Aizvadītajā teātra sezonā dominēja sociāli aktuālas izrādes, kas skatītāju izkustināja no ērtā samta krēsla un uzdeva neērtus jautājumus – tā vienu no sezonas tendencēm raksturo žūrijas pārstāvji.
Autora ziņas
21. jūnijā Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) preses konferencē paziņoja 2022./2023. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 15 kategorijās. Lielāko skaitu jeb 21 nomināciju ieguvis Valmieras Drāmas teātris un tā mākslinieki, kuri dominē tādās kategorijās kā "Gada jaunais skatuves mākslinieks/-ce" un "Gada scenogrāfs/-fe". Savukārt otrais nominētākais teātris ar 14 potenciālajām godalgām ir Dailes teātris. Ar nominācijām visbagātākā izrāde ir Valmieras Drāmas teātra iestudējums "Sēras piestāv Elektrai", kam seko šī paša teātra izrāde – "Nelabie. Pēc Dostojevska".
Tie ir svētki dvēselei – tā par savu aizraušanos ar pasteļglezniecību saka arhitekts Dainis Bērziņš. Arhitektūra ir viņa maizes darbs, bet paralēli tam viņš allaž gleznojis un savos pasteļos visbiežāk atainojis Latvijas dabu.
Šīs nedēļas aktuālās literatūras apskatā – izdevums, kas cieši sasaucas ar nedēļas nogalē gaidāmajiem svētkiem – "Līgo svētki Latvijā".
"Domāju, ka es sāku dejot jau mātes ķermenī. Tas bija jau no pašiem sākumiem, jau es kustējos un dejoju," tā stāsta dejotāja, horeogrāfe Vija Vētra, kura dzīvo Ņujorkā, bet šobrīd ieradusies Rīgā, lai svinētu savu 100 gadu jubileju – otrdien, 20. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā gaidāms koncerts "Vijai Vētrai 100".
Gaidot Jāņus un Dziesmu svētkus, no 20. jūnija Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojama jauna, krāšņa izstāde "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā". Kopumā būs izstādīti gandrīz 200 vainagi, sākot no 6. gadsimta līdz pat mūsdienām. Izstādē varēs iepazīt vainagu daudzveidību, izsekot to darināšanas un lietošanas tradīcijām dažādos laikos, kā arī aizdomāties par to simbolisko un metaforisko nozīmi.
Īsti tekstilmākslas svētki šogad būs septītā Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle, kas sākas 16. jūnijā un piedāvās ļoti bagātīgu notikumu buķeti. Kopumā tā pulcē 80 dalībniekus no 30 valstīm, kuru darbus atlases procesā izvēlējās starptautiskā žūrija. Galvenā triennāles izstāde būs skatāma divos muzejos – mākslas muzejā "Rīgas birža" un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet izstādi pavadīs vēl virkne citu notikumu.
Dot prieku un spēku ikdienas dzīvei – to par savas mākslas misiju dēvē gleznotāja Ilze Laizāne. Viņas darbi allaž ir dzīves skaistumu apliecinoši, krāsās koši, bet vienlaicīgi arī viegli un gaisīgi. Sevišķi spilgti viegluma un brīvības sajūta izpaužas viņas jaunajā personālizstādē, kas no ceturtdienas, 15. jūnija, skatāma galerijā "Art Platz". Darbos dominējošie motīvi ir putni, rozes un karaliski un noslēpumaini sieviešu tēli.
Šonedēļ ilgi gaidīto atklāšanu piedzīvos Dailes teātra priekšlaukums. Tas atjaunots un labiekārtots, un līdz ar to pilsētas centrā ir jauna, mūsdienīga un ērta publiskā telpa, kas eleganti saspēlējas ar teātri un dod iespēju patīkamai atpūtai visiem.
Jauna grāmata tikko nākusi klajā latviešu literatūras klasiķiem veltītajā sērijā "Es esmu…". Tas ir Svena Kuzmina romāns par latviešu dzejnieku, prozaiķi un politiķi Kārli Skalbi. Grāmata saucas "Skaistums un nemiers".
Dailes teātrī pirmdien, 12. jūnijā, atvadīsies no izcilās aktrises Lilitas Ozoliņas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību un aicina cilvēkus būt ārkārtīgi piesardzīgiem, informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. Aizvadītajā diennaktī saņemti vairāk nekā 80 izsaukumu, kas ir sevišķi liels skaits. Aptuveni tikpat daudz izsaukumu parasti ir aktīvās kūlas sezonas laikā, bet ne jūnija sākumā.
Šīs nedēļas nogale iezīmē nozīmīgu soli Rīgas Filharmonijas projekta virzībā, kas paredz Rīgas Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli. Tieši šovakar, 10. jūnijā, darbu noslēgs starptautiskā žūrija, kas trīs dienas vērtēja konkursam iesniegtos metus, lai izraudzītos sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.
Piektdien, 9. jūnijā, sākas Rīgas Operas festivāls, ko atklās ar itāļu komponista Frenčesko Čilea operas "Adriāna Lekuvrēra" pirmizrādi. Opera pirmo reizi izrādīta Milānā 1902. gadā un kopš tā laika regulāri tiek iekļauta pasaules operteātru repertuārā. Skatītājus piesaista gan tās izsmalcinātā mūzika, gan aizkustinošais stāsts, kas ir operas pamatā. Latvijā šis ir trešais Čilea operas iestudējums. To veido franču režisors Vensāns Busārs un radošā komanda no Francijas sadarbībā ar mūsu operas māksliniekiem.
Unikāla kara laika māksla, kas līdz Līgo svētkiem apskatāma Rīgā – Ukrainas pilsētas Ļvivas mākslinieku grupa cilvēkiem Latvijā piedāvā savu darbu kolekciju, kuras nosaukums "Mēs uzvarēsim!" iemieso viņu nešaubīgo ticību kara iznākumam. Izstādi veido aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbu, tostarp skulptūras, kurās izmantoti kara lādiņi.
Nesen klajā nākušas divas pašmāju autoru grāmatām – abas gana lakoniskas un koncentrētas formā, bet arī sirsnīgas, cilvēciski siltas un gaišas.
Pēdējo gadu notikumi – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, arvien pieaugošā tehnoloģiju klātbūtne mūsu dzīvēs – ir faktori, kas ļoti negatīvi atsaucas uz sabiedrības psihisko veselību. Lai arī cik šī problēma aktuāla, par to atklāti runājam pārāk maz, jo to joprojām apvij dažādi aizspriedumi, aizdomas un nosodījums. Uzskatot, ka māksla var kalpot par labu veidu atklātai un drosmīgai sarunai, Laikmetīgās mākslas centrs izveidojis izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā", ko atklās ceturtdien Medicīnas muzejā. Izstādē piedalās 12 mākslinieki, kuru darbi atspoguļo gan viņu personiskās pieredzes un pārdzīvojumus, gan pašpalīdzības tehnikas un profilaksi.
Šodien plkst. 12 notiks Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija, simboliski atzīmējot ēkas atjaunošanas darbu sākumu.
Vecrīga pirms Otrā pasaules kara bija gleznieciska vecpilsēta ar senatnīgām ēkām un līkumotām ieliņām. Taču kara pirmajās dienās tā smagi cieta vācu aviācijas uzlidojumos un vairāk nekā trešā daļa ēku tika sagrautas. Vecrīgā joprojām ir daudz tukšu vietu, kas radās kara postījumu rezultātā. Speciālisti uzskata, ka tajās noteikti ir jābūvē ēkas, lai atjaunotu viduslaiku pilsētas veidolu. Bet varbūt nemaz nevajag būvēt un šajos tukšajos laukumos ir jāierīko apstādījumi un atpūtas vietas?
Viens no lielajiem ukraiņu svētumiem un simboliem ir višivanka – tautiskiem rakstiem izšūta blūze vai krekls. 2006. gadā Černivcu Universitātes studenti iedibināja īpašus šim simbolam veltītus svētkus – Višivankas dienu. Kopš tā laika kļuvis par tradīciju, ka to atzīmē katra maija mēneša trešajā ceturtdienā, un tā vieno ukraiņus visā pasaulē.
Tāpat kā citās dzīves sfērās, arī mākslā arvien straujāk ienāk mākslīgais intelekts (MI). Arvien biežāk top tā ģenerētas grāmatas, mūzika, gleznas, izrādes un citi mākslas veidi. Šīs tendences likumsakarīgi rada arvien vairāk jautājumu. Kā mākslīgais intelekts ietekmēs mākslas pasauli? Ko mēs iegūsim un ko zaudēsim? Kā mums jārīkojas, lai izvairītos no riskiem? Šie un citi jautājumi būs uzmanības centrā arī trešdienas, 17. maija, diskusijā "Mākslīgā intelekta loma kultūrā, pētniecībā un izglītībā", ko rīko Latvijas Kultūras akadēmija un kurā piedalīsies dažādu jomu mākslīgā intelekta eksperti.
Latviski izdota gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmata "Pasažieris bez biļetes". To iztulkojis populārais aktieris Gundars Āboliņš. Tāpat kā Danelijas filmās arī grāmatā ir daudz labestības, humora un arī smeldzes.
Uzskatot, ka māksla ir gana iedarbīgs veids, kā runāt par pašiem jūtīgākajiem jautājumiem mūsu sabiedrībā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris uzsāk jaunu darbības virzienu. Savā repertuārā tas iekļaus izrādes par politiski aktuālām un sabiedrībā spriedzi raisošām tēmām, ko papildinās vēl arī citi šīm izrādēm veltīti notikumi – diskusijas un izstādes. Pirmais notikums būs šo piektdien, kad teātrī pirmizrādi piedzīvos Lauras Grozas jauniestudējums "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", tapis pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem. Tā centrā – deportāciju tēma, kas atšķirīgās sabiedrības grupās arī jau daudzus gadu desmitus ir asu diskusiju cēlonis, kas sakņojas atšķirīgā vēstures interpretācijā.
Stāsts par spītīgu gaismas staru tumsā, par spēka un prieka meklējumiem sarežģītā laikā – tā literatūrzinātniece, redaktore Bārbala Simsone raksturo aktrises Zanes Daudziņas jauno grāmatu "Mans kara gads".
Ne tikai izstādes un ekskursijas, bet arī kaligrāfijas stundas, pasaku diskotēku, vēja zvanu izgatavošanu un daudzas citas neparastas nodarbes saviem apmeklētājiem Muzeju naktī šogad piedāvās Latvijas muzeji. Muzeju nakts notiks sestdien, 13. maijā, un tajā piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits – aptuveni 250 muzeji un arī citas iestādes un kultūrvietas. Šogad Muzeju nakts Latvijā notiks 19. reizi, un šī gada vienojošā tēma ir "Radīšana".
Rīgas parkus galvenokārt uztveram kā miera un atpūtas vietas, bet ne reizi vien tieši parkos rīkoti arī protesti un mītiņi. Abi šie aspekti būs apskatīti izstādē "No Arkādijas līdz Marsam", ko atklās sestdien Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē būs eksponēti Rīgas parku oriģinālie plānojumi, dažādu laiku fotogrāfijas un citi materiāli, to vidū, piemēram, 1905. gada dārznieku streika vēstule no Valsts vēstures arhīva. Izstādi atklās Muzeju naktī, kad to kuplinās arī dažādas aktivitātes.
Šīs nedēļas jaunāko grāmatu apskatā – klajā nākusi apjomīga grāmata par Lielajiem kapiem Rīgā, savukārt debijas romānu izdevusi rakstniece Astra Filipsone.
Vairāku gadu ceļojums ar laika mašīnu – tā režisors Māris Martinsons dēvē darbu pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied", kas vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu pirms 150 gadiem. Piektdien tika atklāts pēdējais filmēšanas posms, kam kulminācija un arī noslēgums būs 14.maijā, kad kinopilsētiņā Cinevilla tiks rekonstruēts kāds pirmo svētku laikā ļoti nozīmīgs notikums.
Rīgas pilī svētku noskaņās ceturtdien, 4. maijā, notika augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Par sevišķiem nopelniem Latvijas labā Viestura ordeni tajā saņēma arī medicīnas māsa, Ukrainas armijas rotas galvenā kaujas mediķe Sarmīte Cīrule. Ukrainā viņa strādā kopš aizvadītā gada septembra un darbojas ļoti tuvu pašam kauju epicentram. Šobrīd viņa uz dažām dienām ieradusies Latvijā, bet atzina, ka domās joprojām ir Ukrainā pie saviem karavīriem, kuriem mediķu palīdzība ik dienu ir ļoti nepieciešama.
3. maijs ir īpaša diena ar to, ka 90. gadi apritētu Imantam Ziedonim. Šai jubilejai par godu tik tikko klajā nākusi grāmata, kuras nosaukums skan kā jautājums: "Amizantais?". Un tālāk seko apakšvirsraksts "Katram savs Imants Ziedonis".
Latvijas Leļļu teātrī piektdien, 28. aprīlī, notiks pirmizrāde Edgara Kaufelda iestudējumam pieaugušajiem skatītājiem – "Smalkās kaites". Izrādes pamatā ir Kultūras kanonā iekļautās Erika Ādamsona psiholoģiskās noveles. Tās ir ļoti spilgtas un dinamiskas, kaut arī stāsta par cilvēka iekšējās pasaules norisēm.
Līdzīgi kā latviešiem arī ukraiņiem ir stipras kora mūzikas tradīcijas. Tās tuvāk iepazīt piedāvās koncerts "Ukraiņu kormūzikas mantojums", kas piektdien, 28. aprīlī, notiks Rīgā, Svētā Pētera baznīcā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
