Par tēva lomu ģimenē, par vecāku ietekmi uz cilvēka dzīvi un cilvēku attiecībām kopumā būs stāsts Alises Zariņas topošajā spēlfilmā "Nospiedumi". Pirms dažām dienām filmēšanas komanda noslēdza vasaras filmēšanas cēlienu.
Autora ziņas
Jau vairāk nekā pusgadsimtu sena ir Latvijas Universitātes tradīcija jauno mācību gadu iesākt ar studentu svētkiem "Aristotelis", kas notiek dienu pirms studiju sākuma. Arī šovakar Rīgas centrā pulcēsies jaunie un esošie studenti, kā arī mācībspēki, lai vienotos gan svinīgos rituālos, gan jautrās izdarībās.
Karogs ir viens no spēcīgākajiem un emocionālākajiem simboliem – uzskata karogu pētniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste Anita Gailiša. Šo atziņu apstiprina tikko klajā nākusī viņas grāmata "Stāvi stipri, strādā droši". Grāmatas pamatā ir apjomīgs pētījums par muzeja kolekcijas karogiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Apskatīti valsts un pilsētu karogi, dažādu organizāciju un iestāžu karogi, kā arī karogi, kas veltīti svarīgiem notikumiem.
Viesmīlībai, draudzībai un sadarbībai šogad veltīts Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", kas sāksies trešdien, 30. augustā, un līdz pat 9. septembrim piedāvās vairāk nekā 20 dažādu pasākumu.
Britu autors un žurnālists Olivers Bērkmens grāmatā "4000 nedēļu" risina jautājumu – kā uzvarēt laika trūkumu?
Šogad Lielajiem kapiem Rīgā aprit 250 gadskārta, kas ir iemesls, lai jo īpašāk daudzinātu šīs vietas kultūrvēsturisko nozīmi, tajā esošās tēlniecības un arhitektūras vērtības, kā arī šīs vietas savdabīgo un suģestējošo skaistumu.
"Par jūsu un mūsu brīvību!" – šo slaveno poļu teicienu Latvijā savulaik iedzīvināja Ita Kozakeviča, viena no Latvijas Atmodas kustības līderēm. Viņas devums Latvijai ir ļoti nozīmīgs, kaut arī viņas aktīvā politiskā darbība ilga tikai nepilnus divus gadus, jo viņa pāragri – 35 gadu vecumā – aizgāja mūžībā. Tieši Ita Kozakeviča ir galvenās varones Alīcijas prototips jaunajā Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilmā "Mana brīvība", kam septembrī gaidāma pirmizrāde. Šonedēļ savukārt ceļu pie skatītājiem sācis filmas reklāmkadrs jeb treileris.
Literatūras apskatā šonedēļ tulkojums no itāļu valodas – Marinas Žarres grāmata "Tālie tēvi" (tulkojusi Dace Meiere) un pašmāju autores Kristīnes Ulbergas jaunākais veikums – romāns "Zem kupola". Lai arī grāmatas ir atšķirīgas gan savā vēstījumā, gan izteiksmē, intonācijā un visādi citādi, tomēr tām ir arī kas kopīgs. Šo abu romānu galvenās varones ir sievietes, kurām ir ļoti daudz jautājumu par savu esību šajā pasaulē, savām traumām un ievainojumiem, un viņas abas šos jautājumus cenšas saprast, šķetinot savas attiecības ar vecākiem, kas bijušas gana sarežģītas.
Šīs nedēļas nogalē būs klāt ikgadējais Valmieras vasaras teātra festivāls, šoreiz veltīts bērnu un jauniešu auditorijai. Kā allaž festivāla izrādes notiks teātrim neierastās vietās – pagalmos, sporta laukumos, parkos un vēl citviet, un šogad to vienojošā tēma būs – pieņemšana.
Dailes teātris pirms nedēļas Lielajā zālē uzstādījis digitālo akustisko sistēmu, kas pilnībā aizvieto akustiskās koncertzāles skaņas īpašības. Šādas sistēmas izmanto daudzviet pasaulē, bet Latvijā Dailes teātris ir pirmais, kas tādu ir uzstādījis.
Jauniešus Latvijā turpina vilināt aktiera profesija. Arī šogad liela interese bijusi par aktiermākslas studijām Kultūras akadēmijā, un jau tuvākajās dienās būs zināmi to 14 jauniešu vārdi, kuriem izdevies izturēt lielo konkursu, lai rudenī sāktu aktiermākslas studijas. Jaunums ir tas, ka šogad jaunajiem talantiem būs vēl viena iespēja sevi pierādīt, jo pēc Dailes teātra iniciatīvas arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija izsludinājusi uzņemšanu aktieru kursā.
Laikmetīgs un ļoti vērienīgs tiek solīts leģendārās rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējums, kas notiks piektdien, 28. jūlijā, Lielvārdes parkā. Andreja Pumpura dzimtajā vietā rokopera izskanēs pirmo reizi, un tā ir velte divām jubilejām: šogad aprit 135 gadi, kopš Pumpurs sarakstīja eposu "Lāčplēsis", un 35 gadi, kopš notika Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas pirmizrāde.
Tikko klajā nākušas divas grāmatas – žanrā, saturā un arī izmērā ļoti atšķirīgas, taču abas tver personiskās pieredzes dziļumus. Tās ir Rasmas Balklavas grāmata "Aiz robežas" un Ivetas Šimkus dzejoļu krājums "debesu gruntsūdeņi".
24. jūlijā 100. jubileju svin izcilais aktieris Jānis Kubilis. Jau 30 gadu, kopš viņš ir prom no Nacionālā teātra, bet joprojām dzīvas ir leģendas par viņa vienreizējo un meistarīgo aktierspēli, par ko viņu apjūsmoja un pielūdza skatītāji.
Valsts vizuālā tēla veidošanā nozīmīga loma ir pastmarku dizaineriem, un Latvijā viena no vadošajām šajā jomā ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Šogad aprit 30 gadu, kopš tapa viņas pirmā pastmarka, un pa šo laiku viņa radījusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Pati jaunākā no tām nāk klajā piektdien, 21. jūlijā, un tā ir velte Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 250. jubilejai. Šajā dienā muzejā notiks pastmarkas pirmās dienas zīmogošana un prezentācija. Lai iepazītos ar Artas Ozolas-Jaunarājas veikumu daudz plašāk, jādodas uz mākslas galeriju "MuseumLV", kur tieši šobrīd apskatāma ļoti vērienīga viņas darbu izstāde "Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas".
Ar Ukrainas baleta "Freedom Ballet" izrādi trešdien, 26. jūlijā, Jūrmalā tiks atklāts festivāls "Laima Rendezvous Jūrmala", ko rīko dziedātāja Laima Vaikule.
Vai Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo var uzskatīt par pirmo baltiešu diplomātu? Šis būs viens no jautājumiem, uz kuru atbildi meklēs sestdien, 22. jūlijā, Turaidas muzejrezervātā notiekošā diskusija, kas veltīta Kaupo ceļojumam uz Romu pirms 820 gadiem. Romā viņš tikās ar tolaik pasaulē ļoti ietekmīgo pāvestu Inocentu III. Kaupo ir pirmais zināmais Baltijas sentautu pārstāvis, kuru pieņēmis Romas pāvests.
Tikko klajā nākusi grāmata "Lidijas ziediņi", ko pierakstījusi un sakārtojusi Inga Ābele. Grāmatā par savu dzīvi stāsta un savās atziņās dalās Latvijas brīvības cīnītāja Lidija Lasmane-Doroņina.
Rotaļīga un izzinoša satikšanās ar mākslīgo intelektu skatītājus gaida jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera personālizstādē "Sintētiskā klātbūtne", ko ceturtdien, 20. jūlijā, atklās ISSP galerijā. Izstādes centrālais darbs būs interaktīva instalācija, ar kuru skatītāji varēs sadarboties un ietekmēt tajā redzamos attēlus un vizuālos kodus. Izstāde būs mēģinājums daudz tuvāk un personiskāk iepazīstināt ar sintētisko klātbūtni, kas ir mums visapkārt esošie mākslīgā intelekta algoritmi.
Šodien sākas staltbriežu govju un teļu, bebru, kā arī vilku medību sezona. Valsts meža dienests (VMD) katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 vilku.
Pirms četriem gadiem Latvijā ieviesta trauksmes celšanas sistēma, un jaunākie apkopotie dati liecina, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug trauksmes cēlēju preventīvā loma. Ziņotāju sniegtā informācija iestādēm palīdz novērst potenciālus pārkāpumus, nesagaidot negatīvas sekas valstij un sabiedrībai. Arī ziņojumu saturiskā kvalitāte ar katru gadu pieaug – atzīst Valsts kancelejas trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāve Inese Kušķe. Kas ir tās jomas, par kurām cilvēki visbiežāk ceļ trauksmi, cik veiksmīgi izdodas nodrošināt ziņotāju aizsardzību, kas trauksmes celšanas sistēmā vēl uzlabojams un pilnveidojams?
Gan Jūrmalas mākslas telpās, gan brīvdabā šobrīd ļoti bagātīgi skatāmi mākslas darbi par jūras tēmu, kas iekļaujas starptautiskajā mākslas biennālē "Marīna 2023". Piektdien biennālei pievienosies Aspazijas māja Dubultos, kur sāksies izstāde "Maģiskās jūras būtnes. Kur tās mīt?". Izstāde skatītāju ievedīs Aspazijas radīto jūras tēlu pasaulē, kam vizuālus vaibstus piešķīrusi māksliniece Velta Emīlija Platupe. Aspazija savā jūrai veltītajā dzejā bieži vien ir kaislīga, vētraina un dumpinieciska, un tieši tādi ir arī Veltas Emīlijas Platupes darbi.
Tikko izveidota jauna koncertvienība ar senatnīgu nosaukumu – "Rīgas Sakbutu konsorts". Tās skanējumu plašāka publika varēs novērtēt jau šo svētdien, 16. jūlijā, kad jaunā apvienība spēlēs pirmo Vecrīgas torņu mūzikas koncertu no Rīgas Rātsnama balkona.
Rīgā, Esplanādē trešdien, 12. jūlijā, atklāj Prado muzeja lielformāta gleznu reprodukciju izstādi. Atklāšanā piedalīsies arī Prado muzeja direktors Migels Falomirs Fauss.
Nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām klāt būs 29. Siguldas opermūzikas svētki. Šoreiz to centrālais notikums būs Šarla Guno operas "Fausts" oriģināliestudējums. To veido starptautiska komanda, galveno sieviešu lomu – Margarētu – tajā dziedās ukraiņu soprāns Olga Bezsmertna. Tieši Margarētas uzvaru pār Mefistofeli jeb labā uzvaru pār ļauno kā galveno vēstījumu iestudējumā izcels režisors Edmunds Freibergs.
Literatūras apskatā šonedēļ divi darbi – 110 gadus grāmatu gaidījusī poēma "Saules dēls" un Jāņa Elsberga krājums "Bez variantiem" ar dzejoļiem, no kuriem dzejnieks "beidzot grib tikt vaļā, lai varētu dzīvot tālāk". Aspazijas poēma atvēršanas svētkus piedzīvoja pašā jūnija nogalē, bet Elsberga dzeja savus svētkus svinēs ceturtdien, 13. jūlijā.
Dziesmu svētkos visi ir uzvarētāji! – to kā lielāko atšķirību no sporta izceļ bobsleja leģenda, olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Arī viņš pats šogad ir dziedātāju rindās un pārstāv Austrijas–Latvijas apvienoto kori "Kalniem pāri". Mūzika līdzās sportam vienmēr bijusi liela viņa kaislība, bet korī viņš sāka dziedāt pirms četriem gadiem, uz ko viņu iedvesmoja 2018. gada Dziesmu svētkos piedzīvotās emocijas. Toreiz viņš bija skatītāju rindās.
Valmieras tautas deju ansamblis "Gauja" dejotājiem ir tik mīļš un nozīmīgs, ka Dziesmu un deju svētkus viņi vēlējās piedzīvot tieši kopā ar šo kolektīvu, kaut arī daļa no viņiem vairs nedzīvo Valmierā. Tas viņiem prasīja divreiz nedēļā mērot 100 kilometrus turpu un atpakaļ no Rīgas uz Valmieru, lai piedalītos mēģinājumos. Bija arī krīzes brīži, bet tie tika pārvarēti, un tagad jau svētkos visi ir laimīgi, esot kopā ar savējiem.
Jau tradicionāli Dziesmu svētkos tiek izceltas arī citas Latvijā dzīvojošās tautības, kam ir nozīmīga loma mūsu kultūrainavas bagātināšanā. Ceturtdien, 6. jūlijā, visas dienas garumā notiek tautu diena "Raduma spēks".
Kāpēc tieši kokle latviešiem ir tik svarīgs simbols? Atbildi uz šo jautājumu var atrast jaunajā izstādē "Dvēseles stīgas", kas par godu Dziesmu svētkiem atvērta Brīvdabas muzejā. Izstāde izseko kokles ceļam Latvijas teritorijā cauri laiku laikiem, sākot ar vissenākajiem atradumiem līdz pat mūsdienām. Izstādes iedvesmas avots bijis kāds ļoti īpašs instruments, kas nesen nonācis muzeja krājumā un kura atrašanas stāsts ir gana brīnumains.
Jau tradicionāli – ļoti skaists un krāšņs akcents – Dziesmu svētku laikā ir tautas lietišķās mākslas izstāde. Šogad tai dots nosaukums "Mēs", un no sestdienas, 1. jūlija, tā apskatāma angārā, kas atrodas Sporta ielā 2. Izstāde ir gan saturiski, gan skaitliski ļoti vērienīga, tajā piedalās 1300 autoru ar vairāk nekā 3000 darbiem. Tie ir audēji, rokdarbnieki, pinēji, rotkaļi, kokgriezēji un keramiķi. Īsts mākslas darbs ir katrs izstādes eksponāts, un arī pati izstāde kopumā ir kā vienots, meistarīgs mākslas darbs, ko radījusi izcila profesionāļu komanda.
Unikāla relikvija, kas mūs joprojām cieši vieno ar pirmajiem Dziesmu svētkiem pirms 150 gadiem, ir Līgo karogs. 1873. gada svētkos tieši pie Līgo karoga Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
