Lugas centrā ir jauna sieviete, nākusi no nabadzīgas, raupjas un vardarbīgas vides, kura ir izdarījusi smagu noziegumu, taču ir aizdomas, ka viņa gaida bērnu. Pēc 18. gadsimta Anglijas likumiem – ja viņa tiešām ir gaidībās, viņu nedrīkst sodīt ar nāvessodu, bet ja ne, tad viņa ir lemta pakāršanai. Sievietes liktenis ir jāizšķir zvērināto tiesai, ko veido 12 sievietes. Process izvēršas negaidītiem pavērsieniem pārpilns, atklāj sieviešu pasaules slēptākos nostūrus un cilvēcības un necilvēcības paraugstundas.
Lai arī darbība risinās 18. gadsimtā, galvenie jautājumi, ko izvirza luga, neko no savas aktualitātes nav zaudējuši arī šodien – uzskata režisors Valters Sīlis: "Šeit ir situācija, kad ir noziegums un līdz ar to arī jautājums – kā pret to attiekties?
Kā necilvēcības priekšā pašam nekļūt par necilvēku? Šis jautājums ir joprojām aktuāls un nemainās. Un pareizās atbildes mēs vēl neesam ieguvuši uz šo jautājumu – kas tad ir cilvēcīgākā attieksme pret necilvēcību?
Tie ir jautājumi, kas mani uzreiz uzrunāja, un luga piedāvā uz tiem gana interesantas atbildes."
Liziju jeb Elizabeti Luku, kas ir vecmāte un zāļu sieva un kurai, kā atklājas lugas gaitā, ar noziegumu izdarījušo Salliju ir īpašas attiecības, atveido Maija Doveika. Aktrise lugu uztver kā daudzslāņainu stāstu, ko var nolasīt gan kā feminisma manifestu, gan kā apliecinājumu sievietes misijas skaistumam: "Man šķiet, ka tā tomēr ir tā iekšējā bāze, tā motorika, tas credo, ar ko sieviete dzīvo. Viņa tomēr nedomā tā, kā lugā šis jauno laiku ārsts, ka sievietes olnīcas ir galvenais tirāns, kas liek sievietei visu kaut ko darīt vai nedarīt, un ka sievietes mūžs ir kā slimības vēsture. Nē, tā nav, neskatoties uz visām grūtībām, sieviete paceļ acis uz augšu un redz šo debesjumu, viņa apzinās sevi kā sievieti un apzinās to, ka sievietes dzīve var būt arī skaista, mīlestības pilna. Un lugā diezgan daudz arī uzsvērts, ka mēs tiekam spēcīgi ietekmētas no vilkmes pret vīrišķo pasauli."
Apsūdzētās Sallijas Popijas lomā darbojas aktrise Elizabete Skrastiņa, un tā ir loma, kurā patiešām ir, kur izvērsties. Aktrise neslēpj: "To var izveidot ļoti niansētu un piepildīt ar dažādām emocijām, arī negatīvām. Tas nav viegli, jo sevi ir visu laiku šajā zonā jāieved, jāatrod korelācija ar savu dzīvi. Salliju tādu ir padarījusi vide, kurā viņa ir uzaugusi. Viņa nepazīst īstu mīlestību. Tā mīlestība, ko viņa pazīst, ir ļoti iekārē un seksualitātē balstīta. Un viņā ir milzīgs tukšums no tā, ka viņu pameta māte. Tā ir nepiesātinātā viņas daļa, kuras dēļ arī visi šie notikumi notiek."
Lūsijas Kirkvudas drāmas "Debesjums" pirmizrāde Valtera Sīļa režijā Nacionālajā teātrī skatāma 12. janvārī.
