Par neprātīgajām kaislībām, kas valda ap teātri un pašā teātrī, vēstīs teātra trupas "Kvadrifrons" jaunā izrāde "Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris", kas pirmizrādi piedzīvos piektdien, 20. oktobrī.
Autora ziņas
Pateicoties zinātnieku pētījumiem, trīs dimensiju jeb 3D izdrukātas mājas, priekšmeti vai cilvēka ķermeņa daļas vairs nav zinātniskā fantastika, bet arvien vairāk kļūst par realitāti. Par to tuvāk var uzzināt jaunajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izveidotajā izstādē, kas veltīta 3D tehnoloģiju attīstībai Latvijā. Izstādē var aplūkot 3D printētus betona soliņus un citus objektus, iepazīt Latvijas ķīmiķu izstrādātas dabai draudzīgas tintes 3D printeriem, kā arī video materiālos ieraudzīt, kā praktiski notiek 3D drukas process un kādas metodes zinātnieki lieto.
Šis ir divu mūsu dzejas dižgaru jubilejas gads. Maijā 90. dzimšanas diena apritēja Imantam Ziedonim, bet pēc mēneša, 13. novembrī, 90. jubilejā pieminēsim Ojāru Vācieti. Viņi abi bija arī laikabiedri un draugi, un šai saistībā Ziedoņa muzejs Murjāņos izveidojis abiem dzejniekiem veltītu brīvdabas izstādi "Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka". Izstādes centrā ir mākslinieka Andra Kaļiņina instalācija, kurā apspēlēta uguns tēma. Izstādi visu ziemas sezonu varēs apskatīt muzeja dārzā. Kā papildinājums tai būs Ojāra Vācieša "Minimismu" krājums, kas nāks klajā nākammēnes.
Jaunajā Rīgas teātrī trešdienas, 11. oktobra, vakarā būs iestudējuma "Pelikāni un vīnogas" pirmizrāde, ko veidojis režisors Alvis Hermanis. Izrādes pamatā ir amerikāņu autora Reksa Piketa luga "Sānceļi", kas ir smeldzīga komēdija par četrdesmitgadnieku krīzi. Reksa Piketa luga ar lieliem panākumiem uzvesta Amerikā, Londonā un šogad piedzīvo turneju cauri Spānijai. Ņujorkas Brodvejā pēc tās motīviem top mūzikls, kas pirmizrādi piedzīvos nākamā gada sākumā.
Šonedēļ sāksies Rīgas Starptautiskais kino festivāls ar ļoti plašu programmu, kas sagrupēts deviņās tematiskās sadaļās. Festivāla desmitajā pastāvēšanas gadā notiks arī divu ievērības cienīgu grāmatu atvēršanas svētki. Jau šo piektdien atvērs provokatīvā itāļu kinorežisora Bernardo Bertoluči grāmatu "Mana brīnišķīgā apsēstība", ko no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere, bet pirmdien savukārt gaidāma franču filozofa Žila Delēza hrestomātiskā divdaļīgā darba "Kino" pirmās daļas prezentācija. To tulkojusi Dace Līdumniece.
Kā pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās? – atbildi uz šo jautājumu sniegs aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas meistarklase, kas notiks pirmdien, 9. oktobrī, mūzikas namā "Daile". Tajā atvēršanas svētkus piedzīvos arī viņas grāmata "Runā droši", kurā Zane Daudziņa apkopojusi 20 gadu gaitā uzkrātos metodiskos paņēmienus, kas noderēs ikvienam, kurš vēlas pilnveidot savas runas prasmes. Grāmatu papildina arī videoieraksti, kuros autore demonstrē grāmatā ieteiktos praktiskos vingrinājumus.
Krišjāņa Barona muzejs svētdien, 8. oktobrī, sāk pasākumu ciklu "Krišjāņa skola", uz kuru aicināti ukraiņu jaunieši. Cikla mērķis ir palīdzēt viņiem integrēties Latvijas sabiedrībā un iegūt zināšanas par svarīgiem vēsturiskiem un kultūras notikumiem Latvijā.
Par dzimtas spēku un paaudžu ciešajām saiknēm aicina aizdomāties tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko personālizstāde "Senču upes", kas no piektdienas, 6. oktobra, skatāma mākslas galerijā "Apsīda".
Kā ceļazvaigzne, kas izvada cauri tumsai, – tā simboliski var raksturot Latvijas brīvības cīnītāju Gunāru Astru. Šis motīvs caurauž arī Lienes Laviņas jauno dokumentālo filmu "Astra", ko Latvijas kinoteātros sāks izrādīt nākamnedēļ.
Otrdien, 3. oktobrī, 80. dzimšanas dienu svinēja populārais un skatītāju iemīļotais aktieris Uldis Dumpis. Gan teātrī, gan kino viņš darbojies ļoti ražīgi un daudzpusīgi, vienlīdz spilgti atveidojis kā nopietnās, tā komiskās lomas. Līdzās aktiera talantam Uldim Dumpim piemīt izcila humora izjūta un īpaši silts personības starojums, par ko viņu ciena un mīl arī viņa kolēģi un draugi.
Šī gada Baltijas baleta festivāla spožākās zvaigznes būs viesi no Itālijas, kas uz Latviju atvedīs izrādi "Blu infinito" jeb "Bezgalīgi zils". Deja tajā apvienota ar audiovizuāliem efektiem un optiskām ilūzijām, kas skatītāju ieved teiksmainā fantāzijas pasaulē.
Uzmanības centrā šonedēļ divas grāmatas. Vienas pamatā ir zinātnisks pētījums, ļoti daudzu gadu darbs, un tā ir Vijas Strupules monogrāfija, kas iepazīstina ar dekoratīvo glezniecību Rīgas interjeros no 16. līdz 18. gadsimtam. Otra ir daiļliteratūra – Ramonas Indriksones jaunais romāns "Es vedīšu tevi mājās", kas ir absolūts mūsdienu stāsts par mīlestību visplašākajā tās spektrā.
Nacionālajā bibliotēkā ceturtdien, 28. septembrī, atklās izstādi "Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās". Tajā būs skatāma daļa no kolekcionāra Raita Pavloviča bagātās kolekcijas, kurā kopumā ir vairāk nekā 300 skaņuplašu ar Raimonda Paula mūziku un ierakstiem. To vidū ir arī gana daudz retumu, piemēram, pagājušā gadsimta 50. gadu nogalē izdotā šellaka plate ar maestro skaņdarbu "Lēnais fokstrots". Izstādi papildinās Aigara Hibnera fotogrāfijas.
Kā jauna ceļa meklētājs Latvijas teātrī savulaik ienāca Pēteris Pētersons. Viņš aizsāka dzejas teātra tradīciju un radīja leģendāras izrādes, no kurām spožākās virsotnes bija "Motocikls" Dailes teātrī un "Spēlē, Spēlmani!" Jaunatnes teātrī. Pieminot meistaru viņa 100. jubilejā, Dailes teātris izveidojis koncertuzvedumu "Poēma par spēlmani", kam pirmizrāde būs piektdien, 29. septembrī.
Šonedēļ aktuālās literatūras apskatā pievērsīšos divām grāmatām. Viena no tām – godalgotās zviedru rakstnieces Sāras Stridsberjas romāns "Mīlestības gravitācija", par kuru viņa 2015. gadā ieguva Eiropas Savienības literatūras balvu. Otrs – jaunas latviešu autores Sandras Krūmiņas darbs "Zvaigžņu dārzi". Viņai ir maģistra grāds tulkošanā, viņa raksta arī stāstus, bet ar tik apjomīgu romānu – tam ir 600 lappušu – Krūmiņa nāk klajā pirmo reizi. Abus romānus ir grūti salīdzināt, un tas arī nemaz nav vajadzīgs, taču kaut kas vienojošs tiem tomēr ir, jo abos līdzās reālajam stāstam ļoti klātesoša ir pārlaicīgā, ar racionālo prātu grūti izskaidrojamā dimensija.
Par iemīļotās Latvijas Radio erudīcijas spēles "Lieliskais piecinieks" 30. gadu jubilejai izdos galda spēli ar tādu pašu nosaukumu un ļoti līdzīgu spēles principu. Spēlē jautājumi ir tikai par Latviju, lai atsvaidzinātu zināšanas un arī uzzinātu ko jaunu par mūsu valsti.
24. septembris ir Pasaules nedzirdīgo diena, ko jau daudzus gadus atzīmē arī Latvijā. Ar to noslēgsies Nedzirdīgo nedēļa, kuras laikā notika visdažādākie pasākumi, kuru mērķis – veicināt nedzirdīgo kopienas pilnvērtīgāku iekļaušanos sabiedrībā. Latvijā kopumā ir aptuveni 2000 nedzirdīgu cilvēku un 30 000 cilvēku ar nopietniem dzirdes traucējumiem. Lai arī sabiedrības attieksme pret viņiem kļūst aizvien saprotošāka, tomēr joprojām bieži vien viņiem nākas justies kā "otrā plāna cilvēkiem".
Provokatīva luga, kas ir īsts izaicinājums ikviena cilvēka domāšanai un vērtību sistēmai – tā var raksturot vācu autora Ferdinanda fon Šīraha drāmu "Terors", kas šobrīd top Nacionālajā teātrī.
Situācija ar Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu ir atpalikusi pat Baltijas valstu kontekstā. Šobrīd atalgojumu starpība ir tik iela, ka mūziķi pārceļas strādāt uz Igauniju un Lietuvu. "Mēs nevaram atbilstoši apmaksāt profesionālus māksliniekus, tāpēc viņi piedalās konkursos kaimiņvalstīs vai tālāk, un lēnām smadzenes un talanti no Latvijas aizplūst," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uzsvēra Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis.
Šomēnes klajā nācis ģitārista Mārča Auziņa jaunais albums "Citādi citāti", kura noskaņu pats autors raksturo kā Lielo dzīves jautājumu iedvesmotas muzikālas ainavas. Viens no svarīgākajiem impulsiem albumam bijis mūziķa vārda un uzvārda brāļa – zinātnieka Mārča Auziņa – raksti par zinātni, ko viņš regulāri publicē portālā LSM.
Šonedēļ Latvijas Radio grāmatu apskata fokusā ir literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" par rakstnieku Gunaru Janovski, kas tikko klajā nākusi latviešu rakstniekiem veltītajā sērijā "Es esmu".
Šonedēļ – 24. septembrī – apaļa jubileja apritēs kinorežisorei Laimai Žurginai, kuras devums mūsu kinomākslā ir ļoti ražīgs un daudzpusīgs – viņa ir vairāk nekā 50 dokumentālo filmu autore, daudz strādājusi arī kinožurnālu žanrā.
Sestdien, 16. septembrī, Dabas muzejā notiks Māras Zālītes grāmatas "Tango un Tūtiņa sēnēs" atvēršanas svētki.
Apbrīnojami ilgmūžīga uz Latvijas Leļļu teātra skatuves ir izrāde "Un atkal Pifs". Šogad aprit 40 gadu, kopš Pāvils Šenhofs un Arnolds Skutuls izveidoja iestudējumu, bet izrāde joprojām turpina būt skatītāju mīlēta un labi apmeklēta.
"Esam uzmanīgi – Velna rija joprojām eksistē!" – tā sava jaunā iestudējuma "Spēlēju, dancoju" saistībā brīdina režisors Elmārs Seņkovs. Kāda savulaik Raiņa aprakstītā Velna rija izskatās šodien, kas ir tās iemītnieki un kā ar viņiem cīnīties, – par to vēsta viņa jaunā izrāde, veidota muzikālās satīras žanrā. Izrāde ir Raiņa lugas iedvesmota, citāti no lugas tajā savijas kopā ar aktuāliem mūsdienu tekstiem, ko radījusi izrādes dramaturģe Justīne Kļava. Nemainīgi – galvenais varonis ir Tots, kura mākslas spēks ir brīvībā būt patiesam, drosmīgam un ziedoties spējīgam. Bet vai ir vērts tādam būt? – arī tas ir viens no izrādes jautājumiem.
Ar mērķi – spodrināt Latvijas kā koru lielvalsts tēlu – pirms septiņiem gadiem tika izveidots Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss. Tā mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ozolam bija vēl augstāk mērķēts sapnis – ar laiku šo konkursu padarīt par vienu no Eiropas koru "Grand Prix" posmiem. Kā atzīst Ozols, šogad konkursā gaidāma sīva sacensība.
Šoreiz uzmanības lokā divu latviešu autoru nesen klajā nākušas grāmatas, saturiski ļoti atšķirīgas. Viena no tām Daces Rībenas romāns "Dvēseļu gūstā", kas ir viņas debijas darbs prozā. Otra – Leldes Jaujas grāmata "Pārēšanās ābece", kas ir autores otrais romāns. Ja "Dvēseļu gūstā" ļoti dziļi lasītāju ievelk fantāzijas un iztēles pasaulē, tad "Pārēšanās ābece" šķetina, kā cīnīties ar tik piņķerīgu lietu kā negausību ēšanā, un dara to gana jautri un sprigani.
Personiska, iedvesmojoša un gaiša ir mūziķes Māras Upmanes-Holšteines sarakstītā autobiogrāfija "Piezīmes uz šaubu malām", kas septembra vidū sāks savu ceļu pie lasītājiem. Lai arī daudzus gadus rakstījusi dziesmu tekstus, šoreiz viņa pirmo reizi izpaužas pilnīgi citā rakstniecības žanrā, kas ir viņas sen lolota sapņa īstenojums. Grāmata vēsta par viņas ceļu mūzikā – sasniegumiem un neveiksmēm, kāpumiem un kritumiem, ko laika gaitā viņa iemācījusies pieņemt kā neatņemamu radošā procesa daļu, lai mūziku iemīlētu arvien vairāk. Mūzika nav atdalāma no notikumiem personīgajā dzīvē, tāpēc Māra Upmane-Holšteine nevairās grāmatā runāt arī par tiem.
Liela veiksme ir strādāt darbu, kurā katra diena ir piedzīvojums – tā par sevi saka leģendārais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics, Gaujmalā ierasti dēvēts par "Mitro". Viņš ir viens no autoriem jaunajai grāmatai "Gaujas Nacionālais parks. Sākums", kas atvēršanas svētkus piedzīvos tieši parka 50. jubilejā 14. septembrī. Līdz ar viņu grāmatas autoru lokā ir Aija Melluma un Ieva Vītola.
Emocionāli un vizuāli spēcīgi uzrunājoša ir jaunā izstāde "Instalācijas naktsputniem", kas šobrīd apskatāma Tallinas ielas kvartāla "Projektu mājā". Izstādē piedalās trīs mākslinieces – Velta Emīlija Platupe, Arta Skuja un Zane Shumeiko. Viņu rokraksti un izteiksmes formas ir atšķirīgas, bet visus darbus vienojošās tēmas ir bērnība un garīgie meklējumi.
Nevis skumt vai dusmoties uz dzīvi, bet ļauties tai kā aizraujošam piedzīvojumam – uz to aicina pirmais šīs sezonas jauniestudējums Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) – "Pelēka vasara, saulaina ziema" –, kura pirmizrāde gaidāma piektdien, 8. septembrī.
Šoreiz literatūras apskatā ir Sjū Stjuartes-Smitas grāmata "Rūpīgi kopts prāts", ko latviski iztulkojusi Madara Bernharda-Ādamsone. Tā nav daiļliteratūras grāmata, bet īsti nepieder arī tā sauktajām pašpalīdzības grāmatām. Grāmatas žanrs jau pats par sevi ir ļoti oriģināls, jo – ja jāformulē pavisam īsi – tā ir grāmata par dabas un dārzkopības dziedinošo ietekmi uz cilvēku.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
