Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Drāma Durbes jūras ērgļu ligzdā

Panorāma

Panorāma

Latvijas Paralimpiskā centra nākotne – neskaidra

Kā spļāviens sejā: Paralimpieši sašutuši par diskrimināciju sporta infrastruktūras finansēšanā

Valdības lēmums piešķirt 13,65 miljonus eiro komandu sporta spēļu halles būvniecībai Rīgā raisīja sašutumu paralimpiskajai kustībā, kas saskata diskriminējošu attieksmi, jo neatrodas nauda Paralimpiskā sporta centra projekta turpināšanai, lai gan tas atšķirībā no sporta spēļu halles ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā. 

ĪSUMĀ:

  • Paralimpiskā centra projektu Latvijas Paralimpiskajā komitejā uzskata par atbilstošu pieejamajam Eiropas finansējumam
  • Izglītības un zinātnes ministrijā Paralimpiskā centra projektu uzskata par tūlītējai finansēšanai neatbilstošu
  • Pēc sākotnējā plāna, paralimpiskais komplekss būtu jāpabeidz ne vēlāk kā 2022.gadā, darbi vēl nav sākti
  • Izglītības un zinātnes ministrijā norāda uz vairākkārt augušajām Paralimpiskā centra izmaksām
  • Premjers Krišjānis Kariņš saka, ka valdība atbalstījusi par sporta nozari atbildīgās ministrijas virzītu projektu

(atkārtoti papildināts)
Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) vadība finansējuma piešķiršanu sporta spēļu hallei uzskata par nepārprotami diskriminējošu, otrdien informēja LPK.   

Liene Apine par Paralimpiskā sporta centra projektuEdgars Kupčs

“Nav saprotams, kas, kad un pēc kādiem kritērijiem ir pieņēmis lēmumu par augstas gatavības projektiem sporta jomā, ko valstij finansēt no Covid-19 līdzekļiem,”  uzsvēra LPK prezidente Daiga Dadzīte. “Mēs to izjūtam kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu attieksmi.”

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar Latvijas Radio paralimpiešu skaļos pārmetumus noraidīja. Viņš uzsvēra, ka komandu sporta spēļu halles attīstība ir tikusi iepriekš plānota, turpretim Paralimpiskā sporta centra projekts neesot atbildis nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas atveseļošanas fonda naudu. 

Edgars Severs par Paralimpiskā centra un sporta spēļu halles projektiemEdgars Kupčs

Sporta spēļu halles projekts bija vienīgais, kas atbilda publiskas būves un projekta kritērijiem, turklāt tas ir stadijā, kad var sludināt konkursu projektēšanai un būvēšanai, teica Severs. Viņš piebilda, ka Paralimpiskā centra projekts tāds nav, un diskusija par to tiks turpināta nākamajā Nacionālas sporta padomes sēdē aprīļa beigās vai maija sākumā. 

Paralimpiskā centra būvniecībai ar modernu sporta halli, stadionu un naktsmītnēm pirms vairākiem gadiem izraudzījās vietu Pārdaugavā. Toreizējais plāns paredzēja, ka sporta komplekss būs gatavs laikā no 2020. līdz 2022. gadam. Ir 2021. gada marta beigas, bet būvniecība vēl pat nav sākusies. Pirms vairākiem gadiem valdība piešķīra nepilnus 900 000 eiro - daļu summas, kas vajadzīga centra tapšanai.

Nākamo darbu veikšana ir iepauzēta - trūkst naudas, trūkst atbalsts.

LPK ģenerālsekretāre Liene Apine paskaidroja, ka, pēc Sporta likuma, Latvijas Nacionālā sporta padome izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Taču

Nacionālajā sporta padomē sporta spēļu halles projekts nav izskatīts un Nacionālajā attīstības plānā tas nav paredzēts.

“Esam neizpratnē, ka pēkšņi valdība pieņēmusi lēmumu finansēt tādu projektu, kura attīstībai un būvniecībai finansiāls atbalsts no valsts puses nebija paredzēts. Tas vismaz oficiālajās sporta nozares pārstāvju sanāksmēs nebija pat plānots," teica Apine. "Veids, kādā piešķirts finansējums šī projekta īstenošanai, liek apšaubīt procesa caurspīdīgumu un lēmuma pamatotību."

Paralimpiskā sporta centra būvniecībā līdz šim ir ieguldīts gandrīz 841 tūkstotis eiro valsts naudas, bet nākamo darbu veikšanai finansējums neatrodas. Par Paralimpiskā sporta centra būvniecību jau kopš 2017. gada ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi. Tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un paredzēta arī Nacionālajā attīstības plānā.

IZM skaidro, ka par paralimpiskā kompleksa konceptu nav pieņemts gala lēmums un pārāk daudz neskaidrību ir arī par finanšu avotiem. 2017. gadā bijusi vienošanās, ka valsts nodrošinās 1,8 miljonus eiro līdzmaksājumu, paredzot, ka pārējo apmaksās pati LPK un privātie investori. Gadu vēlāk LPK no valsts prasījusi 12 miljonus eiro.

"Šobrīd kopējās [Paralimpiskā centra] izmaksas ir vairāk nekā divreiz kāpušas, bet pieprasījums no valsts budžeta ir vairāk nekā sešas reizes pieaudzis," uzsvēra Severs. "Un vēlreiz - nav tā, ka par to [Paralimpisko centru] nav diskutēts."

Apine uzskata, ka 

Paralimpiskais sporta centrs noteikti var pretendēt uz augstas gatavības projektu,

jo tam ir izstrādāts biznesa plāns, iegādāta daļa nepieciešamās zemes, veikta būvniecības priekšizpēte un izstrādāts arhitektoniskās vīzijas mets. Projekts arī atbilst vairākiem virzieniem, ko prasa Covid-19 finansējuma ieguldīšanai – tas attiecas gan uz sportu un sociālo integrāciju, gan degradēto teritoriju uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu būvniecībā. Tāpat paredzēta cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana un prakses vietas topošajiem fizioterapeitiem un pielāgotā sporta speciālistiem, kādu Latvijā šobrīd ļoti trūkst.

Paralimpiešiem nav iebildumu pret komandu sporta spēļu halli, taču LPK vēlas valstī skaidri caurskatāmu kārtību un kritērijus, pēc kādiem pieņem lēmumus par sporta būvju finansēšanu no valsts līdzekļiem.

“Ņemot vērā, ka Paralimpiskais sporta centrs ir plānots jau kopš 2017. gada, šo valdības lēmumu uztveram kā spļāvienu sejā un klaji diskriminējošu. Tas ir spļāviens sejā visiem sportistiem – gan ar, gan bez invaliditātes, kuriem šobrīd Latvijā nav kur trenēties," paziņoja Dadzīte. "Tas ir spļāviens sejā vieglatlētikas, kērlinga, sēdvolejbola, ratiņbasketbola, pludmales volejbola, loka šaušanas, tenisa, iekštelpu airēšanas, džudo, parabadmintona un parašaušanas sportistiem – visiem šiem sporta veidiem ir paredzēta infrastruktūra iecerētajā Paralimpiskajā sporta centrā, kur varēs trenēties sportisti gan ar, gan bez invaliditātes. Bet prioritāri – cilvēki ar dažādu invaliditāti, jo viņiem citviet ir mazāk iespēju. Tur paredzēti arī basketbola āra laukumi un basketbola laukums iekštelpās."

Ārpuskārtas labvēlību sporta spēļu hallei LPK uzskata par necieņu visiem citiem Nacionālajā attīstības plānā paredzētajiem infrastruktūras projektiem, kas izskatīti noteiktajā kārtībā un gaida savu kārtu finansējumam.

Tikmēr cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem un viņu vecākiem, kuriem regulāri nepieciešams nodrošināt sporta iespējas veselībai, Latvijā nav atbilstoša sporta infrastruktūra,

kur varētu notikt vairāku dienu treniņnometnes vai regulāras nodarbības, kā arī pielāgotas fizioterapijas telpas un sporta speciālistu pieejamība vienuviet.

Arī paralimpieši, kuri ilgus gadus ir pārstāvējuši Latviju Eiropas un pasaules čempionātos, paralimpiskajās spēlēs un veduši mājup augstākā kaluma medaļas, ir spiesti trenēties kaimiņu zālājos, piemājas šķūnīšos, publiskos parkos un laukumos, atgādināja Dadzīte.

LPK nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā vienotība") ar lūgumu izvērtēt lēmuma pamatotību par valsts finansējuma piešķiršanu komandu sporta spēļu halles būvniecībai no valsts budžeta, kā arī izvērtēt lēmuma pieņemšanas procesu un kritērijus.

Kariņš Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” pavēstīja, ka valdība atbalstījusi to, ko par sporta nozari atbildīgā Izglītības un ministrija lūgusi atbalstīt kā augstas gatavības projektu. Kariņš tajā pašā laikā apliecināja, ka uzskata paralimpisko kustību par nozīmīgu sporta nozares daļu. Premjers lūgs atbildīgo ministriju skaidrot, kāpēc tā lūgusi atbalstīt jaunas halles būvniecību, nevis virzījusi ieceri, piemēram, par Paralimpisko centru.

LPK tikmēr aicina medijus, politiķus un tiesībsargājošās institūcijas izvērtēt, vai lēmums ir pamatots, pieņemts atbilstoši labas pārvaldības praksei, valstī noteiktajai kārtībai un normatīvajiem dokumentiem.

Paralimpiskais sporta centrs ir paredzēts kā Latvijā pirmais pilnībā pielāgotais multifunkcionālais sporta komplekss primāri sportistiem ar invaliditāti

un jebkuram cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu.   

Paredzēts, ka Latvijas Paralimpiskais sporta centrs ietvers gan multifunkcionālu sporta halli ar pilnībā pielāgotām dienesta viesnīcas istabiņām, kur vienlaicīgi var atrasties 160 cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos, sporta laboratoriju, kērlinga halli, pludmales volejbola laukumus, vieglatlētikas sacensību stadionu ar 1600 skatītāju vietām, ģērbtuvēm un palīgtelpām, vieglatlētikas iesildīšanās stadionu, tenisa kortus ar servisa ēku, šautuvi, kā arī āra basketbola laukumu ar tribīnēm.

Paralimpiskais sporta centrs ir paredzēts kā starptautiski sertificēts sporta komplekss, kur varēs norisināties gan vietēja, gan starptautiska mēroga sacensības un čempionāti ne tikai paralimpiskajiem sportistiem.

Jau pērn LPK izteica bažas, ka Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi birokrātiskajos gaiteņos. Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību, projekta nākotne joprojām ir neskaidra.

Līdz galam neatrisināts vēl esot jautājums par visiem zemesgabaliem, uz kuriem iecerēts celt halli un stadionu. LPK bažas par zemesgabaliem sauc par atrisinātām, bet sarunas ar investoriem esot pārtrauktas ilgās vilcināšanās un neskaidrību dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Paralimpiskais sports
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt