Pasažieru pārvadājumus ar komerciāliem principiem vispirms vasaras beigās ieviesa maršrutā Rīga–Daugavpils. Pirmie secinājumi pēc mēneša bija, ka braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusu reisi – divreiz retāki. Tomēr kompānijas "Daugavpils autobusu parks" komercdirektors Artjoms Vengrevičs norādīja, ka braucēji ir.
"Gribētos vienmēr labāk, protams. Ietekmē pandēmija. Novembrī ietekmēja komandantstundas ieviešana uz pasažieru plūsmu. Bet tas, ko mēs plānojam, tiek pildīts; protams, vienmēr cerībā par pasažieru plūsmas palielināšanu nākotnē," viņš norādīja.
Braucēju skaitu un peļņas rādītājus "Daugavpils autobusu parks" atklāt negrib, bet neslēpj, ka vairāk naudas būtu, ja valsts neliktu uz paša uzņēmuma rēķina pārvadāt tos pasažierus, kam noteiktas atlaides. Valsts dotētajos maršrutos to visu kompensē valsts, taču brīvajā tirgū valsts liek autobusos uzņemt cilvēkus ar invaliditāti un citus, kam pienākas bezmaksas braucieni, bet zaudējumus par to sedz pats komersants.
"Ir atkarīgs no maršrutiem, reisiem. Varētu būt 20%, 25%, 15%. Arī, protams, atkarīgs no dienām. Viena piektā, ceturtā daļa šādu pasažieru," viņš atzina.
Šis ir viens no iemesliem, kāpēc grūti klājas brīvā tirgus dalībniekam ar pārvadājumiem uz Salaspili un kāpēc kompānija "Nordeka" atteicās no Olaines reisiem drīz pēc to ieviešanas.
Tādējādi pašlaik brīvais tirgus darbojas tikai Daugavpils un Salaspils virzienos, bet valsts lielie plāni par komerctirgu arī uz Siguldu, Jelgavu un Jūrmalu ir noklusuši, kaut arī tiem dzīvē bija jābūt ieviestiem no šā gada sākuma.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks norādīja: "Komercpārvadājumi, lai neteiktu maigi, ir izgāzušies. Protams, var piesaukt gan stāstus par kovida ietekmi, bet būtībā viņi bija lemti neveiksmei jau no pirmās dienas, ņemot vērā to, ka netika normatīvos aktos iestrādāts par atvieglojuma kategoriju segšanu no valsts budžeta. Faktiski tas ir uzlikts uz pašu pasažieru rēķina – apmaksāt kategorijas, kurām valsts noteikusi bezmaksas braukšanu."
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdis Kristians Godiņš atzina, ka pārvadātāju interese strādāt brīvajā tirgū nav bijusi tāda, kā sākumā tika plānots. "Kovida ietekme visai būtiski pasažieru skaitu pagrozījusi. Arī tajās līnijās, kas mums bija iecerētas un arī šobrīd ir kā komerclīnijas, kā, piemēram, Jelgavas virziens, pret 2019. gadu pasažieru skaita kritums ir 58%, Ogres virziens -59%, Siguldas virziens -42%, Jūrmala -62%. Tas ir viens no visbūtiskākajiem iemesliem, kāpēc arī tur, kur bija ieplānoti komercpārvadājumi, nepieteicās. Un otrs, ko arī pārvadātāji minējuši, ir – ka jāuzņem pasažieri ar atvieglojumiem un jādod tās pašas atlaides, kas ir dotētajā sabiedriskajā transportā, kas nozīmē, ka viņu ieņēmumi samazinās vai netiek gūti vispār."
Godiņš vērtēja, ka pasažieru skaita kāpums par desmito daļu vai 15 procentiem radītu uzņēmēju interesi braukt ar pašu noteiktām biļešu cenām un bez valsts dotācijām.
Tikmēr pārvadātāji norādīja uz vēl kādu problēmu.
Maršrutos, ko valsts jau sen bija plānojusi nodot brīvajam tirgum, ar būtisku dotāciju atbalstu turpina strādāt iepriekšējās kompānijas. Tam nav rīkoti iepirkumi, radot bažas par konkurences kropļošanu.