Sadaļas Sadaļas

Pēc reformas darbinieku skaits pašvaldībās ne tikai nesaruks, bet pat augs

Pēc mēneša, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau aiz muguras, līdzšinējo 119 vietvaru vietā būs gandrīz trīsreiz mazāk pašvaldību – četrdesmit divas. Ievēlamo deputātu skaits gan nekritīsies tik strauji – par dzīvi ārpus Rīgas pašvaldībās pašreizējo teju 1600 tautas kalpu vietā lems 683 domnieki. Mazliet vairāk nekā divas reizes mazināmais deputātu skaits varētu būt arī lielākais administratīvo resursu ietaupījums pēc vēlēšanām un tām sekojošās teritoriālās reformas. Jo, lai gan līdz šim dažādos līmeņos daudzkārt uzsvērts, ka apvienotās pašvaldības ietaupīs uz strādājošo skaita, domes savus izpildvaras darbiniekus nemaz atbrīvot negrasās. Vēl vairāk – daudzviet pat plāno audzēt štatus.

ĪSUMĀ:

  • Mazais Rucavas novads pēc reformas būs jaunajā Dienvidkurzemes novadā – pēc platības lielākajā. Rucavas pašvaldības izpildvarā – vairāk nekā 30 darbinieku; neuzskata, ka pēc reformas štatus varēs mazināt.
  • Dienvidkurzemē apvienojamo novadu centrs pēc vēlēšanām būs Grobiņa. Arī tur prognozē, ka štatus nesamazinās un, iespējams, darbinieku tieši trūks.
  • Arī Pierīgā šaubās, ka pēc reformas varētu samazināties darbinieku skaits.
  • Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis: Līdz būs skaidrs, kā strādā jaunās struktūras, paies divi gadi.
  • Administrācijas izmaksas kāps arī tādēļ, ka jaunajos novados pašvaldību darbinieku algas vienādiem amatiem būs jāpielīdzina augstākajām likmēm.

Pēc reformas darbinieku skaits pašvaldībās ne tikai nesaruks, bet pat augsEdgars Kupčs

“Nekur, nekur pasaulē neiet tā, kā Paurupē, Rucavā iet. Tur dzied tik nerātnas dziesmas, ka jābāž ausis ciet. Nekur, nekur pasaulē neiet tā, kā manā Rucavā iet. Pirms vēl paspēju samuldēties, aizbāž muti ciet,” – pēc šī reklāmas rullīša teksta nezinātājs varētu padomāt, ka 250 kilometrus no Rīgas attālajā Rucavas novadā kūsāt kūsā vietējās un daudzskaitlīgās sabiedrības dzīve. Tomēr pašlaik, pandēmijas apstākļos, tur nemana pat citkārt ierastos daudzos lietuviešus, kas izpirkuši un apbūvējuši jūras krastu un mēdz iepirkties ciemata vienīgajā pārtikas veikalā. Skaitļi ir nepielūdzami – Rucavas novads pēc iedzīvotāju skaita ir mazāko Latvijas pašvaldību topa pieciniekā. Visā novadā deklarēts ap pusotrs tūkstotis iedzīvotāju.

Jānis Veits no “Jaunās Vienotības” Rucavas pagastu sāka vadīt vēl tālajā 1994. gadā. Vēlāk 16 gadus pagastu un jau novadu ļāvis stūrēt politiskajiem konkurentiem, bet vēl pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Veits atgriezās mēra krēslā. Toreiz Rucavas novadu veidoja divi kaimiņu pagasti – Rucavas un Dunikas. Tagad Rucavas mērs Veits startē vēlēšanās uz jauno Dienvidkurzemes novadu. Pēc teritoriālās reformas tas būs platības ziņā lielākais novads, turklāt ar 33 tūkstošiem iedzīvotāju tas būs arī viens no lielākajiem novadiem šajā ziņā. Rucavas novads apvienoto astoņu pašvaldību kompānijā būs tālākais no jaunās domes Grobiņā un arī mazāk apdzīvotais, atzīst mērs.

“Redzot to, ka 1994. gadā, kad es tiku ievēlēts, Rucavas pagastā bija 2200 iedzīvotāji, un redzot to, ka 2021. gadā abiem diviem pagastiem kopā ir tikai 1500 iedzīvotāji, – tas nozīmē to, ka visus šos gadus, izrādās, ka mēs neesam strādājuši uz cilvēku, bet esam pazaudējuši pusotru tūkstoti iedzīvotāju. Un tas nozīmē to, ka viens pagasts ir pilnīgi izlikvidēts. Tā tendence jau tomēr ir redzama, ka meklē īpašumu, atgriežas, bet ne jau tieši tie, kas aizgāja,” stāsta Jānis Veits.

Rucavas jaunpienācēja Andra koka māja, ko viņš patlaban atjauno, atrodas tieši blakus ciemata centrālajai ielai. Pirms daudziem gadiem asfaltēto ceļu vienā laidā klāj ielāpi un augošs bedru skaits. Otrpus ielai arī pagaidām vienīgā vides reklāma – milzīgā plakātā tiek solīta labāka dzīve pēc vēlēšanām. Centrālo ielu salāpīt dome nevarot, jo tās saimnieks ir uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”. Valsts politiku rucavnieki vaino gan sliktajos ceļos, gan augošajās dabas liegumu platībās, kurās nevarot pļaut zāli un cirst kokus, gan rūkošajā iedzīvotāju skaitā. Šī iemesla dēļ reiz lielās vidusskolas ēkā nu ir pamatskola vien 60 skolēniem. Direktore Liena Trumpika gan no gaidāmās novadu reformas nebaidās.

Viņa norāda: “Es domāju, ka es zinu skolas nākotni, jo Rucavas novadā un pagastā būs jābūt skolai.

99% Rucavas pagasta bērnu iet Rucavas pamatskolā, un līdz ar to skolai būs jābūt.”

Direktore arī uzsver – reforma pagaidām neskar skolas darbinieku skaitu: “Skolas teritorija ir ļoti liela, arī ēka ir pietiekami liela, un samazināt darbinieku skaitu tāpēc, ka ir cits novads, – to nevajadzētu darīt. Un mūsu darbiniekiem, lielākajai daļai, nav pilna likme. Lielākā daļa darbinieku strādā ar nepilnu likmi, nodrošinot visu, kas šeit ir nepieciešams, – gan apkopējas, gan dežurantes un virtuves darbinieki, un algas nav ļoti lielas. Līdz ar to es nedomāju, ka viņiem kādam būtu jāpaliek bez darba. Mums ir 15 skolotāji un 15 tehniskie darbinieki. Cik ir tā slodze, tik arī viņa ir.”

Rucavas pamatskolas ēka. 2021. gada maijs.

Ieskaitot skolu un bibliotēku vadītājus, divus ugunsdzēsējus un tradicionālās kultūras glabātājus, Rucavas pašvaldības izpildvarā patlaban strādā vairāk nekā 30 darbinieku. Lielākajā daļā struktūru pa vienam vai pāris speciālistiem. Mērs Jānis Veits neuzskata, ka pēc reformas, iekļaujoties Dienvidkurzemes novadā, štatus Rucavā varēs mazināt.

“Īsti nevienu tā neatlaidīs. Būs pārstrukturēšanās vai kā savādāk sauksies – tas ir cits jautājums.

Bet daudzmaz jau viņi paliks. Es par sevi varu droši teikt, ka tāda amata vairs nebūs,” norāda Veits. “Tie darbinieki jau apmēram paliks tie paši. Tie darbi jau tāpat būs jāveic. Viņi vienkārši būs kaut kādā citādā veidā sastrukturēti.”

Vēl palikušie Rucavas iedzīvotāji gan izsakās, ka administrācijai līdz ar reformu būtu jāsarūk. Tā domā arī vietējās kafejnīcas un radošās darbnīcas “Ligate” īpašniece Līga Ate, kura gan vērtē, ka pašvaldības darba ietekmi savā dzīvē īpaši neizjūtot.

Astoņu Dienvidkurzemē apvienojamo novadu centrs pēc vēlēšanām būs Grobiņa. Tā uzņēmusies līderību jaunā novada veidošanā, un pagastu kuluāros dzirdamais par nākamo lielā novada vadītāju jūtams arī paša kandidāta Aivara Priedola (Zaļo un Zemnieku savienība) runā: “Grobiņā dzīvoju vismaz piektajā paaudzē. Man ir tā laime, ka trīsreiz pēc kārtas grobiņnieki mani ir ievēlējuši kā savu interešu pārstāvi novada domē. Un tagad es esmu piekritis Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā kandidēt uz lielo Dienvidkurzemes novadu.”

Priedols runā kā jau priekšvēlēšanu laikā – labi saprazdams iedzīvotāju vēlmes, piemēram, pussimta kilometru attālās Rucavas un Nīcas ilgas pēc asfaltēta ceļa savienojuma ar jauno centru Grobiņā.

Vaicāts, vai jaunajā novadā sagaidāma štatu samazināšana administrācijā, ko, piemēram, Grobiņas domē veido 30 strādājošie, Priedols norāda: “Ņemot vērā, ka serviss būs jāsaglabā, lai būtu apkalpošana katrā ciemā tādā mērā, kāda ir šodien – bibliotēkas, sociālie darbinieki, zemes dienests –, tad es domāju, ka to darbinieku mums tā arī būs. Ja [mani] ievēlēs un būs ļauts par to teikt, tad es domāju, ka tie darbinieki varētu palikt apmēram tādā pašā skaitā. Man ir prieks, ka Priekule ir pieteikusies uz sociālo darbu organizāciju. Ņemot vērā, ka tur jau tagad ir slimnīca un sociālās aprūpes nodaļa, viņiem ir laba pieredze. Domājot par sociālo palīdzību, tā varētu būt tāda vieta, kur mēs visi satiekamies. Un līdzīgi tā varētu katram. Piemēram, Aizpute varētu par izglītību, Grobiņa, ja ir centrs, tad – par attīstību, Vaiņode par tūrismu, Pāvilosta par būvvaldēm.”

Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.

Priedols piekrīt, ka pagaidām indikāciju par štatu samazināšanu nav, un uzsver:

“Taisni otrādi – lai izpildītu visu to, ko likums prasa, vai mums pietiks ar esošajiem [darbiniekiem]?”

Tieši tādā pašā valodā runā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (Latvijas Zemnieku savienība). Viņš norāda uz, kā pats saka, valsts pasūtījumu, kas pašvaldībām uzliek arvien jaunus pienākumus: “Piemēram, mēs zinām, ka papildus varētu būt jārisina jautājums par atbalstu personālizglītības jomā. Mēs zinām, ka šobrīd likums nosaka, ka jābūt vienam sociālajam darbiniekam uz 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka, apvienojot novadu teritoriju, tur, kur ir iztrūkumi un mēs zinām, ka nepietiek sociālo darbinieku, tas skaits būs  gribot negribot jāpalielina. Likums ir jāizpilda. Vienlaicīgi mēs arī zinām, ka Labklājības ministrija iesaka tuvākajā nākotnē sociālos dienestus organizēt kā aģentūras – un šeit būs arī papildus nepieciešams atbalsta personāls. Tātad atkal par štatiem jādomā. Pagaidām ieteikumu līmenī ir veselības veicināšanas speciālisti. Mēs nezinām, kas notiks arī šajā jomā. Un tad nāk klāt jaunais pašvaldību likums, kas šobrīd iet uz otro lasījumu.”

Atsaucoties uz likuma prasībām, Pašvaldību savienības līderis uzskaita, ka no jauna būs jāalgo iekšējie auditori, vajadzēs arī speciālistus, kas apstrādās iesniegumus pēc vietējo iedzīvotāju padomju izveides, tāpat obligāti būšot jaunatnes lietu speciālisti un pašvaldības policisti.

“Es domāju, ka līdz jaunajam gadam pašvaldības strādās un domās par šīm struktūrām – kā iedarbināt.

Bet, manuprāt, līdz diviem gadiem [laiks] varētu paiet, kamēr būs skaidrība, kā tad strādā šis jaunais mehānisms,” vērtē Kaminskis.

Arī Ādažu novada vadītājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) runā par darbinieku skaita audzēšanu: “Vismaz mūsu gadījumā – Ādaži, Carnikava – viennozīmīgi neviens darbu nezaudēs, jo ļoti strauja attīstība, aug bērnu skaits, ir aktīva būvniecība, un es neredzu nevienu argumentu, kādēļ varētu samazināties administratīvās izmaksas. Tas, kas varētu mainīties, – mēs varētu kvalitatīvāk vērtēt investīcijas, un arī, redzot kopā lielāku telpu, kvalitatīvāk plānot – ko vispirms, ko vēlāk, kādā mērogā vienu vai otru investīciju projektu, kā organizēt pakalpojumus, teiksim, sabiedrisko transportu vajadzētu fundamentāli mainīt. Mums arī jādomā, kā veidot izglītības pieejamību.

Bet to, ka mēs ieekonomētu resursus administratīvi, – Pierīgas gadījumā es tam īsti neticu.

Var pat sanākt otrādāk, īpaši īstermiņā, jo tad mums ir jāsalāgo sistēmas, informācijas tehnoloģiju programmatūras tomēr ir katrā novadā dažādas – to visu apvienot būs izmaksas.”

Administrācijas izmaksas kāpinās arī nepieciešamība jaunajos novados pašvaldību darbinieku algas vienādiem amatiem pielīdzināt augstākajām likmēm, jo pašlaik, neraugoties uz vienoto un Valsts kontroles ilgstoši kritizēto atlīdzības sistēmu, algas pašvaldībās būtiski atšķiras. Iedzīvotājiem labā ziņa gan varētu būt tā, ka arī pabalsti būtu pielīdzināmi lielākajiem apvienotajos novados, tāpat vienādojami nodokļi un nodevas, ko vismaz politiskos saukļos dzird samazinām, nevis palielinām.

Jāpiebilst gan, ka absolūti lielākā daļa pašvaldību par štatu un algu audzēšanu runā, rēķinādamās ne ar saviem ieņēmumiem, bet gan dažu bagātāko pašvaldību un valsts dotāciju finanšu izlīdzināšanas fondā, kas šajā gadā ir ap 200 miljoniem eiro. Novadu reformas sapnis paredz, ka nākotnē jaunie novadi sevi spētu uzturēt paši.

KONTEKSTS:

Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt