Vairāku gadu ceļojums ar laika mašīnu – tā režisors Māris Martinsons dēvē darbu pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied", kas vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu pirms 150 gadiem. Piektdien tika atklāts pēdējais filmēšanas posms, kam kulminācija un arī noslēgums būs 14.maijā, kad kinopilsētiņā Cinevilla tiks rekonstruēts kāds pirmo svētku laikā ļoti nozīmīgs notikums.
Rīgas pilī svētku noskaņās ceturtdien, 4. maijā, notika augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā Viestura ordeni tajā saņēma arī medicīnas māsa, Ukrainas armijas rotas galvenā kaujas mediķe Sarmīte Cīrule. Ukrainā viņa strādā kopš aizvadītā gada septembra un darbojas ļoti tuvu pašam kauju epicentram. Šobrīd viņa uz dažām dienām ieradusies Latvijā, bet atzina, ka domās joprojām ir Ukrainā pie saviem karavīriem, kuriem mediķu palīdzība ik dienu ir ļoti nepieciešama.
3. maijs ir īpaša diena ar to, ka 90. gadi apritētu Imantam Ziedonim. Šai jubilejai par godu tik tikko klajā nākusi grāmata, kuras nosaukums skan kā jautājums: "Amizantais?". Un tālāk seko apakšvirsraksts "Katram savs Imants Ziedonis".
Latvijas Leļļu teātrī piektdien, 28. aprīlī, notiks pirmizrāde Edgara Kaufelda iestudējumam pieaugušajiem skatītājiem – "Smalkās kaites". Izrādes pamatā ir Kultūras kanonā iekļautās Erika Ādamsona psiholoģiskās noveles. Tās ir ļoti spilgtas un dinamiskas, kaut arī stāsta par cilvēka iekšējās pasaules norisēm.
Līdzīgi kā latviešiem arī ukraiņiem ir stipras kora mūzikas tradīcijas. Tās tuvāk iepazīt piedāvās koncerts "Ukraiņu kormūzikas mantojums", kas piektdien, 28. aprīlī, notiks Rīgā, Svētā Pētera baznīcā.
"Istabas teātra" komandai allaž patīk eksperimentēt un veidot izrādes neierastās vidēs. Viņu jaunākā izrāde bērniem "Dzīvs" top Medicīnas vēstures muzejā un pievēršas dzīvības tēmas izpētei.
Šonedēļ tiks svinēti vairāki grāmatu atvēršanas svētki – dienas gaismu ieraudzīs Rīgas pilsētas senākās hronikas tulkojums, Viļa Daudziņa pirmā zīmējumu grāmata, kā arī vieglajā valodā iznāks grāmata par nepadošanos, izpalīdzību un draudzību – "Jonotans no Kaiju kalna". Tāpat ar nepacietību tiek gaidīts viens nonozīmīgākajiem notikumiem literatūras nozarē Latvijā – Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA).
Trešdien atvēršanas svētkus piedzīvos aktiera Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs". Zīmējumiem aktieri iedvesmoja filmas "Zeme, kas dzied" tapšana, kurā viņš atveido vienu no pirmo svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi. Kamēr filma vēl ir tapšanā, Vilis Daudziņš nāk klajā ar savu bilžu versiju, kā varēja izskatīties pirmie svētki un arī to dalībnieki pirms 150 gadiem. Tā ir gana jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna versija.
Par brīvības cenu un vērtību, par alkām pēc pilnvērtīgas un piepildītas dzīves vēstīs daudzsēriju spēlfilma "Padomju džinsi", kuru kopīgi veido režisori Staņislavs Tokalovs un Juris Kursietis. Filmai būs astoņas sērijas, un tās darbība risināsies pagājušā gadsimta 70. gadu izskaņā, kas Latvijā bija dziļš stagnācijas laiks un pārmaiņu vēsmas vēl nebija jūtamas. Tomēr atradās cilvēki, kas uzdrošinājās nepakļauties varai, un viens no tādiem būs arī filmas galvenais varonis – Renārs, ko atveidos Kārlis Arnolds Avots. Šobrīd notiek aktīva seriāla filmēšana, un uzņemšanas laukumā paviesojās Latvijas Radio.
Dokumentāla akrobātika par dzīvi ar pašu dzīvotāju galvenajā lomā – tā "Willa teātris" piesaka jauniestudējumu "Ukraiņu stāsti. Svitlana", kam pirmizrāde būs 20. aprīļa vakarā. Izrādes pamatā ir ukrainietes Svitlanas Kudriavskas dzīvesstāsts, kura kopā ar meitu kopš aizvadītā gada marta dzīvo Latvijā, glābjoties no kara Ukrainā. Viņas dzīvesbiedrs, aizstāvot dzimteni, gājis bojā. Izrādē aktieru vietā Svitlana savu stāstu izstāsta pati. Viņa nav aktrise, strādā vides reklāmas jomā, bet agrā jaunībā beigusi cirka skolu kā gaisa akrobāte, un cirks bijis viņas lielais sapnis. Cirkam kā spilgtai metaforai būs liela nozīme arī jaunajā izrādē, kuras režisors ir Varis Piņķis.
Tatāru autores Guzelas Jahinas romānu "Zuleiha atver acis" latviski iztulkojusi Gunita Mežule. Tas ir deportāciju stāsts tatāru sievietes Zuleihas skatījumā. No vienas puses, ļoti līdzīgs mūsu deportāciju stāstiem, no otras puses – tajā ir arī daudz atšķirīgā. Kaut vai tas, ka romānu bagātina tatāru folklora, kurā ir pilnīgi citi sižeti un tēli nekā mūsu tautas tradīcijās.
Nacionālajā operā top baleta "Vijs. Šausmu naktis" jauniestudējums, ko pēc Gogoļa stāsta motīviem veido Latvijā jau pazīstamais moldāvu horeogrāfs Radu Poklitaru. Pasaules pirmizrādi balets piedzīvoja 2019. gadā Kijivas Modernajā baletā, bet, kad pagājušajā gadā sākās karš, teātra darbība apstājās, un mūsu baleta vadība nolēma iestudējuma radošo komandu uzaicināt uz Latviju. Tagad tapis sadarbības projekts ar mūsu māksliniekiem, kas ir izrāde par to, kas notiek ar cilvēku, ja viņš pazaudē pats sevi un savu cilvēcisko kodolu. Iestudējuma pamatā ir ukraiņu komponista Aleksandra Rodina mūzika.
No 13. aprīļa Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma starptautiski atzītā latviešu dizainera Germana Ermiča pirmā personālizstāde Latvijā, kam dots nosaukums "Plūstoši". Izstāde apkopo autora nozīmīgāko veikumu, atklājot radošo procesu, mākslas paņēmienus un filozofiju. Savas idejas viņš visbiežāk īsteno stiklā, bet strādā arī ar citiem materiāliem.
Sabiedrībā joprojām turpinās karstas diskusijas, ko darīt ar padomju okupācijas laika pieminekļiem, un 12. aprīlī ar savu redzējumu par šo jautājumu klajā nāks mākslas zinātnieki. Diskusija notiks pulksten 18.00 Mākslas akadēmijā, un to rīko nesen izveidotā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība. Vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni? Vai mākslas vērtības var nošķirt no politiskā konteksta? Kā citas valstis ir risinājušas līdzīgas situācijas? Tie būs daži no diskusijā apspriestajiem jautājumiem.
Klajā nākusi kinorežisora, scenārista, publicista un rakstnieka Tālivalža Margēviča grāmata "Dzīves melnā montāža". Tālivalža Margēviča kontā ir vairāk nekā 40 filmu, to vidū slavenā dokumentālā filma "Šķērsiela", arī daudzu nozīmīgu starptautisku balvu laureāte. Ņemot vērā ļoti plašo radošo amplitūdu, kādā Tālivaldis Margēvičs ir darbojies, viņam ir ļoti pamatīga un raiba dzīves bagāža, un grāmatā "Dzīves melnā montāža" viņš ar to dalās.
Šāgada pavasarī intensīvu filmēšanu uzsāk vairāku Latvijas daudzsēriju filmu veidotāji. Kopumā taps četri jauni seriāli, kas ir iespējams, pateicoties pērn piesaistītajiem sešiem miljoniem eiro no Eiropas Savienības (ES) fonda kino industrijas atbalstam. Divi no topošajiem seriāliem pievērsīsies padomju laikam, un tieši šobrīd Rīgā tiek filmēts viens no tiem – "Padomju džinsi", ko veido režisori Staņislavs Tokalovs un Juris Kursietis.
Ar mērķi padarīt Krustaceļa lūgšanu saistošu jauniešiem un sportiski aktīviem cilvēkiem pirms nedēļas Siguldā notika pirmais "Nakts Krustaceļš" jeb ekstremālais Krustaceļš. Tam bija liela atsaucība, un dalībnieki pēc tam dalījās savās atziņās, ka tas bijis gan fiziski izaicinošs, gan garīgi bagātinošs notikums. Arī nākamajos gados iecerēts šo pasākumu turpināt un attīstīt plašāk. Kā radās šāda ideja, kāda ir tās dziļākā jēga un kā tā sasaucas tieši ar šī gada Lieldienām, intervijā Latvijas Radio stāstīja šī pasākuma rīkotājs un priesteris Ilmārs Tolstovs.
Mākslinieci Annu Pommeri jau ilgāku laiku padziļināti interesē atmiņu tēma. Par to viņa runā savos mākslas darbos, un tai veltīts arī viņas topošais doktorantūras projekts. Pēc mākslinieces domām – tieši atmiņas veido cilvēka identitāti un piederību, un, tās analizējot, cilvēkam ir iespēja labāk saprast pašam sevi. No 6. aprīļa Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā būs skatāma Annas Pommeres gleznu un asamblāžu izstāde "Atmiņas artefakti", ko autore dēvē par priekšvārdu doktorantūras darbam.
"Mēs šobrīd esam absolūtā "būt vai nebūt" situācijā," uzskata režisors Viesturs Kairišs, pamatojot Šekspīra lugas "Hamlets" jauno iestudējumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Pirmizrāde tam būs trešdien, 5. aprīlī.
Nacionālajā teātrī 31. marta vakarā gaidāma pirmizrāde Reiņa Suhanova iestudējumam "Baltiešu armija". Žanriski izrāde nodēvēta par komisku lekciju, un tās pamatā ir mākslinieka Edgara Ozoliņa piezīmju motīvi. Edgars Ozoliņš pazīstams kā karikatūrists un bērnu grāmatu ilustrators, bet reti kurš zina, ka 70. gadu vidū – dziļos padomju laikos – viņš kaldināja pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Saprotami runāt par sarežģīto, bet interesanto zinātnē – ar šādu mērķi Anatomijas muzejs uzsāk Atvērtās zinātnes mēnesi, kas muzejā notiks pirmo reizi. Mēnesis būs veltīts ilūziju tēmai, kas ir ļoti aizraujoša, bet Latvijā vēl maz popularizēta joma. Visa mēneša garumā muzejā notiks lekcijas un darbnīcas, kas iepazīstinās ar ilūziju būtību, daudzveidību un saikni ar zinātni. Atvērtās zinātnes mēnesis sāksies 30. martā ar ilūziju izstādes atklāšanu, kam sekos lekcija "Ilūzijas un prāta paradoksi" un buto dejas performance.
Trešdien, 29. martā, kultūrtelpā "Ola Foundation" atklās pazīstamā fotogrāfa Ulda Brieža melnbalto fotogrāfiju izstādi "Brīvam būt". Tajā skatāmi izcilu mūsu kultūras personību portreti, tapuši gandrīz pusgadsimta garumā. Portreti ir sava laika liecības, bet vienlaikus arī daudz plašāks vēstījums par mūsu tautas spēku, radošumu un skaistumu.
Šīs nedēļas jaunāko grāmatu apskatā – latviski izdota ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo" un Oskara Vailda eseja "Melu sairums", savukārt Gatis Līdums grāmatā "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi" pievēršas ciešanu tematikai un dara to nevis nomācoši, bet ar labu devu humora.
Atzīmējot Starptautisko teātra dienu, pirmdien, 27. martā, Latvijas Radio 1. studijā notiks koncertuzvedums "Sveiks, Marģeri!", kas ir Maestro Raimonda Paula veltījums izcilajai mūsu kultūras personībai Marģerim Zariņam. Uzvedumā skanēs Zariņa mūzika no kinofilmām un teātra izrādēm, kā arī fragmenti no viņa stāsta "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Režisors ir Edmunds Freibergs, piedalīsies aktieri un mūziķu grupa, bet pie klavierēm būs uzveduma idejas autors Raimonds Pauls. Līdz ar šo notikumu skatītājiem daudz plašāk savas durvis arī turpmāk atvērs leģendārā Latvijas Radio 1. studija.
Krievijas uzbrukums Ukrainai daudzus Latvijas iedzīvotājus padarījis par bēgļu izmitinātājiem. Bet savulaik arī latvieši bija spiesti bēgt no savām mājām karadarbības dēļ. Par to stāsta šomēnes atklātā izstāde "Bēgļu gaitās", kas skatāma muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Izstādes centrā ir Otrā pasaules kara bēgļu likteņi, kuru ceļš prom no mājām sākās 1944. gadā, kad tuvojās fronte un draudēja otra padomju okupācija un deportācijas. Izstāde par cilvēku likteņiem stāsta caur priekšmetiem, ko viņi ņēma līdzi bēgļu gaitās un kas saglabājušies līdz mūsdienām un kļuvuši par zīmīgu laika liecību.
Kontrastainas, emocionālas, uz dziļākām pārdomām aicinošas ir izstādes, ko 24. martā atklās Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Abas tās veltītas mūsdienu Ukrainas tematikai. Viena ir Šveices fotogrāfa Kurta Sautera darbu izstāde "Un ticībā cerība dzimst", kurā skatāmas fotogrāfijas, kas tapušas Ukrainā šī gada sākumā. Otras izstādes autores ir Tukuma gleznošanas studijas dalībnieces, kas savos darbos atklāj ukraiņu sievietes skaistumu un spēku.
Ievērības cienīgs notikums trešdien, 22. martā, muzeju dzīvē – Raiņa un Aspazijas mājā būs jaunatklātas fotogrāfijas prezentācija, kurā redzama Aspazijas māte Grieta Rozenberga. Līdz šim par Aspazijas mātes izskatu liecinājis tikai viens fotoattēls, uzņemts viņas mūža nogalē. Bet jaunatklātā fotogrāfija, visticamāk, tapusi aptuveni 30 gadus agrāk.
Šīs nedēļas literatūras jaunumu izlasē – klajā nākusi Viļa Lācīša grāmata "Oxforda. Ar skatu uz universitāti"; Maija Migla-Streiča grāmatā "Sapnis par sargeņģeli" atgriežas "Matildes gadsimtā"; savukārt Ivars Sniķeris apkopojis latviešu atmiņas par Otro pasaules karu.
Līdz ar visu teātra pasauli arī Dailes teātris šogad 125. jubilejā piemin slaveno vācu dramaturgu Bertoltu Brehtu. Šo piektdien pirmizrādi piedzīvos viņa luga, kas ir viena no pasaules dramaturģijas virsotnēm – "Kaukāziešu krīta aplis". Lugas darbība notiek kara laikā Gruzijā, tāpēc lugu iestudēt aicināts Vācijā strādājošais gruzīnu režisors Data Tavadze. Kā viņš uzsver – izrāde nebūs par karu, bet gan par izdzīvošanu, mīlestību un cerību.
Pirmdien, 20. martā, jau no sešiem rītā Rīgā folkloras kopu pavadībā notiek vairāki Lielās dienas sagaidīšanas rituāli. Šogad ir trīs rituālu norises vietas – Arkādijas parks, Lucavsala un pirmo gadu arī Zaķusala.
