"Viens no pasaulē visātrāk augošajiem kokiem. 12–15 metru augsts ar ļoti lielām sirdsveida lapām. Tas ir ļoti strauji augošs koks. Zied lavandzilas krāsas ziediem ķekaros. 8–12 gados sasniedz 10 metru augstumu, nozāģējot to, no celma aug atvases un nākamais koks," tā lasāms kādā interneta lapā, kurā var pasūtināt pauloniju jeb princešu koka stādus. Ticamībai piebilsts, ka koks iztur 27 grādu salu un ka tirgotāji to pārbaudījuši Latvijas apstākļos. Dēstus piedāvā par pieciem, desmit un vairāk eiro.
"Ziedēt otrajā gadā? Pilnīgi noteikti neiespējami! Žēl, ka iepriekš nebiju viņu aprakstītos brīnumus lasījusi, saprastu uzreiz, ka nevar uzticēties,"
pastāstīja Gunta, kura metru lielu paulonijas stādu nopirka pirms gada, īpaši lutināja ar segšanu uz ziemu, bet koks vienalga nosala. Pavasarī no saknēm iznākušas atvases tukšiem vidiem kā bambusam.
"Kad pirku, lūdzu pārdevējam, lai sniedz patiesu info, jo zinu, ka neziemo kā koks. Diemžēl viņi diez ko godprātīgi nebija – apgalvoja, ka par neziemošanu tā ir apmelošana no konkurentiem, ka viņu audzētās ir piemērotas Latvijas apstākļiem. Nu nekas, man tā nebija liela skāde – nopirku par 5 eiro jau lielu stādu. Bet pagājušogad kaimiņiene sakneni nopirka par to pašu naudu, un tas tika atsūtīts sažuvis un beigts," stāstīja Gunta.
Tagad tirgotāji aktīvu kampaņu sākuši sociālā tīkla "Facebook" lapā, kur var pieteikties pirksta izmēra sakņu spraudeņiem par trim līdz pieciem eiro gabalā atkarībā no pasūtītā skaita. Un komentāru sadaļa rāda, ka pieteikušies desmitiem gribētāju, pasūtinot simtiem sakņu gabaliņu. Tos piegādās pavasarī. Komentāru sadaļā jautājumi ar aizdomām par ziemošanu tiek dzēsti, koks tiek reklamēts ar bildēm no Eiropas siltākajiem reģioniem, tirgotājs jau sešus gadus komentāros raksta, ka pats paulonijas iestādījis pirms diviem gadiem, tāpēc lielas pieredzes nav, bet zina, ka ziemo labi.
Latvijas Radio sazvanījās ar tirgotāju un uzzināja, ka tirgotājam ir siltumnīca ar sešus metrus augstiem griestiem, zem kuriem ziemo brīnumainie koki, par kuriem savā lapā gan pārdevējs sola ātraudzību, bet savu audzējumu bildēs nerāda.
Dendrologs, bijušais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns vērtēja, ka paulonijas lapu un ziedu dēļ ir dārzkopju kārots koks. Ziemcietības ziņā augs esot uz robežas – it kā tam vajadzētu būt piemērotam Latvijas klimatam, bet ir arī bažas. Botāniskajā dārzā pieredze ar augu mērāma vairākos gadu desmitos.
Botāniskajā dārzā koks esot sasniedzis pat četru, piecu metru augstumu, bet līdz ziedēšanai gan neesot ticis.
Svilāna 30 darba gadu pieredzē paulonijas gan vairākkārt gribējušas uzziedēt, taču, tā kā ziedpumpuri aizmetas iepriekšējā rudenī, mūsu ziemas tie neiztur.
Dažus gadus paulonijas pieradināt mēģina dārzkopības speciālists, Lauku konsultāciju centra eksperts Māris Narvils, kurš kokus iestādījis Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā. Viņš par paulonijām nav skeptisks un zina, ka drīzumā domubiedri dibinās pauloniju entuziastu biedrību.
Pauloniju ziemošanai un augšanai noteikti vajagot četrus apstākļus, turklāt visus kopā – auglīgu un vēju pasargātu zemi, regulāru laistīšanu un vainaga veidošanu, lai aug viens stumbrs bez sānu zariem. Pēc Narvila teiktā, ja iekrīt reklāmu nagos un pasūta spraudeņus, pēc atsūtīšanas tie uzreiz jāliek mitrā kūdrā.
Par saviem eksperimentiem Narvils izteicās pozitīvi, un viņš vēlas pievērsties rūpīgāk šo augu kopšanai.
"Ja vismaz 50% no visa sastāstītā apstiprināsies praksē, tad jau būtu ideāli," sacīja Narvils.
Savukārt, pēc dendrologa Svilāna teiktā, paulonijas iztur trīs līdz piecas ziemas, bet tad atkal nosalst, un nāk jaunas atvases. Pirms veidot plantācijas, dendrologs iesaka pamēģināt ar vienu, diviem stādiem dažādās vietās.
"Kurzemes piekrastē, upju ielejās, kur ir maigāks klimats, tas rezultāts var būt arī pozitīvs," sacīja Svilāns.
Pagaidām nav ziņu, ka sakņu atvašu un ātraudzības dēļ paulonijas pie mums varētu kļūt par invazīvu sugu.
