdamu pierādījumu, ka tieši šāda situācija pašlaik ir Bulgārijā un Eiropa neko nav darījusi, lai to mainītu. Kā iespējamo iemeslu Dalī min faktu, ka Boiko Borisova partija GERB ir daļa no Eiropas Tautas partiju grupas. Tieši tāpēc būtu nepieciešams vēl aktīvāk diskutēt par Eiropas fondu naudas izmaksu sasaisti ar likuma varas ievērošanu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti