Baltkrievijā turpina izplatīties Covid-19; ES domā par atbalstu, apejot Lukašenko režīmu

Nu jau vairāk nekā divus mēnešus Baltkrievijā turpinās protesta akcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Tāpat turpinās arī varas iestāžu vēršanās pret protestu dalībniekiem. Šīs pārmaiņu kustības laikā otrajā plānā ir palikusi arī Baltkrievijas cīņa ar Covid-19. 900 mirušie un gandrīz 85 000 saslimušie liek bažīties par baltkrievu veselības aprūpes sistēmas noturību. Represiju dēļ savu aktivitāti ir samazinājušas brīvprātīgo kustības, bet Eiropas Savienība pašlaik domā par to, kā pārdalīt savulaik cīņai ar Covid-19 sekām solītos 53 miljonus eiro.  

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievijā ar Covid-19 ir inficējušies ap 85 000 cilvēku; vismaz 900 ir miruši.
  • Pagaidām nekādus stingrākus ierobežojošos pasākumus ieviest nav plānots.
  • Lukašenko vaino protestētājus slimības izplatībā.
  • Iepriekš cīņai ar vīrusu palīdzēja brīvprātīgo kustība “ByCovid-19”.
  • Pēc protesta sākuma  “ByCovid-19” darbību ir apturējusi; tās līderi ir ārvalstīs.
  • Gada pirmajā pusē ES solīja Minskai 53 miljonus eiro cīņai ar Covid-19.
  • Taču pēc neatzītajām prezidenta vēlēšanām situācija mainījās.
  • ES domā, kā pārdalīt šo naudu, lai to nesaņemtu ar Lukašenko režīmu saistītās institūcijas.
  • ES domā naudu pārdalīt Baltkrievijas NVO sektoram.  

Laikā, kad jaunais un nepazīstamais koronavīruss vēl tikai sāka izplatīties visā pasaulē, Lukašenko ieteikumi daudziem izraisīja plašu smaidu – pirts, simt grami degvīna vai darbs ar traktoru noteikti būšot tās labākās zāles. Kopš pašiem pirmsākumiem Lukašenko apgalvoja, ka koronavīruss nav nekas bīstams, bet daudz bīstamāka ir ap to saceltā masu psihoze. Vienlaicīgi tika uzsvērts, ka valsts ir pienācīgi sagatavojusies vīrusam un situācija tiek kontrolēta.

Baltkrievijā turpina izplatīties Covid-19; ES domā par atbalstu, apejot Lukašenko režīmuUģis Lībietis

Līdz šim Baltkrievijā ar Covid-19 ir inficējušies gandrīz 85 000 cilvēku un vismaz 900 ir miruši. Ik dienu tiek veikti ap 20 000 pārbaužu un jauno gadījumu skaits ir mērāms aptuveni 400 līdz 500  ik dienu. Veselības aizsardzības ministrija uzskata, ka ir sācies pandēmijas otrais vilnis, taču pagaidām nekādus stingrākus ierobežojošos pasākumus ieviest nav plānots. Par to ir paziņojis arī Lukašenko, izceļot tās mācības, kas ir gūtas šo mēnešu laikā.

“Tā pieredze, ko mēs ieguvām, ir nenovērtējama. Arī mūsu izvēlētais ceļš ir nenovērtējams visai pasaulei. Jā, neviens jums paldies nepateiks par mūsu noieto ceļu un tām ārstniecības metodēm, kuras mēs izmantojām – ka mēs viņus neizolējām, neieslēdzām, ka mēs viņiem ieteicām uzturēties svaigā gaisā. Ja tu ej uz veikalu vai aptieku – nu, uzvelc masku. Un tagad visi saka, ka tieši tā vajag rīkoties! Es gribu, lai jūs saprotat manu nostāju – es pašreizējā situācijā netaisos izolēt un aizslēgt valsti! Netaisos! Ja mēs to būtu izdarījuši martā vai februārī, mums cilvēkiem nebūtu naudas, tiktu sagrauta ekonomika un cilvēkiem nebūtu pat mazākās algas,” apgalvoja Lukašenko.

Interesanti, ka intervijā Baltkrievijas oficiālajai ziņu aģentūrai BELTA zinātniski praktiskā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra pārstāvis Aleksandrs Petkēvičs uzsvēra, ka, skatoties uz citu valstu pieredzi, vispozitīvākās atsauksmes esot tieši par Zviedrijas un Baltkrievijas izvēlētajiem modeļiem, jo šīs valstis esot izrādījušās vissagatavotākās.

Lukašenko arī uzskata, ka reģionos slimības izplatība nav tik nopietna, jo tur nenotiek dažādas masveidīgās protesta akcijas. Tieši šo, pēc viņa vārdiem, “svētdienas gājienu” dalībnieki arī esot tie lielākie slimības izplatītāji.

Taču Baltkrievijas sabiedrībā viedoklis par Covid-19 bīstamību jau kopš pirmsākumiem ir ievērojami atšķīries no valdības pozīcijas un daudzi iedzīvotāji paši rūpējās par saviem aizsarglīdzekļiem, piemēram, sejas maskām, pat ja prezidents uzskatīja to par lieku.

Lielu lomu cīņā pret koronavīrusa izplatību gada pirmajā pusē spēlēja brīvprātīgo kustība “ByCovid-19”, kas palīdzēja slimnīcām un ārstiem piegādāt viņiem nepieciešamo aprīkojumu.

Tagad, sākoties protesta kustībai pēc prezidenta vēlēšanām, “ByCovid-19” savu darbību ir apturējusi un tās līderi atrodas ārvalstīs.

Ir ievērojami mainījusies arī situācija medicīnas aprindās, jo daļa no ārstiem ir pauduši savu atbalstu protestētājiem.

Viens no “ByCovid-19” koordinatoriem Andrejs Strižaks intervijā ''Euroradio'' norādīja, ka palīdzības sniegšana mediķiem tagad ir kļuvusi gandrīz vai par partizānu darbību, jo gan mediķi, gan brīvprātīgie par savu pilsonisko un politisko nostāju var saņemt sodu.

“Lielākā problēma ir tajā, ka valstī ir pilnīgi visi resursi, lai efektīvi cīnītos ar Covid-19. Mums ir zināms rīcības plāns – karantīna, izolācija un citi pasākumi, kas tiek īstenoti citās valstīs. Valsts budžetā ir nauda tam, lai iegādātos ūdensmetējus un izdzenātu demonstrācijas, tāpēc būtu jābūt arī līdzekļiem mākslīgās elpināšanas iekārtām, aizsargmaskām, aizsargtērpiem. Turklāt atšķirībā no pavasara, kad šīs lietas bija grūti dabūt, tagad tās ir brīvi pieejamas. Turklāt Baltkrievijā ir arī uzņēmēji, kas spētu ražot dažādas iekārtas, tikai viņiem nedod licences.

Es uzskatu, ka valstij ir bijušas visas iespējas sagatavoties otrajam vilnim, turklāt valstij līdzekļu ir daudz vairāk nekā pilsoniskajai sabiedrībai,” pauda Strižaks.

Savu atbalstu Baltkrievijai cīņā ar Covid-19 radīto krīzi šī gada pirmajā pusē solīja arī Eiropas Savienība, šim mērķim paredzot aptuveni 53 miljonu eiro lielu atbalstu. Tā ir ievērojami lielāka summa nekā ikgadējie aptuveni 30 miljoni, kas tiek novirzīti divpusējo attiecību veidošanai.

Taču 9. augusta vēlēšanas šajos plānos ir ieviesušas zināmas korekcijas. Pašlaik notiek aktīvs darbs pie tā, lai izlemtu, kā pārdalīt šo solīto finansējumu tā, lai to saņemtu nevis ar Aleksandra Lukašenko režīmu saistītās institūcijas un par vardarbību pret civiliedzīvotājiem atbildīgās personas, bet gan pārsvarā baltkrievu nevalstiskās un sabiedriskās organizācijas, lai pēc iespējas lielāku labumu gūst pēc iespējas lielāka Baltkrievijas sabiedrības daļa.

Līdz šim skaidrs finansējums – gandrīz 2,7 miljoni – jau novirzīti represiju upuru atbalstīšanai, gan sniedzot juridisku palīdzību, gan medicīnisku atbalstu un citu ārkārtējo palīdzību. Tāpat viens miljons eiro novirzīts neatkarīgo mediju atbalstam Baltkrievijā. No pārējā finansējuma atbalstu saņemtu arī jaunatnes organizācijas, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī veselības aprūpes sektors.  

Šis gan vairāk tomēr izskatās pēc atbalsta demokrātiskajiem procesiem un prezidenta vēlēšanu radīto seku novēršanai, nevis tieši cīņai ar Covid-19 un tā radītajām sekām.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

ES dalībvalstu līderi sēdē oktobra sākumā panākuši vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas.  Vēlāk Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri vienojušies papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Aleksandru Lukašenko. 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti