Eiropas Komisija kritizē Ungāriju un Poliju par tiesiskuma situāciju

Eiropas Komisija ir veikusi pirmo vispārīgo izvērtējumu par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs. Kā jau bija paredzams, būtiski pārmetumi ir vērsti pret Ungāriju un Poliju. Tomēr arī tādas valstis kā Spānija, Malta, Bulgārija un Slovēnija ir saņēmušas kritiku. Reaģējot uz publicēto ziņojumu, vairākas nevalstiskās organizācijas un Eiropas Parlamenta politiķi ir pauduši, ka šis izvērtējumus vēlreiz apliecina nepieciešamību stingrāk vērsties pret valstīm, kas atsakās spēlēt pēc kopīgiem noteikumiem.

Eiropas Komisija kritizē Ungāriju un Poliju par tiesiskuma situācijuArtjoms Konohovs

Tiesiskumu veido vairākas sastāvdaļas – neatkarīgas tiesas, efektīva cīņa ar korupciju, brīvi un daudzveidīgi plašsaziņas līdzekļi, kā arī līdzsvars starp dažādiem varas atzariem. Šīs ir arī jomas, ko Eiropas Komisija analizēja savā pirmajā ziņojumā par tiesiskuma jeb likuma varas situāciju visās 27 bloka valstīs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību jautājumus Vera Jourova sacīja, ka ir būtiski vērtēt kopējo ainu, jo sajaucoties dažādas problēmas, viņas vārdiem izsakoties, var kļūt par „nedzeramu kokteili”. Jourova atsauca atmiņā arī savus jaunības gadus Čehoslovākijā.

"Es to zinu pēc savas pieredzes, jo es uzaugu autoritārā režīmā, kur nebija likuma varas. Tas nozīmē, ka vienlīdzība likuma priekšā bija ilūzija – daži cilvēki bija vienlīdzīgāki nekā citi. Politiski ieceltie tiesneši nelēma taisnu tiesu. Plašsaziņas līdzekļi pārraidīja propagandu valdošās partijas interesēs un mums bija jāklausās ''Radio Brīvā Eiropa'', lai dzirdētu citu perspektīvu. Eiropas Savienība cita starpā tika radīta arī kā pretspars šādām autoritārām tendencēm," pauda Jourova.

Nav pārsteigums, ka vislielākā kritika ir vērsta pret Ungāriju un Poliju. Eiropas Komisija jau vairākkārt ir vērsusies pret tām tiesā, lai apturētu dažādas pretrunīgas reformas. Kritiku saņēma arī Malta. Viena no būtiskākajām problēmām šajā valstī ir plašsaziņas līdzekļu neatkarības trūkums un šķēršļi, kas liedz žurnālistiem  netraucēti veikt savu darbu. Te runa galvenokārt ir par pētnieciskās žurnālistes Dafnas Karuanas-Galicijas pasūtījuma slepkavību.  

Savukārt Čehijā ir vērojamas problēmas ar lielu korupcijas lietu sistemātisku izmeklēšanu.

Situācija Latvijā tiek kopumā vērtēta visnotaļ pozitīvi.  Ziņojuma autori norāda, ka pēdējos gados ir palielinājusies Tieslietu padomes loma tiesnešu un ģenerālprokurora atlasē. Tāpat tiek spēcināta arī cīņa ar korupciju. Tomēr problēmas rada gara korupcijas lietu izskatīšana tiesā. Mediju jomā tiek pieminēts, ka ir izskanējuši jautājumi par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes neatkarību.

Nevalstiskā organizācija "Transparency International" atzinīgi novērtēja jauno tiesiskuma izvērtējumu Eiropas Savienībā. Tomēr, lai problēmas varētu risināt, blokam ir nepieciešams efektīvs mehānisms, kas liegtu pieeju Eiropas fondiem valstīs, kur pastāv nopietnas problēmas ar tiesu neatkarību vai izmeklējošo iestāžu darbu. Līdzīgu aicinājumu pauda arī zaļie un liberāldemokrāti Eiropas Parlamentā, kā arī organizācija "Pilsonisko brīvību savienība Eiropai".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti