Eksports gada nogalē sitis rekordus; šogad sagaidāms mērenāks pieaugums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties ar jauniem rekordiem pērnā gada nogalē. Novembrī preču eksporta vērtība palielinājusies pat vairāk nekā par 30 procentiem, sasniedzot vienu miljardu un 635 miljonus eiro. Savukārt ar pakalpojumu eksportu mums gājis pavisam bēdīgi. Un šajā gadā eksperti vairs tādus rekordus nesola arī precēm.

Eksports gada nogalē sitis rekordus; šogad sagaidāms mērenāks pieaugums
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pērnā gada novembra eksporta vērtība bijusi lielākā, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības dati. Tā vērtēja Finanšu ministrijas Makroekonomikas nodaļas eksperts Aleksejs Jurša. Tādu eksporta kāpumu var uzskatīt par ļoti strauju, ņemot vērā arī iepriekšējā gada augsto bāzi, kad preču eksports jau pieauga par gandrīz desmit procentiem.

Tāda situācija liecinot par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju. Un to savukārt ietekmē vairāki faktori, pirmkārt, apstrādes rūpniecības jauda.

“Otrais faktors ir pasaules ekonomikas atkopšanās no pandēmijas. Lai arī joprojām spēkā ir vājāki ierobežojumi gan Latvijā, gan citās valstīs, tik un tā pasaules ekonomika atkopjas un ātrāk, nekā bija plānots, nekā prognozēja Starptautiskais Valūtas fonds vai Eiropas Komisija. Tā ka tas rada papildu pieprasījumu. Vēl viens faktors, kas, no vienas puses, pozitīvi ietekmē, bet tam ir arī viens risks, kas varētu negatīvi ietekmēt turpmāk, tas ir preču cenu pieaugums. Tas varētu ierobežot apstrādes uzņēmumu potenciālu strādāt ar pilnu jaudu,” skaidroja Aleksejs Jurša.

Un viena no ietekmēm, kur riskus jūt jau daudzas nozares, ir darbaspēka trūkums. To atzina arī Latvijas lielākās eksporta nozares – kokrūpniecības – pārstāvis, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš prognozēja mērenu izaugsmi šogad. “Cerams, ka lielu satricinājumu ne vienā, ne otrā virzienā nebūs. Bet tas, kas varētu bremzēt izaugsmi, ir tieši darbaspēka ierobežojošais faktors, darbaspēka trūkums,” sacīja Bukonts.

Tādi eksporta rādītāji, kādus sasniedzām gada nogalē, nevar turpināties. Kāpēc, to skaidro „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: “Vairāk nekā puse no pieauguma ir uz cenu rēķina. Ražotāju cenas eksportā auga par apmēram 20% pagājušā gada otrajā pusē. Bet tas nenozīmē, ka eksporta nozarēs būtu īpaša krīze gaidāma. Reālajā izteiksmē visdrīzāk eksporta pieaugums turpināsies. Bet skaitliskā jeb nominālā izteiksmē ir iespējami kritumi.”

Strautiņš norādīja, ka īpaši augstas cenas bija kokmateriāliem. Un atsevišķi rādītāji biju teju neiedomājami. Turklāt jāņem vērā, ka runa nav par kādu mazu nišas produktu, bet lielāko un atsevišķu preču kategoriju Latvijas eksportā.

Taču eksports nav tikai preces. Pakalpojumos, sevišķi tūrismā, bija vērojams pilnīgs krahs. Kā būs šogad?

“Tiem, kam gāja labi, tiem turpinās iet labi. [..] Tūrismam droši vien sliktāk vairs nevar būt. Es sagaidītu, ka šajā gadā tūrisma pakalpojumos būs ļoti labs kāpums,” norādīja „Luminor” bankas ekonomists.

Arī Finanšu ministrija prognozē, ka, neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju ar vīrusa izplatību, sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās augt arī nākamajos mēnešos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti