Covid-19 ierobežojumu drīzajām beigām vajadzētu «piegriezt» valsts budžeta krānu; dažām nozarēm priekšā sāpīgi laiki

Dzīve pandēmijā ir ne tikai radījusi bēdas ar daudz saslimušajiem un nomirušajiem, bet daudzām nozarēm, strādājošajiem un virknei uzņēmēju arī ievērojamus papildu ieņēmumus. Kopš pandēmijas sākuma tās ierobežošanai valsts jau izlietojusi un plāno tērēt kopumā piecus miljardus eiro, kas ir puse no viena gada valsts budžeta, turklāt tā ir aizņemta nauda. Vai drīzumā, kad tiek prognozēta pandēmijas rimšanās un ierobežojumu atcelšana, nevajadzētu sekot arī valsts tēriņu mazināšanai?

Covid-19 ierobežojumu drīzajām beigām vajadzētu piegriezt valsts budžeta krānu; dažām nozarēm priekšā sāpīgi laiki
00:00 / 04:47
Lejuplādēt

Vienīgais veids, kā konstatēt saslimšanu ar Covid-19, ir laboratorijā nodots tests. Patlaban gandrīz puse no testiem izrādās pozitīvi, un teorētiski tas ļauj izolēt saslimušos, vīrusa omikrona paveida nekontrolētas izplatības apstākļos varbūt pasargājot apkārtējo sabiedrību. Taču daļai tādi testi ļauj tikt pie pārslimošanas sertifikāta, kas sniedz tādas pašas priekšrocības kā vakcinētajiem, bet vēl viens bonuss ir valsts apmaksāta darba nespējas lapa no pirmās slimošanas dienas.

Atbilstoši šīs nedēļas datiem ik dienu tiek veikts ap 27 tūkstošiem testu. Gandrīz puse no tiem – "Centrālajā laboratorijā", kuras vadītāja Stella Lapiņa raksturoja vidējo testējamo cilvēku. "Šobrīd ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju slimo, puse no testētajiem ir pozitīvi. Cilvēki nāk nodot [analīzes] tikai tie, kas jūtas slikti. Ļoti minimāli tie, kas kaut kur ceļo."

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) informēja, ka par katru testu laboratorijām tiek pārskaitīti vidēji 32 eiro.

Tādējādi lēšams, ka 27 tūkstoši testējamo dažām laboratorijām katru dienu no valsts budžeta nodrošina ap 850 tūkstošu eiro ieņēmumus.

Tomēr, kaut arī daļa testējas tā saukto sociālekonomisko apsvērumu dēļ – lai dabūtu sertifikātu vai labāk apmaksātu slimības lapu – valsts galvenais infektologs Uga Dumpis uzskata, ka pašlaik vēl nevar mazināt testēšanās apjomus.

"(..) Šajā brīdī ir 40% pozitīvu testu, tas nozīmē, ka ir jēga testēt. (..) Tikko vilnis beigsies, tad tiešām ir jādomā par citu testēšanas stratēģiju," sacīja Dumpis.

Vīrusa omikrona paveida izplatības mazināšanos Dumpis prognozēja pēc desmit dienām. No marta politiķi sola arī būtisku ierobežojumu atvieglošanu.

Finanšu ministrijas dati rāda, ka kopš pandēmijas sākuma līdz februāra sākumam tās ierobežošanai un dažādiem atbalsta pasākumiem valsts iztērējusi 3,6 miljardus eiro. Kopā ar šā gada budžetā ieplānoto naudu tēriņi tuvosies pieciem miljardiem eiro. Veselības ministrijas (VM) pārstāve Sintija Virse teica, ka vismaz veselībai nauda tiek tērēta apdomīgi, piemēram, aizverot vakcinācijas centrus.

"Tieši tas pats ir attiecināms uz testēšanas mērogiem. Samazinoties omikrona saslimšanai, arī šeit speciālisti plāno samazināt testēšanas apjomus," sacīja Virse.

Mazinoties pandēmijai, savā ziņā cietēji būs arī medicīnas personāls, no kura liela daļa šajos gados varbūt ir jau pieradusi pie dubultām algām, ko veido piemaksas.

FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs vērtēja, ka daudzas nozares sagaida sāpīgi laiki.

"Mēs esam aizņēmušies papildu naudu, un tad, kad pandēmija būs beigusies, tad būs jāatgriežas pie nulles budžeta. Domāju, ka tas būtu sāpīgi atsevišķām profesijām, kur pandēmijas piemaksas algu ziņā ir bijušas ievērojamas. Ja cilvēki kādā brīdī sākuši domāt, ka tās piemaksas ir nevis piemaksas, bet alga... (..) Katrā ziņā atgriešanās pie atbildīgas budžetēšanas notiks, neizbēgami," teica Zakatistovs

Tādējādi cietēji būs ne tikai uzņēmēji, kas varējuši daudzkāršot apgrozījumu ar testēšanu, telpu iznomāšanu un medicīnisko līdzekļu piegādēm, bet arī medicīnas un citās jomās strādājošie. Atgriešanos pie atbildīgas budžetēšanas gan var ietekmēt rudenī gaidāmās vēlēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt