Panorāma

Panorāma

Panorāma

Daugavas ledus halle – uz plāna ledus

Merkele – par ātru ES budžeta pieņemšanu

Merkele aicina uz kompromisiem ES budžeta pieņemšanā

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien deputātus uzrunāja Vācijas kanclere Angela Merkele. Laikā, kad Eiropas līderi gatavojas ļoti intensīvām un smagām sarunām par nākamo septiņu gadu budžetu Briselē nākamnedēļ, Merkele uzsvēra nepieciešamību pēc kompromisa.

Merkele aicina uz kompromisiem ES budžeta pieņemšanāArtjoms Konohovs

    Pēc četriem mēnešiem Vācijas kancleres pirmais ārzemju brauciens bija uz Briseli, uz Eiropas Parlamentu. Izdevums "Politico" jau norādījis uz tā simbolisko nozīmi, jo EP deputāti debatēs par to, kāds būs nākamais septiņgades budžets, bieži vien jūtas atstāti malā. Smagās sarunas par Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu notiek starp dalībvalstīm, lai arī Eiropas Parlamentā par budžetu beigās ir jānobalso.

    Merkele arī rādīja personisko piemēru – visu laiku staigājot ar masku, ko noņēma tikai tajā brīdī, kad bija jārunā.

    Merkele runas sākumā atzina, ka arī viņai ir pietrūcis cilvēciskā kontakta pandēmijas laikā. Viņa norādīja uz to, ka pandēmijas dēļ valstis ir bijušas spiestas ierobežot cilvēku pamatbrīvības. Tā ir bijusi dārga cena, jo eiropieši par šī brīvībām cīnījušies daudzās paaudzēs. Merkele uzsvēra, ka pandēmija nevar kalpot par iemeslu, lai ilgtermiņā ierobežotu cilvēku pilsoniskās brīvības. Viņa atzina, ka pati dzīvojusi 35 gadus valstī, kas nav brīva, tāpēc bijis grūti pieņemt lēmumu par stingro ierobežojumu ieviešanu.

    Par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un ekonomikas 750 miljardu eiro vērto atjaunošanas fondu Merkele, šķiet, ir gatava iet uz lieliem kompromisiem, lai panāktu vienošanos jau tagad.

    "Mūsu kopīgais mērķis ir panākt vienošanos pēc iespējas ātrāk. Ekonomikas lejupslīdes dziļums mums ir atgādinājums steigties. Nedrīkst zaudēt laiku. No tā cietīs tikai vājākie.

    Es ceru, ka šovasar mēs varēsim panākt vienošanos. Tas prasīs lielu kompromisu no visām pusēm, arī no jums.  

    Stāvoklis ir ārkārtējs, patiešām unikāls Eiropas Savienības vēsturē. Tāpēc arī Vācija ir atbalstījusi šo neparasto un unikālo plānu par 500 miljardiem eiro. Tagad svarīgi, lai mēs vienotos Eiropas līmenī," sacīja Merkele.

    Runa ir par Eiropas kopējā parāda veidošanu un 500 miljardu eiro sadalīšanu grantos tām dalībvalstīm, kuru ekonomika visvairāk cietusi pandēmijā. Latvijai no tā varētu tikt 2,9 miljardi eiro.

    Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzstāja, ka Eiropa nevar atkal pieļaut iepriekšējās krīzes kļūdas: „Šī krīze ir dziļāka un krietni plašāka nekā tā, kas bija pirms 10 gadiem. Bet daudzi joprojām spilgti atceras iepriekšējo krīzi. Dažās valstīs iepriekšējās krīzes laikā bija milzīgs jauniešu bezdarbs. Jaunie cilvēki lielā skaitā devās prom no mājām, lai meklētu darbu citur. Viņi piedzīvoja vēl nebijušu valsts un pašvaldību investīciju sarukumu. Tas ārkārtīgi iedragāja sabiedriskā sektora sniegtos pakalpojumus un sabiedrisko infrastruktūru. Daudziem tā bija traumatiska pieredze. Bet tā tam obligāti nav jābūt!”

    Kopumā eiroparlamentārieši pozitīvi uztvēra Merkeles piedāvāto programmu. Tomēr Jērgs Meitens no partijas ''Alternatīva Vācijai'' tāpat kā citi eiroskeptiķi asi kritizēja ideju par kopīga parāda veidošanu, lai glābtu Eiropas ekonomiku: 

    „Jūs vada tikai un vienīgi sociālistiska ideoloģija!

    Cilvēku brīvība tiek bradāta ar kājām, un jūs sakāt, ka Vācija ir gatava izrādīt solidaritāti. Bet vai jūs apzināties, ka vidējais vācu labklājības līmenis ir zemāks nekā Spānijā vai Itālijā? Vai jūs zināt, ka Vācijā cilvēki iet pensijā krietni vēlāk nekā citur? Tad par kādu solidaritāti un izpratni jūs vispār varat runāt?”

    Vairāki deputāti piesauca arī nepieciešamību jau tagad vienoties par to, no kādiem resursiem tiks atmaksāti 750 miljardi eiro, ko Eiropas Komisija gatavojas aizņemties finanšu tirgos. Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers sacīja, ka to var atrisināt tikai jauni nodokļi un nodevas, kas tiks uzreiz novirzīti bloka budžetā: 

    „Vai kāds šajā zālē tiešām tic, ka būs iespējams atmaksāt Eiropas Savienības parādu bez pašu resursiem? Es domāju, ka ne. Tādēļ mums ir vajadzīgs atmaksas plāns līdz 2028. gadam, kas balstās, piemēram, uz jaunu digitālo nodokli. Tāpat mums ir vajadzīga drosme būt brīviem. Eiropa nav bankomāts! Eiropa ir kopīgu vērtību savienība. Likuma vara ir jāciena.”

    Merkele runāja arī par klimata pārmaiņām, nepieciešamību panākt izrāvienu tehnoloģiju jomā un par to, ka pasaulē mainās spēku samērs. Tādēļ mūsu kontinentam ir jāspēlē aktīva loma uz pasaules skatuves.

    Uzrunas noslēgumā Vācijas kanclere atklāja arī, ka bieži klausās klasisko mūziku un tostarp Ludvigu van Bēthovenu, kuram šogad aprit 250 gadu jubileja.

    „Ikreiz, kad es klausos viņa mūziku, es atklāju kaut ko, kas mani saviļņo. To pašu var teikt arī par Eiropu. Katru dienu es tajā atklāju kaut ko jaunu un tā turpina mani pārsteigt. Tādēļ es gribētu atsaukties uz Bēthovena mūzikas vēstījumu. Eiropa var daudz ko paveikt, ja mēs turēsimies kopā un būsim vienoti.”

    Saglabāt vienotību nebūs vienkārši, jo jautājumi, par kuriem būs jāvienojas turpmākajos mēnešos, ir ne tikai nozīmīgi, bet arī pretrunīgi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti