Pusotru simtu kilometru valsts ceļu šogad pārbūvēs vai izveidos no jauna, tajos ieguldot 230 miljonus eiro, bet vēl vairāku satiksmei būtisku autoceļu posmu pārbūvi saplānos tuvākajos gados – Satiksmes ministrijas šonedēļ publiskotie optimistiskie plāni varēja ļaut secināt, ka valsts kā naudas maka turētājs un būvnieki kā darītāji ir gatavi ar pilnu sparu pēc pāris nedēļām sākt aktīvu ceļu būves sezonu. Taču tad runāt sāka paši ceļdari, ko pārstāv biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.
"Mēs esam pašlaik ļoti lielās pārdomās par to, ko darīt, jo pēc divarpus nedēļām jāsākas ceļu būvniecības sezonai, bet jāsaka godīgi, ka visas tās svarīgākās preču cenas ir uzskrējušas debesīs. Un tās nebūt nav tās cenas, par kurām mēs nācām uz konkursiem un par kurām mēs teicām, ka mēs par šādām cenām esam gatavi strādāt. Tās ir divas, trīs reizes lielākas. Un galvenais, ka tā nav tikai viena cenu grupa. Ir dārgāki gan bitumens, gan elektrība, gan gāze, gan transporta pakalpojumi. Tā kā mēs pašlaik domājam," stāstīja Bērziņš.
Pārdomas gan nebija pārāk ilgas, jo neilgi pēc uzņēmēju draudiem pie lāpstām nemaz neķerties ar tiem tikās satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie"). Abas puses vienojušās, ka ātri sarēķinās, kurās pozīcijās un cik lieli sadārdzinājumi pa ziemu piedzīvoti.
"Tad būs skaidrs, vai par tādām [cenām] var strādāt vai nevar strādāt, jo īstenībā tas, kas noticis pašlaik, – par šīm cenām faktiski sezonu sākt nemaz nevar. Nevar jau uzņēmums sākt pildīt kādu līgumu, skaidri saprotot, ka šis līgums nesīs zaudējumus un uzņēmums būs jālikvidē," komentēja Bērziņš.
Tomēr par kādu ceļiem trūkstošu kopējo summu pašlaik nav gatavi runāt nedz uzņēmēji, nedz nozares ministrs Linkaits.
"Es pieņemu, ka vienu daļu no šiem iepirkuma līgumiem var pārlikt uz laiku, kad cenas atgriežas saprātīgākā līmenī. Par lielāko daļu pašlaik meklējam risinājumus, lai gan objekts tiktu pabeigts, gan arī mēs kā pasūtītāji par šiem darbiem nepārmaksātu. Šobrīd tā nenoteiktība vēl ir par lielu, lai vispār pateiktu, kurā virzienā tas dodas," sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka cenas varētu samazināties, kā arī pašlaik Finanšu ministrijai papildu naudu neprasīs.
Tuvākajās nedēļās uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" gan rēķinās, no kādiem ceļu atjaunošanas plāniem varētu atteikties vismaz uz laiku. Un izmaksu kāpuma laikā to rosina darīt arī Fiskālās disciplīnas padome, kas norāda, ka valsts parādu audzēt nebūtu prātīgi, ka cenu palielināšanos veicina pati valsts ar lielāku tērēšanos, un inflāciju piebremzēt varētu kādu naudas ziņā ietilpīgāku plānu atlikšana.
Padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, kurš ir arī bankas "Citadele" ekonomists, rosina rūpīgi izvērtēt, vai cenas vispār ir tik ļoti kāpušas, kā apgalvo uzņēmēji.
"Valstij, manuprāt, ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams īstenot visus projektus. Jo šīs varētu būt tikai pirmās prasības. Visticamāk, līdzīgas prasībām būs arī citās jomās. Budžetā šogad bija plānots apjomīgs budžeta deficīts, tādēļ palielināt pilnīgi visās pozīcijās finansējumu gan nav vajadzības, gan arī tas veicinātu tālāku cenu kāpumu," stāstīja Āboliņš.
Ja valsts nebūs gatava indeksēt noslēgto līgumu summas, būvnieki aicina pagarināt izpildes termiņus vai ļaut nestrādāt nemaz un lauzt līgumus bez soda sankcijām.
