Uģis Lībietis: Pēdējā reize, kad mēs tikāmies, bija gandrīz pirms četriem gadiem, kad tika vēlēts iepriekšējais Seims. Tas sakrita arī ar jūsu pilnvaru termiņa sākumu. Arī tas tagad tuvojas noslēgumam, un jūs varat veikt tādu kā kopsavilkumu par to, kas šajos gados ir noticis Lietuvā un kā ir ritējis jūsu darbs. Kas, jūsuprāt, ir bijuši lielākie sasniegumi un lielākās vilšanās šo četru gadu laikā?
Artūrs Žurausks: Jā, tas ir diezgan simboliski, ka manas pilnvaras ir tikpat ilgas kā pašreizējam Seimam, bet man amatā vēl kāds laiks būs jāpavada. Tāpēc es varu redzēt ne tikai notikumu attīstību mūsu Seimā un Lietuvā kopumā, bet arī mūsu abu valstu divpusējās attiecībās.
Runājot par vilšanos – es Lietuvā neredzu tādas lielas vilšanās, jo mūsu valsts ir attīstījusies ļoti efektīvi un veiksmīgi.
Tāpat kā Latvija mēs svinējām mūsu valsts neatkarības simtgadi. Mums ir nomainījies prezidents. Ekonomiskā ziņā mūsu iekšzemes kopprodukts turpina augt, bet es gan nezinu, kāda būs situācija šogad pēc Covid-19.
Taču mūsu prognozes ir optimistiskas. Iespējams, ka lielākais izaicinājums ir tieši šis Covid-19, ar kuru mēs cīnāmies arī kopā ar Latviju. Bet, salīdzinot ar citām valstīm, mūsu reģionā situācija nav tā sliktākā. Pavasarī mēs izveidojām ''Baltijas burbuli'', lai mūsu iedzīvotāji varētu ceļot starp trijām Baltijas valstīm.
Diemžēl šis ''burbulis'' vairs neeksistē, bet mēs ceram, ka izdosies izveidot jaunu ''burbuli'', iesaistot arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Manuprāt, situācija mūsu valstī ekonomiski un politiski ir stabila, demokrātiskās institūcijas strādā, preses brīvība darbojas un viss strādā kā normālās demokrātiskās valstīs.
Tagad gan mums ir radušies daži izaicinājumi uz starptautiskās skatuves. No sākuma tas bija konflikts Ukrainā. Pēc tam sekoja NATO valstu bataljonu izvietošana mūsu valstīs, un mēs tagad varam justies drošībā. Un, protams, tagad ir jaunais izaicinājums – Baltkrievija.
Atgriezīsimies pie šī Covid-19 jautājuma. Parasti vēlēšanas norisinās pēc kāda noteikta scenārija, taču šogad viss notiek ļoti īpaši. Cik, jūsuprāt, šis jautājums ir nozīmīgs Lietuvā un šajā vēlēšanu kampaņā? Bieži vien ir tā, ka cilvēki izvēlas balsot pret tiem politiķiem, kuri ievieš kādus ierobežojumus, lai pārvarētu krīzi. Vai pēc jūsu domām Covid-19 ietekmēs vēlēšanu iznākumu?
Varbūt kaut kāda ietekme būs, taču tā nebūs izšķiroša. Līdzīgi kā jūsu valstī, arī mēs ar šo vīrusu cīnāmies kopumā ļoti veiksmīgi. Vairums no mūsu sabiedrības saprata šos stingros pasākumus, kuri tika ieviesti slimības sākumposmā martā un aprīlī.
Pateicoties tam, mūsu valstīs bojā gājušo īpatsvars ir viens no zemākajiem reģionā vai pat pasaulē. Tam visam pamatā ir efektīva cīņa ar šo krīzi, un es nedomāju, ka tam būs nozīmīga loma uz vēlētāju viedokli vai vēlēšanu rezultātiem.
Un kā ar ekonomisko ietekmi un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu?
Protams, ka šis ir arī ekonomisks jautājums. Sākotnēji mūsu prognozes bija ļoti sliktas, taču tagad atsevišķi aprēķini rāda, ka gada beigās mums var būt pat pozitīva iekšzemes kopprodukta izaugsme. Ja sākumā mēs prognozējām, ka sliktākajā scenārijā mūsu iekšzemes kopprodukts samazināsies par aptuveni astoņiem un vairāk procentiem, tad tagad tie ir vairs tikai divi procenti.
Tāpēc, manuprāt, mūsu valdība ir cīnījusies ļoti efektīvi, bet savu atbalstu ir sniegusi arī Eiropas Savienība.
Mūsu labā ekonomiskā stāvokļa dēļ mums nav problēmu iegūt aizdevumus ar vieniem no labākajiem noteikumiem. Tāpēc es domāju, ka daudz lielāka ietekme uz vēlēšanu iznākumu būs partiju programmām.
Ja jau mēs runājam par partijām – es zinu, ka jūs esat diplomāts un jums ir jāpārstāv visa valsts. Un tomēr, vai, jūsuprāt, tās politiskās programmas, ko piedāvā partijas, vai tās piedāvā kādas pārmaiņas politiskajā vidē, vai arī tomēr tas būs līdzšinējo politiku turpinājums?
Manuprāt, ja uzvarēs kāda pašlaik pie varas neesoša partija, politiskajā jomā tik daudz pārmaiņu nemaz nebūs. Daudz lielāka nozīme būs ekonomiskajiem un sociālajiem piedāvājumiem.
Mūsu sabiedrībai vienmēr svarīgākais jautājums ir bijusi ekonomika. Ar to es domāju arī dažādus sociālos jautājumus – algas, pensijas, veselības aprūpe, izglītība. Vairums partiju piedāvājumu ir saistīti tieši ar šīm jomām.
Mēs esam runājuši ar vairākiem lietuviešiem, un viņi saka, ka sagaida pārmaiņas. Vai, jūsuprāt, tās ir nepieciešamas?
Es nezinu. Bet pārmaiņas vienmēr ir veselīgas. Stabilitāte ne vienmēr ir tas labākais iznākums. Tāpēc pārmaiņas un attīstība ir pat vēlamas. Katrus četrus gadus vēlētāji nāk ar cerībām uz pārmaiņām gan viņu, gan valsts dzīvē. Taču vairums no viņiem gaida labāku ekonomisko stāvokli, augstākas algas vai pensijas, labāku veselības sistēmu, efektīvāku izglītību.
Daudzās valstīs ārpolitika parasti nav īpaši svarīga priekšvēlēšanu laikā. Šoreiz Lietuvā, manuprāt, varētu būt tas gadījums, kad ārpolitikai ir nozīme, ņemot vērā attiecības ar Baltkrieviju. Cik, jūsuprāt, šajās vēlēšanās liela loma ir ārpolitikai?
Protams, Baltkrievija pašlaik ir ziņa numur viens. Taču aptaujas liecina, ka vairums Lietuvas iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts politiku attiecībā pret Baltkrieviju. Tāpēc arī šajā jomā es nekādas pārmaiņas nesaredzu, jo mūsu politisko partiju vidū ir noslēgta vienošanās īstenot vienotu kopējo ārējo un drošības politiku. Tāpēc nekādas radikālas pārmaiņas šajās jomās es negaidu.
Līdz šim Lietuvas ārlietu ministrs un Lietuva kā valsts ir bijusi visai skaļa balss, paužot atbalstu Baltkrievijai. Tāpat tā ir bijusi skaļa balss, iestājoties pret Krievijas pretlikumīgajām darbībām Ukrainā. Vai, jūsuprāt, Lietuvas balss tiek pienācīgi sadzirdēta arī Eiropas Savienības līmenī un vai Lietuva par pienācīgi ietekmēt dažādus lēmumu pieņemšanas procesus Eiropā?
Protams, ka mūsu balss Eiropas Savienībā tiek sadzirdēta. Tāpat kā tiek sadzirdēta Latvijas un citu Baltkrievijas kaimiņvalstu balss, jo mēs esam šeit, mēs labāk pārzinām situāciju, labāk pazīstam baltkrievu cilvēkus. Mūsu līderu sarunas ar citu Eiropas Savienības valstu līderiem ir parādījušas, ka viņi ir ieinteresēti, viņi vēlas uzzināt mūsu novērtējumus un mūsu viedokļus.
Taču, protams, lēmumu pieņemšana ir visu dalībvalstu kopējā lieta, kur daudz lielāka ietekme ir tādām lielvarām kā Vācijai vai Francijai.
Tāpēc arī būtu labi, ja šīs valstis izdarītu aktīvāku spiedienu un pieprasītu, lai Baltkrievijas vadība vairāk ieklausās savos iedzīvotājos.
Parasti, kad mēs runājam par vienotu balsi, mēs norādām, ka Baltijas valstis un Polija darbojas kā viena dūre. Tomēr, runājot par attiecībām starp Latviju un Lietuvu, protams, ir arī atšķirības dažādos jautājumos. Kaut vai jautājumā par Astravjecas atomelektrostaciju. Nostāja gan Latvijas, gan Lietuvas pusē ir bijusi atšķirīga. Atkal – es zinu, ka jūs esat diplomāts, bet kā jūs novērtētu mūsu abu valstu attiecības šajos četros gados?
Bez jebkādām šaubām, mēs pašlaik esam svarīgākie sabiedrotie un partneri. Par to nav nekādu šaubu. Mūsu cilvēki ir saistīti ar kaimiņu saiknēm, Baltijas tradīcijām, un mums ir vienāds ceļš uz neatkarību.
Bet kā vienmēr – starp draugiem, kolēģiem, ģimenes locekļiem dažādos jautājumos būs atšķirīgi viedokļi. Tas pat būtu dīvaini, ja mums būtu vienāds attīstības virziens. Taču pats galvenais – mēs esam spēcīgākie partneri un sabiedrotie, īpaši mūsu kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros. Tas ir mūsu attiecību pamatakmens.
Taču neaizmirsīsim, ka mēs esam konkurenti ekonomiskajā jomā.
Vienlaicīgi mēs esam arī lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, un mūsu ārējās tirdzniecības apjoms pārsniedz piecus miljardus eiro. Un tas ir ļoti daudz. Mūsu investīcijas šajā valstī ir milzīgas, un latvieši investē arī pie mums. No otras puses – mēs abas esam tranzīta valstis, un arī šajā sektorā mums nākas sacensties. Un, protams, tāpēc mums dažreiz ir atšķirīgi viedokļi.
Mēs pašlaik veidojam vienotu elektrības un gāzes tirgu, mēs piedalāmies šajā milzīgajā “RailBaltica” projektā. Jā, nav viegli, jo katrai valstij ir savas intereses un mums dažreiz ir domstarpības. Bet… mēs šo projektu veiksmīgi noslēgsim. Starp citu, par elektrotīklu sinhronizāciju – pavisam nesen Eiropas Komisija paziņoja par 720 miljonu eiro ieguldīšanu šajā projektā.
Tas nozīmē, ka mums ir visi finansiālie instrumenti, un, kā cer mūsu prezidents, varbūt mēs šo projektu pabeigsim vēl pirms 2025. gada.
Pēc tam mums vairs nebūs nekādu domstarpību par elektroenerģijas tirgu ar trešajām valstīm. Nebūs nekādu saikņu vai saslēgumu ar Baltkrieviju. Mēs esam izstrādājuši metodoloģiju, kas mums nākotnē ļaus izvairīties no nedrošas elektroenerģijas no Astravjecas. Bet pašlaik mēs vēl pie tā strādājam.
