Kopš 2014. gada, kad Ukraina parakstīja asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, Kijeva un Brisele ir nostiprinājušas ciešas attiecības. Eiropas Savienība ir sniegusi Ukrainai politisko un finansiālo atbalstu, bet apmaiņā pret to Ukraina ir veikusi reformas, īpašu uzmanību pievēršot likuma varai un cīņai ar korupciju.
Pērn Ukrainas prezidenta amatā stājās Volodimirs Zelenskis, kurš solīja apkarot korupciju. Viņa pirmajos prezidentūras mēnešos parlaments pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, lai solītās reformas virzītos uz priekšu. Taču pēdējos mēnešos Ukrainas politiskajos gaiteņos vērojami mēģinājumi vājināt institūcijas, kuras cīnās pret korumpantiem.
Piemēram, martā Ukrainas likumdevējs – Augstākā Rada – atbrīvoja no amata toreizējo ģenerālprokuroru Ruslanu Rjabošapku. Kā galveno iemeslu savai atlaišanai Rjabošapka minēja nepakļaušanos spiedienam izvirzīt apsūdzības iepriekšējam prezidentam Petro Porošenko.
Augustā atkāpās Ukrainas Speciālās pretkorupcijas prokuratūras vadītājs Nazars Holodņickis, kurš institūciju vadīja kopš tās izveidošanas 2015. gadā.
Holodņickis paziņoja, ka jau kopš pirmās dienas pretkorupcijas prokuratūras darbu ir traucējušas citas tiesībsargājošās iestādes un politiķi.
Aizdomu ēnu pavada arī Augstākās Radas ievēlēto komisiju, kuras locekļiem jāizraugās nākamais pretkorupcijas prokuratūras vadītājs. Eksperti apšauba komisijas locekļu kompetenci un neatkarību.
Papildu triecienu korupcijas apkarotājiem devusi Ukrainas Konstitucionālā tiesa. Tā pagājušajā mēnesī paziņoja, ka vēl vienas korupcijas apkarošanas iestādes – Nacionālā pretkorupcijas biroja – izveide 2014. gadā ir notikusi neatbilstoši Ukrainas konstitūcijai. Tiesa parlamentam ir uzdevusi līdz decembrim veikt plašas izmaiņas likumā, kas regulē biroja darbību.
Augstākās Radas Pretkorupcijas komitejas priekšsēdētāja Anastasija Radina norāda uz spēkiem, kuri ir ieinteresēti vājināt korupcijas apkarotājus.
“Diemžēl es redzu, ka atsevišķi ukraiņu oligarhi ir apvienojušies ar prokrieviskiem spēkiem parlamentā un ārpus parlamenta, lai uzbruktu pretkorupcijas institūcijām. Kāpēc viņi to dara? Protams, tāpēc, lai nodrošinātu sev nesodāmību. Bet ne tikai tāpēc. Pretkorupcijas reforma un korupcijas apkarošanas institūcijas ir stūrakmens Ukrainas sadarbībā ar Rietumiem. Visas pretkorupcijas institūcijas un mehānismi ir priekšnoteikums bezvīzu režīmiem, sadarbībai ar Starptautisko Valūtas fondu, sadarbībai ar Eiropas Savienību. Tas ir priekšnoteikums politiskajam atbalstam, ko Ukraina saņem no atsevišķām valstīm un Rietumiem kopumā,” sacīja Radina. “Šie prokrieviskie spēki un oligarhi saprot, ka, graujot pretkorupcijas institūcijas, viņi var atraut Ukrainu no civilizētās pasaules un veicināt valsts nonākšanu Krievijas Federācijas rokās. Protams, ka Kremļa plānos nav izveidot spēcīgas likuma varas institūcijas Ukrainā.”
Rietumu partneri nav sajūsmā par notiekošo Ukrainā.
Eiropas Savienības amatpersonas brīdinājušas, ka Ukrainas pretkorupcijas iestāžu vājināšana var apdraudēt bloka finansiālo atbalstu valstij un Ukrainas bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību.
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels septembrī pēc vizītes Kijevā paziņoja, ka Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Ukrainu, bet apmaiņā pret to vēlas redzēt aktīvu darbu pie reformām.
“Eiropas Savienība nav labdarības iestāde vai bankomāts – mūsuprāt, vislabākais atbalsts Ukrainai ir palīdzība reformēt valsti.
Bet tikai ukraiņi paši var īstenot šīs reformas,” Borelu citē portāls Euractiv.com.
6. oktobrī Briselē norisināsies 22. Eiropas Savienības un Ukrainas samits. Tā laikā apspriedīs ne vien Ukrainas reformu procesu, bet arī iespējamos risinājumus karadarbības izbeigšanai Austrumukrainā. Prezidents Zelenskis arī vēlas ievadīt sarunas par iespējamām izmaiņām Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumā, lai nodrošinātu Ukrainas uzņēmumiem vēl lielāku pieeju Eiropas Savienības vienotajam tirgum.
