Eiropas notikumu TOP3: Merkele EP, ekonomikas prognoze un Energosistēmas stratēģija

Eiropas Parlamenta (EP) deputātus šonedēļ uzrunāja Vācijas kanclere Angela Merkele, kura mudināja būt solidāriem un pieņemt kompromisus, lai panāktu nepieciešamās vienošanās Eiropas Savienības izkļūšanai no krīzes. Politiķus uz kompromisiem, iespējams, mudinās kārtējā ekonomikas prognoze, kas šoreiz situāciju Eiropas ekonomikā iezīmējusi tumšākās krāsās. Domājot par ekonomikas atkopšanos, nedrīkst aizmirst arī solījumus, kas doti saistībā ar “zaļo kursu”. Tādēļ sperts nākamais solis, lai līdz 2050. gadam panāktu Eiropas klimatneitralitāti.

Eiropas notikumu TOP3Rihards Plūme

Ekonomikas prognoze

Šonedēļ publicētās vasaras ekonomikas prognozes dati liecina, ka ekonomika ir sliktākā stāvoklī, nekā iepriekš domāts. Eirozonā šogad gaidāms lielāks ekonomikas kritums, nekā tika lēsts iepriekš. Šogad bloka iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 8,3%, bet eirozonas IKP - par 8,7%. Salīdzinot ar pavasara prognozi, starpība ir aptuveni procents. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka vīrusa otrais vilnis netiks piedzīvots, savukārt ekonomikas atgūšanās līdz pirmskrīzes līmenim prasīs vismaz divus gadus. Viņaprāt, ir būtiski pēc iespējas ātrāk panākt dalībvalstu vienošanos par Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu, lai nākamajā gadā dotu spēcīgu stimulu ekonomikai.

„Skaidrs ir tas, ka šī Eiropas Savienībā ir bezprecedenta krīze un uz to ir nepieciešams reaģēt.

Un reakcija būs efektīvāka, ja tā būs kopīga Eiropas Savienības reakcija un ja finansējuma apjoms, kas tiks novirzīts krīzes pārvarēšanai, būs pietiekami apjomīgs.

Pašreiz Vācijai ir Eiropas Savienības prezidentūra. Un kā prezidējošā valsts tā ir paudusi gatavību ļoti aktīvi strādāt pie tā, lai šo vienošanos panāktu. Mums bija saruna ar Vācijas valdības pārstāvjiem, ieskaitot Angelu Merkeli, kura arī uzsvēra, ka viņa uzskata to par prioritāti, lai šī vienošanās pēc iespējas ātrāk tiktu panākta.”

Tikmēr prognozēts, ka Latvijas ekonomika šogad saruks par 7%, bet nākamgad tiek lēsta 6,4% izaugsme. Salīdzinājumam – Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā – 7,7% apmērā. Latvijas IKP dinamikas prognoze Latvijā šogad un nākamgad ir labāka nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā.

Merkele mudina uz solidaritāti un kompromisiem

Ar devīzi “Kopā Eiropas atveseļošanai” Vācija ir apņēmusies risināt ievērojamos izaicinājumus, ko radījusi pandēmija. Uz Vācijas prezidentūru tiek liktas lielas cerības, un darbs, maigi sakot, nebūs viegls. Vācijas kanclere, viesojoties Eiropas Parlamentā, uzsvēra piecas jomas, kurās Eiropai ir jāstrādā, ja tā vēlas vienoti un pārliecinoši pārvarēt pašreizējo krīzi: pamattiesības, solidaritāte un kohēzija, klimata pārmaiņas, digitalizācija un Eiropas loma pasaulē.

No Merkeles uzrunas Eiropas Parlamentā izceļami tādi atslēgas vārdi kā „kopā”, „solidaritāte” un „kompromiss”. Šos vārdus būs svarīgi iegaumēt, lai panāktu vienošanos par daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu.

„Mēs no šīs krīzes izkļūsim spēcīgāki tikai tad, ja, neskatoties uz visām pastāvošajām atšķirībām, atradīsim kopīgus risinājumus.

Kā arī tad, ja mēs spēsim paraudzīties uz šo pasauli, iejūtoties citu ādā, un raudzīsimies caur viņu acīm. Eiropa kļūs spēcīgāka pēc šīs krīzes, ja mēs visi un arī katrs atsevišķi būsim spēcīgāki. Katrs pats saviem spēkiem no krīzes neizkļūsim, un atsevišķi esam vieglāk ievainojami. Un mums jārunā par ilgtspējīgām investīcijām. Eiropas kohēzija nav kāds fenomens, bet gan mūsu kopīgie ieguvumi. Tas ir arī mūsu prezidentūras lozungs „Kopā Eiropas atveseļošanai”. Un šo sešu mēnešu laikā mēs tam veltīsim visu savu enerģiju,” uzrunā sacīja Merkele.

Nākamais solis klimatneitralitātes sasniegšanā

Šonedēļ Eiropas Komisija publicēja Energosistēmas stratēģiju un Ūdeņraža stratēģiju klimatneitrālai Eiropai. Šo stratēģiju fokuss ir energosistēmas efektivitātes paaugstināšana Eiropas Savienībā, savienojamība un alternatīvu enerģijas veidu izmantošana, lai panāktu Eiropas klimatneitralitāti jau 2050. gadā. Abas stratēģijas pievēršas arī investīciju nozīmei, ņemot vērā gan Eiropas atveseļošanās plānu, gan Eiropas zaļā kursa nostādnes. Stratēģiju nozīmi uzsvēra Eiropas Komisijas izpilddirektora vietnieks Franss Timmermanss:

„Tie ir ambiciozi, tie ir nepieciešami, lai Eiropas videi draudzīgu atveseļošanos padarītu par realitāti, un tie stingri ved mūs uz klimata neitralitātes ceļa. Es runāju par šīm abām stratēģijām.

Tās ir arī stratēģijas, kas ļaus Eiropas Savienībai saglabāt līderpozīcijas tīro tehnoloģiju jomā visā pasaulē un piegādāt mūsu pilsoņiem un rūpniecībai enerģiju, kas ir tīra, droša un par konkurētspējīgu cenu.

Turpinot cīņu pret pandēmiju, mums arī jākoncentrējas uz mūsu ilgtermiņa izaicinājumiem. Tāpēc zaļais kurss kā izaugsmes stratēģija joprojām ir mūsu kompass visā atveseļošanās laikā. Ja mēs vēlamies kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu līdz 2050. gadam, mūsu enerģijas sistēmai jāpāriet no fosilā kurināmā uz tīru enerģiju.”

Ūdeņradis var palīdzēt dekarbonizēt rūpnieciskos procesus un ekonomikas sektorus, kur oglekļa emisiju samazināšana ir gan steidzams, gan grūts uzdevums. Tomēr pašlaik ūdeņradi Eiropas Savienībā izmanto maz, turklāt vēl joprojām to lielākoties ražo no fosilajiem resursiem. Stratēģijas mērķis ir dekarbonizēt ūdeņraža ražošanu un to plašāk izmantot sektoros, kur tas var aizstāt fosilos resursus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti