ES norišu TOP3: Covid-19 uzliesmojums, neleģitīmais Lukašenko un migrācijas politika

Par šīs nedēļas centrālo notikumu bija jākļūst šajās dienās paredzētajam Eiropas Savienības (ES) Padomes samitam, kurā tiktu spriests gan par situāciju pašā ES, gan tās kaimiņvalstīs, tostarp Baltkrievijā, Turcijā, Lībijā. Taču savas korekcijas ir ieviesis koronavīruss un, kā izrādās, pat viens saslimis Eiropadomes prezidenta miesassargs var būt iemesls tam, lai samitu klātienē atceltu. Arī Eiropas Komisijas (EK) vadītājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim ir nācies doties pašizolācijā.

ES norišu TOP3: Covid-19 uzliesmojums, sankcijas pret Baltkrieviju un migrācijas politikaUģis Lībietis
Par Covid-19 kārtējo uzliesmojumu šīs nedēļas TOP3, arī par sankcijām pret Baltkrieviju un jauno migrācijas politiku.

 

Lukašenko leģitimitātes neatzīšana

Lai arī iepriekš ES bieži vien ir tikusi vainota par to, ka tā visai lēni un smagnēji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā, ES augstā pārstāvja Žuzepa Borela paziņojums par Aleksandra Lukašenko leģitimitātes neatzīšanu sekoja vien dažas stundas pēc tā dēvētās inaugurācijas.

"Mēs neatzīstam Lukašeno leģitimitāti, jo šis rezultāts ir panākts viltotu vēlēšanu rezultātā. Tieši tik skaidri. Mēs uzskatām šīs vēlēšanas par viltotām, neatzīstam rezultātus un tāpēc neatzīstam Lukašenko leģitimitāti. Mēs arī uzsveram savu solidaritāti ar baltkrievu tautu, viņu demokrātiskās vēlmes un viņu aicinājumus sarīkot jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas uzraudzībā," teica Borelja.

Šis simboliskais solidaritātes atbalsts gan noteikti nav tik efektīvs līdzeklis, kā varbūtējās sankcijas pret Baltkrievijas režīma amatpersonām, par kurām šonedēļ tā arī neizdevās vienoties dalībvalstu ārlietu ministriem. Iemesls – Kipras iebildumi un vēlme sasaistīt šo sankciju jautājumu ar tikpat iespējamām sankcijām pret Turciju par tās aktivitātēm Vidusjūrā.

Eiropas politiķi gan atkārtoti ir aicinājuši Kipru nesasaistīt šos divus jautājumus, paužot cerību, ka sankcijas tomēr drīzumā stāsies spēkā.

Borels atzinis – uz spēles ir likta uzticamība ES kā tādai. Taču viens ir skaidrs – jautājumos par ārpolitiskajām prioritātēm 27 dalībvalstu vidū panākt vienprātību ir un arī turpmāk būs ļoti sarežģīti, jo šāds iemesls potenciālajam veto noteikti varētu atrasties katrai no bloka valstīm.

Jaunā ES migrācijas politika

Ar ievērojamu kavēšanos un atlikšanu Eiropas Komisija šonedēļ tomēr iepazīstināja ar savu jauno migrācijas stratēģiju, kurā, kā norāda izdevums "Politiko", ir apvienoti divi jēdzieni – stingrība un kopība.

"Komisijas priekšlikums balstās uz Eiropas dalībvalstu atšķirīgu ģeogrāfisko novietojumu, spējām un izvēlēm. Tas ņem vērā arī to, ka spiediens uz mūsu robežām ir mainīgs. Tas viss rada jaunu līdzsvaru starp atbildību un solidaritāti. Jautājums nav par to, vai dalībvalstīm būtu solidāri jāpalīdz viena otrai, bet gan, kā to darīt," paziņoja EK vadītāja Urzula fon der Leiena. 

Par spīti EK vadītājas optimismam skeptiķi atgādina, ka līdz šim jebkādi mēģinājumi reformēt migrācijas politiku ir cietuši neveiksmi. Arī jaunajā plānā ir mēģināts sabalansēt dažādo valstu intereses, piemēram, dažu valstu kategoriskos iebildumus pret obligāto patvēruma meklētāju pārvietošanu uz citām valstīm un citu valstu prasību šo punktu saglabāt.

Taču tā vien šķiet, ka šoreiz ir mēģināts vienoties par mazāko ļaunumu, pareizāk sakot, strādāt pie punktiem, kur dalībvalstīm viedokļi saskan visvairāk.

Vai tā būtu ārējo robežu aizsardzība, vai noraidīto patvēruma pieprasītāju nosūtīšana uz viņu izcelsmes valsti, gan spiediena izdarīšana uz šīm valstīm pieņemt atpakaļ savus pilsoņus.

Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka pilnīgi atsevišķa stratēģija būtu jāizstrādā arī legālajai migrācijai. Pagaidām gan ir grūti teikt, vai EK izvēlētā stratēģija "ne visu vienam, bet mazliet visiem" izrādīsies pietiekami efektīva.

Situācija ar Covid-19 kļūst arvien satraucošāka

Laikā, kad visā Eiropā sāk ievērojami palielināties ar Covid-19 saslimušo personu skaits, arī ES Slimību novēršanas un kontroles centrs savā jaunākajā ziņojumā ir norādījis, ka situācija kļūst arvien satraucošāka.

"Ļoti gaidītā, un, es teiktu, nepieciešamā dažu ierobežojumu atcelšana vasaras sākumā ir novedusi pie tā, par ko mēs visu laiku brīdinājām – pie saslimšanas gadījumu pieauguma.

Dažās valstīs situācija tagad ir pat sliktāka nekā augstākajā punktā martā. Šis ir īsts pamatojums bažām.

Skaidri runājot, tas nozīmē, ka pieņemtie kontroles pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi, nav tikuši piemēroti vai arī nav tikuši ievēroti tā, kā bija noteikts," uzsvēra ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kiriakidesa, norādot, ka Eiropa šajā situācijā nevar pazemināt savus drošības standartus.

Pēc viņas vārdiem, dalībvalstīm ir jābūt gatavām jebkurā brīdī atjaunot ierobežojošos pasākumus, lai nepieļautu pavasara scenārija atkārtošanos, kad bija nepieciešams ieviest stingru karantīnu.

Vienlaicīgi Slimību kontroles centrs atzīst, ka fiziskā distancēšanās, higiēna un sejas masku lietošana nav izrādījušās pietiekami efektīvas darbības saslimšanas mazināšanai un kontrolei.

Šajā situācijā EK norāda, ka tā ir aktīvi iesaistījusies medikamentu iegādēs un jau novembrī gatavojas publicēt arī gūto mācību sarakstu.

Kiriakidesa arī aicinājusi dalībvalstis beidzot vienoties par saskaņotiem ceļošanas noteikumiem, lai pilsoņiem radītu skaidrību un prognozējamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti