Inga Tropa pirms izrādes pati aicina skatītājus zālē, kurā valda pustumsa un kurā krēslu vietā izvietotas gultas, kurās Inga aicina skatītājus iekārtoties un pati vēl gādīgi palīdz apsegties.
Tas nav tādēļ, lai vienkārši būtu neparasti, bet tādēļ, ka šādā veidā skatītājs daudz labāk spēj iejusties izrādes atmosfērā, kas ir ļoti personisks ceļojums gan pašas Ingas Tropas dzīves līkločos, gan iespēja katram skatītājam dziļāk ielūkoties arī sevī.
"Es gribu ar jums dalīties kādā savas dzīves notikumā, kas mani pamatīgi izaicināja. Stāstu man joprojām ir satraucoši stāstīt, tas ir stāsts, kurā es uzsāku savu pārcelšanos no pagātnes tagadnē. Stāstu, kurā ir gan nāve, gan dzimšana," izrādē stāstu iesāk aktrise.
Vispirms viņa skatītājus ved iztēles ceļojumā uz Meksikas džungļiem, uz kurieni viņa pati devās 2019. gada martā, būdama uz sabrukuma robežas un tobrīd pavisam apmaldījusies savā dzīvē. Džungļi viņai bija kā iespēja aizmukt no realitātes, un sirds dziļākajā stūrītī viņa ticēja brīnumam. Tas viņai izrādījās ļoti liels pārbaudījums, viņa tur nokļuva pat ļoti tuvu nāvei, bet, iespējams, tieši tādēļ viņai izdevās beidzot drosmīgi ieskatīties acīs kādai ļoti smagai bērnības traumai, kas viņu bija smacējusi ilgus gadus, radot sajūtu, ka viņu vajā milzīgas, melnas čūskas tēls.
Izrādi savā ziņā var uztvert kā psihoterapijas vai dziedināšanas seansu, kurā skatītāji izseko līdzi režisores un aktrises stāstam, bet katrs ieskatās arī savos ievainojumos un varbūt saprot mehānismu, kā tos var dziedināt.
"Man šķita ļoti svarīgi, lai tā nepaliek tikai manis pašas terapija, un tādēļ es arī izvēlējos šo stāstu pasakas vai mīta formā stāstīt, lai ikviens šeit esošais var atrast arī tos mezglus vai tos stāsta pavedienus, ar ko viņš spēj identificēties un piedzīvot arī savu iekšējo ceļojumu," uzsver Inga Tropa.
Vai pats galvenais ir spēt sevī ielūkoties līdz dziļumiem, līdz "saknītēm"? Māksliniece atbild: "Jā, jo tu nevari visu laiku mukt no tām saknīšu dzīlēm, no tās melnās čūskas, kas vajā, jo tā kā tāds fantoms izaug aizvien milzīgāka un milzīgāka. Ir reizes, kad ir jāapstājas un tam nezvēram jāieskatās dziļi rīklē. Jo, kā izrādē čūskas tēls saka, – tumsa ir saspiesti gaismas raksti, mācies tos lasīt."
Džungļu piedzīvojums sniedz arī atklāsmi par to, cik liela vērtība ir mūsu dzīve, mūsu līdzcilvēki un cik vienotā un skaistā rakstā mēs visi esam kopā saistīti. Inga Tropa turpina: "Protams, kad ir lielas sāpes un mēs esam apmaldījušies, tad mēs bēgam no šīs realitātes, bet iemācīties tieši mazajās lietās ieraudzīt lielumu un sajust mīlestību un brīvību arī šeit – tas ir arī lielais dzīves uzdevums."
Izrādes atmosfērā ļoti svarīga ir Edgara Raginska mūzika, Kārļa Tones veidotie skaņu ieraksti un Kates Krolles radītais vizuālais tēls.
"Pirmkārt, jau tas, ka skatītājs ir gulošs, rada citus apstākļus skatu punktam pilnīgi visās nozīmēs. Un arī tam vizuālajam tēlam galvenais ir iedot atslēgas bildes, kas savukārt ļauj pavērt plašāk skatītāja iztēli," skaidro māksliniece Kate Krolle.
Ingas Tropas jaunā iestudējuma "Pārcēlāja" pirmizrāde "Dirty Deal Teatro" skatāma trešdien, 18. janvārī.
