Partiju monopols pašvaldību vēlēšanās vājina iedzīvotāju iesaisti politikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Līdz ar teritoriālo reformu Latvijā pavisam būs izskausta iespēja pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, kam līdz šim tas bija ļauts mazajos novados. Vai ar tādiem ierobežojumiem esam unikāli Eiropā, un kādi ir riski, ja vēlēšanas ļautas tikai partijām? Vienlaikus sākusies sarakstu iesniegšana, un tiek norādīts, ka Satversmes tiesas lēmumi saistībā ar novadu reformu var mainīt vēlēšanu datumu atsevišķās pašvaldībās.

Partiju monopols mazina iedzīvotāju vēlmi iesaistīties

Pirms gada Saeima noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu pēc administratīvi teritoriālās reformas atļaut pašvaldību vēlēšanās iesniegt savus sarakstus arī vēlētāju apvienībām. Līdz šim tas bija ļauts vietvarās, kur nav vairāk par 5000 iedzīvotāju. Tādējādi līdz ar reformu un šā gada vēlēšanām vēlētāju apvienības Latvijā izzudīs. Kamēr partiju reitingi dažās aptaujās nokritušies jau vien līdz sešu procentu uzticībai, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas rāda, ka iedzīvotāji vairāk uzticas tieši vēlētāju apvienību kandidātiem – mazajos novados vairāk nekā 80% deputātu tika ievēlēti tieši no vēlētāju apvienībām.

Partiju monopols pašvaldību vēlēšanās mazina uzticību politikai
00:00 / 03:41
Lejuplādēt

"Vēlētāju apvienības ir iespēja pilsoniski aktīviem pilsoņiem pašvaldību mērogā uzstādīt pašvaldību politikā sev aktuālus jautājumus un virzīt to īstenošanu, neveidojot partijas vai arī nestājoties citās partijās. Un tā būtu labāka opcija, un tās būtu labākas iespējas demokrātiskajiem procesiem pašvaldībā, sevišķi šobrīd, kad ir izveidotas jaunās lielās pašvaldības," uzskata Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.

Pleps norāda, ka esam vienīgā valsts Eiropā, kur vietējām kopienām dalība vēlēšanās ir liegta.

To izpētījusi arī Jūrmalas Aizsardzības biedrība, kas par vēlētāju apvienību tiesībām startēt uz domi iepriekš cīnījusies Satversmes tiesā. Biedrības jaunākais pētījums rāda, ka ir tikai trīs valstis, kur vēlētāju apvienības nav atļautas, taču no tām Nīderlandē un Slovākijā vēlēšanās var piedalīties individuālie kandidāti, bet Zviedrijā nepastāv ierobežojumi partiju dibināšanai, un to var veidot kaut vai viens cilvēks.

 Jūrmalas Aizsardzības biedrības dibinātājs, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzskata, ka cilvēki nelabprāt iesaistās politiskajās partijās.

"Statistika nepielūdzami rāda, ka uzticība partijām neaug. Vēlētāji, tāpat kā vietējie aktīvisti, kas cenšas startēt pašvaldību vēlēšanās, sakož zobus un ir spiesti pieņemt šo partiju monopolu, spēlēt šo spēli. Es teiktu, ka pirmais un galvenais trūkums ir tas, ka Latvijā partiju monopols pašvaldību vēlēšanās ierobežo tomēr cilvēku vēlmi darboties pašvaldību līmeņa politiskajās aktivitātēs," spriež Liepa.

Nedot iespēju vēlētāju apvienībām pašreizējiem politiķiem un varas partijām varētu būt izdevīgi arī tāpēc, ka tagad pie varas esošās partijas sadala vairāk nekā četrus miljonus eiro budžeta naudas, turklāt lielajām partijām nauda pienāksies arī par katru iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās.

"Rodas negācijas pret politiskajām partijām, rodas arī dažāda veida "Viss ir slikti" kustību variācijas, kur ir protesta kustības. Cilvēki saprot, ka nav tik vienkārši piedalīties pašvaldību darbā, startēt pašvaldību sarakstos, ja ir jāizvēlas tikai starp dotajiem pašvaldību sarakstiem," papildina Liepa.

Likumdevējs gan izpildījis prezidenta aicinājumu tiktāl, ka pēc vēlēšanām pašvaldībām būs pienākums veidot sava veida iedzīvotāju padomes, kas līdzdarbosies lēmumu pieņemšanā. Tāpat politiķi solījuši beidzot realitātē ieviest seno ideju par vietējiem referendumiem, tādējādi pilsoniski aktīvā sabiedrība vietvaru varētu ietekmēt arī četru gadu starpvēlēšanu periodā.

Sākas kandidātu sarakstu pieteikšana

Pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā notiks 41 vēlēšanu apgabalā - jaunizveidojamos novados un sešās valstspilsētās, kas ir ārpus novadiem. Pagājušās pašvaldību vēlēšanas organizēja 119 apgabalos. Pirmajās stundās bija iesniegti septiņi kandidātu saraksti Daugavpilī, Ventspilī, Saulkrastu, Jelgavas, Bauskas, Salaspils novados. Šoreiz kandidātu sarakstu iesniegšanai dotas 20 dienas - līdz 6. aprīlim - nevis 10 dienas kā citkārt, norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pašvaldību vēlēšanu norisi vēl var ietekmēt Satversmes tiesas nolēmumi par vēl teju 20 novadu sūdzībām par administratīvi teritoriālo reformu. Pagājušās nedēļas spriedums par Skultes pagasta saglabāšanu Limbažu novadā nevis pievienošanu jaunveidojamam Saulkrastu novadam vēlēšanu procesu šajās teritorijās neietekmē, jo lēmums bijis pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas.

"Kas šajā gadījumā mums ļauj šajās divās pašvaldībās vēlēšanu sagatavošanas procesu neapturēt un turpināt.

Savukārt, protams, ja sekos citi tiesas spriedumi par labu sūdzību iesniedzējiem, tad visdrīzāk, ar ļoti lielu ticamību, novados, kurus tas skars, vēlēšanu gatavošanās process būs jāaptur.

Saeimai būs jānosaka jauns vēlēšanu datums tieši šajās konkrētajās pašvaldībās, uz ko attieksies Satversmes tiesas spriedumi, ar ko būs ietekmētas pašvaldību robežas," pastāstīja Bērziņa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savukārt atgādina, ka 5. februārī sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms pašvaldību vēlēšanām, un šajā laikā jāievēro vairāki aģitācijas ierobežojumi līdzvērtīgas kandidātu konkurences nodrošināšanai.

"Ja runājam, kas tieši ir aizliegts, tas ir gan pašvaldību, gan valsts institūciju finanšu līdzekļu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai, kustamas un nekustamas mantas izmantošana, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijai nevar izmantot darbiniekus un viņu darba laiku. Nav pieļaujama arī šo institūciju reklamēšana par samaksu 30 dienas pirms vēlēšanām, ja reklāma saturiski saistīta ar kādu no deputātu kandidātiem," pastāstīja KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja Karīna Poļanska.

Iedzīvotāji KNAB jau vairākkārt lūguši pārbaudīt pašvaldību publicitāti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

"Pašvaldību iedzīvotāji vērš uzmanību uz to, ka pašvaldība, iespējams, izmanto administratīvos resursus. Visizplatītākais ir tas, ka pašvaldības informatīvajos materiālos par padarīto vai plāniem veido video rullīšus, ko liek sociālajos tīklos. Iedzīvotāji saskata, ka pašvaldība ir pārcentusies un informāciju sniedz tieši pašvaldības vadītājs, kas vērtējams kā administratīvo resursu izmantošana," norādīja Poļanska.

KNAB pieprasījis attiecīgajām pašvaldībām sniegt skaidrojumus un pēc to saņemšanas lems par turpmāko rīcību. Iespējamais administratīvais sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro, kā arī jāatlīdzina nodarītie zaudējumi.

KONTEKSTS:

5. jūnijā Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šajās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits. Teritoriālā reforma paredz ievēlēt 42 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā, bet deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi. Tā kā nupat ārkārtas vēlēšanās ir ievēlēta Rīgas dome, cīņa par varu galvaspilsētā šoreiz izpaliks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti