ĪSUMĀ:
- Gada pirmajā ceturksnī preču starptautiskās tirdzniecības apjomi saruka par 3%.
- Otrajā ceturksnī – par 18,5%.
- Eksperti: Varēja būt vēl ļaunāk.
- PTO prognozē, ka starptautiskās tirdzniecības apjomi šogad kopumā saruks par 20%.
- Eiropā kopš jūnija vērojama strauja eksporta apjomu atgūšanās.
- Latvijā un Dānijā bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.
- Īrijā eksporta apmērs pieaudzis par 4%.
Iemesli starptautiskās tirdzniecības kritumam ir vairāki – daudzas valstis uz laiku pilnībā vai daļēji slēdza savas robežas, kas ievērojami apgrūtināja pārvadājumus. Darbu apturēja arī virkne ražotāju, un līdz ar to bija pārrāvumi arī eksportam paredzēto preču ražošanā. Savukārt pandēmijas laikā stratēģiski svarīgām precēm – piemēram, medikamentiem un pārtikai – daudzas valstis piemēroja eksporta aizliegumus, lai nepieciešamības gadījumā to būtu pietiekami daudz vietējā tirgus vajadzībām. Tomēr galvenais iemesls ir pandēmijas izraisītais kritums ekonomikā, un gan daudziem uzņēmumiem, gan cilvēkiem nācies apdomāt, vai var atļauties pirkt to, ko bija iecerējuši iepriekš.
Starptautiskā tirdzniecība bremzē
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī, kad pandēmija tikai sāka uzņemt apgriezienus un pamatā ietekmēja Ķīnu, preču starptautiskās tirdzniecības apjomi saruka par 3%. Taču otrajā ceturksnī, kad Covid-19 bija sasniedzis jau lielāko daļu pasaules valstu, starptautiskās preču tirdzniecības apgrozījums kritās par 18,5%. Kaut gan tik straujš kritums ir salīdzināms vien ar norisēm pirms vairāk nekā desmit gadiem pasaules finanšu dižķibeles laikā, PTO eksperti arī norādīja – varēja būt vēl ļaunāk!
PTO vēl aprīlī izstrādāja optimistisko un pesimistisko attīstības scenāriju, prognozējot, ka labākajā gadījumā starptautiskā tirdzniecība pasaulē šogad saruks par 13%, bet pesimistiskā scenārija gadījumā – par 32%. Līdz ar to pašlaik ir redzams, ka faktiskais starptautiskās tirdzniecības kritums ir kaut kur pa vidu, bet vairāk uz optimistiskā scenārija pusi.
“Kritums tirdzniecībā, kuru mēs pašlaik redzam, ir vēsturiski ļoti liels – faktiski tas būs straujākais no līdz šim reģistrētajiem.
Taču tam ir kāda, turklāt ļoti svarīga, sudraba maliņa: varēja būt daudz ļaunāk! Tā ir patiesi laba ziņa, bet mēs nevaram atļauties būt pašapmierināti. Lai ražošana un tirdzniecība 2021. gadā nopietni atkoptos, fiskālajām, monetārajām un tirdzniecības politikām ir jāturpinās tajā pašā virzienā kā līdz šim,” uzsvēris iepriekšējais PTO ģenerāldirektors Robertu Azevedu, kurš no šī amata atkāpās 31. augustā.
Arī ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ekspertu aplēses ir līdzīgas. Pēc šīs organizācijas domām starptautiskās tirdzniecības apjomi šogad kopumā saruks par 20% un ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā situācija turpinās attīstīties.
“Vēl ir ļoti daudz neskaidrību par ekonomikas atkopšanos gada otrajā pusē. Starptautiskā tirdzniecība visdrīzāk paliks zem 2019. gadā novērotā līmeņa, bet ļoti daudz būs atkarīgs no pandēmijas tālākās attīstības un valdību lēmumu veida un apjomiem, mēģinot restartēt savu valstu ekonomikas,” uzsvērusi ANO Tirdzniecības un attīstības konferences starptautiskās tirdzniecības direktore Pamela Kouka-Hamiltone.
Eiropa atkopjas
Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati liecina, ka ES starptautiskā tirdzniecība turpina atkopties. Dziļākā bedre tika piedzīvota aprīlī un maijā, kad ES eksports teju par 30% atpalika no pagājušā gada apjomiem. Bet jau kopš jūnija ir vērojama strauja eksporta apjomu atgūšanās. Tiesa pagājušā gada līmenis nebūt nav sasniegts.
Kopumā no šā gada janvāra līdz jūlijam ES ārpus savām robežām eksportēja preces 1,1 triljona eiro vērtībā, kas ir par 12% mazāk nekā pērn šajā laikā. Savukārt pārrobežu tirdzniecības ES iekšienē apjoms sasniedza 1,6 triljonus eiro, kas arī ir par 12% mazāk nekā pērn šajā laikā. Tostarp jūlijā eksports ārpus ES robežām bija par 11% mazāks, bet ES iekšienē pārrobežu tirdzniecība bija par 7% mazāka nekā pagājušā gada septītajā mēnesī.
Vislielākais trieciens ES eksportam ir mašīnbūve.
Mašīnu un citu transportlīdzekļu eksports ārpus ES robežām septiņu mēnešu laikā ir sarucis par 18% un ir devis par 91 miljardu eiro mazāk nekā pērn šajā laikā. Tomēr arī šis sektors, tiesa – lēnāk nekā citi, sāk pamazām atgūties.
Tikmēr Latvija var palepoties ne tikai ar to, ka mums ir viens no zemākajiem saslimstības līmeņiem Eiropā ar Covid-19, bet esam spējuši arī salīdzinoši sekmīgi izstūrēt cauri kritumam starptautiskajā tirdzniecībā.
Janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem preču eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES. Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 4%.
Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī–jūlijā bijis Luksemburgā (-26%), Francijā (-21%), Somijā (-17%), Rumānijā un Portugālē (abās valstīs -16%), Spānijā un Slovākijā (abās valstīs -15%), kā arī Itālijā un Maltā (abās valstīs -14%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā eksporta apjoms sarucis par 8%.
