Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Nacionālā Vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore.
Autora ziņas
Ceturtdien, 7. martā, muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Pārsteidzošais folio", kas iepazīstinās ar kādu īpašu grafikas kolekciju. Tā tapusi Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā grafiķa Jaņa Šternberga vadībā pagājušā gadsimta 40. gados. To bija iecerēts publicēt, taču tolaik tas neizdevās. Vērtīgo darbu mape aizceļoja uz Ameriku, ilgi gulēja nekustināta un tikai tagad – ar 70 gadu distanci – ieraudzīs dienasgaismu izstādē Latvijā.
Pirmais Latvijas repa mūzikas portretējums grāmatā ir tikko klajā nākusī repera Gustavo autobiogrāfija "Beidzot! – dziesmu teksti un starpgadījumi". Vienlaicīgi tā ir arī ļoti personiska grāmata, kurā Gustavo atklāj savus iekšējos pārdzīvojumus, attiecību aizkulises un vairākas pirmsnāves pieredzes.
Gaidot mūsu dižā ainavista Vilhelma Purvīša dzimšanas dienu 3. martā, ar jaunu iniciatīvu klajā nāk Purvīša muzejs. Tā mērķis ir izveidot Purvīša mantojuma digitālo katalogu, un šai saistībā darbu uzsāk muzeja mājaslapa purvitis.lv, kurā varēs atrast visu informāciju par muzeja plānotajām aktivitātēm. Lai arī Purvītis ir viena no visu laiku spožākajām mūsu kultūras personībām, vēl joprojām ļoti daudzu viņa gleznu liktenis ir nezināms. Mēģināt tām sadzīt pēdas – tas būs viens no jaunās iniciatīvas mērķiem.
"Mana Ēdene" – tā gleznotāja Karinē Paronjanca dēvē Botānisko dārzu Rīgā, kur jau vairāk nekā divus gadus atrodas viņas mākslas darbnīca. Makslinieci iedvesmo gan tur valdošā augu bagātība, gan vēsturiskā atmosfēra, gan aizrautīgie kolēģi botāniķi. Savu izstāžu laikā viņa pievērš uzmanību dažādām interesantām dārza vietām, un arī šoreiz jauno izstādi ievadīs instalācija vecajā sūkņu mājā. Izstāde saucas "Atdzimt no pelniem…", un tās atklāšana ar īpašu performanci gaidāma sestdien, 2. martā. Izstāde būs stāsts par pavasari, atdzimšanu un atjaunošanos. Kā jau Karinē Paronjancai raksturīgi – tas būs arī ļoti krāsains un košs stāsts.
Šīs nedēļas grāmatu apskatā ielūkošos gruzīnu un romu autoru darbos. Nesen latviskā tulkojumā klajā nācis gruzīnu autora Bekas Adamašvili darbs "Šajā romānā visi mirst", kas pirms vairākiem gadiem ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. Spilgts romu kultūras vēstnesis savukārt ir Kārļa Rudeviča sarakstītais romu eposs "Romi un Mahmuds Gadžo", kas tapis nu jau gandrīz pirms 30 gadiem, bet tikai ne pārāk sen publicēts arī grāmatā.
Eksperimentēt un meklēt jaunus ceļus mākslā ir viena no "Dirty Deal Teatro" atpazīstamības zīmēm. Sava veida eksperiments būs arī Valtera Sīļa jaunais iestudējums "Konference visumā labiem cilvēkiem", kam pirmizrāde būs otrdienas, 27. februāra, vakarā. Izrāde būs neparasta ar to, ka tajā nebūs aktieru, bet to izspēlēs paši skatītāji, kuri iejutīsies dažādu konferences dalībnieku tēlos. Runājamais teksts skatītājiem būs sagatavots. Izrādes centrā būs daudzi tieši šobrīd aktuāli jautājumi, un starp konferences dalībniekiem nebūs remdenu personāžu.
Mūziku, Latvijā iegūtos draugus un domubiedrus par saviem spēka avotiem sauc ukraiņu mūziķe Oksana Nikitjuka, kura jau divus gadus ir šķirta no savas dzimtenes. Viņa ir ļoti izcila un daudzpusīga māksliniece – dziedātāja, diriģente un muzikoloģe. Arī Latvijā viņai ir iespēja strādāt tieši savā profesijā. Viņa dzied Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", darbojas kā koncertmeistare Ikšķiles jauktajā korī, sadarbojas ar vēl citiem Latvijas mūziķiem. Šo svētdien duetā ar pianisti Hertu Hansenu viņa sniegs koncertu "Saulespuķu ceļš" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".
Jau ierasts, ka Anatomijas muzejs veido sadarbības projektus ar māksliniekiem, bet šogad tas uzsācis vēl nebijušu praksi. Kopš janvāra muzejā rezidē jeb uz vietas strādā māksliniece Laimdota Malle, kura veido mākslas darbus, iedvesmojoties no muzeja kolekcijas. Viņas darbošanos caur stikla durvīm var vērot arī ikviens muzeja apmeklētājs. Sākot no piektdienas, 23. februāra, radošā procesa smalkumus būs iespēja redzēt daudz plašākam skatītāju lokam, jo katru piektdienu notiks stundu garas tiešraides no Anatomijas muzeja. Tās varēs vērot muzeja "Facebook" kontā no pulksten 14.00 līdz 15.00.
Aprīlī būs divi gadi kopš Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) paspārnē darbojas radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem. Tās mērķis – sniegt atbalstu ukraiņu māksliniekiem, kuri kā bēgļi ieradušies Latvijā. Stipendiju katrs mākslinieks var saņemt vienu reizi, un viņam jāīsteno projekts sadarbībā ar Latvijas kultūras organizācijām. Divu gadu laikā interese par programmu arvien pieaug. Bet tās līdzšinējie augļi ir radošas aktivitātes ļoti plašā mākslas žanru spektrā.
Ceturtdien, 15. februārī, sākas 74. Berlīnes kinofestivāls, kurā pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa jaunā filma "Marijas klusums". Filmu izrādīs festivāla sadaļā "Foruma programma", kurai kopumā atlasītas 30 filmas no visas pasaules. Tas ir nozīmīgs novērtējums, jo filma izvēlēta no vairākiem tūkstošiem filmu, kas apliecina tās saturisko un vizuālo kvalitāti. Filmu Latvijā sāks izrādīt no 4. aprīļa.
Spraigs stāsts, krāšņa personāžu galerija un traģikomiska intonācija raksturo daudzsēriju filmu "Padomju džinsi", kas pirmizrādi piedzīvos pēc nepilnām divām nedēļām. Kamēr skatītāji filmu vēl tikai gaida, to jau augstu novērtējuši profesionāļi. Filma bija nominēta "Lielajam Kristapam" 12 kategorijās un ieguva arī trīs nozīmīgas balvas. Seriāls izvēlēts arī kā viens no 12 dalībniekiem lielākajā seriālu festivālā Eiropā. Filma ir divu režisoru – Staņislava Tokalova un Jura Kursieša sadarbības rezultāts, galveno lomu tajā atveido Kārlis Arnolds Avots.
Nesen klajā nākušās Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) veltītās grāmatas "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" nosaukums ir daudznozīmīgs. Tā ir atsauce uz Alvja Hermaņa izrādi, kurai pirms 30 gadiem bija lemts kļūt par JRT sākumu, un tā ir atsauce vai drīzāk noslēdzošais posms teātra "trimdas gadiem" Miera ielā, jo – kā zināms – nu jau patiešām pavisam drīz teātris atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās Lāčplēša ielā.
Smaida terapija – tā populārais aktieris Ģirts Ķesteris raksturo savu 60 gadu jubilejas izrādi "Vīrietis, kurš gaida", kam pirmizrāde būs tieši viņa dzimšanas dienā, 14. februārī. Izrādes pamatā ir speciāli viņam rakstīta Aivas Birbeles luga, ko iestudējis Gundars Silakaktiņš. Ģirts Ķesteris uz skatuves būs redzams saspēlē ar Leldi Dreimani vai Ēriku Egliju-Grāveli. Pirmizrāde būs Siguldā, bet pēc tam izrāde ceļos pa visu Latviju.
Grāmatu izdošanas nozarē aizvadītais gads bija stabils, bez lieliem kāpumiem un kritumiem, vērtē Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. Izdoto nosaukumu skaits un grāmatu tirāža bija līdzīga kā iepriekšējos gados, arī straujš grāmatu cenu kāpums netika piedzīvots un pārdošanas apjomi bija ierastajās robežās.
"Murjāņos manī ienāk Dievizjūta" – tā kādā intervijā par savu vasaras māju Murjāņos savulaik teica dzejnieks Imants Ziedonis. Šajā mājā tapušas viņa epifānijas, "Poēma par pienu" un citi dzejnieka meistardarbi. Mājai šogad aprit 50 gadu, un laika zobs pa šiem gadiem ir pamatīgi skāris ēkas niedru jumtu. Tas ir tik izdilis, ka ar pielabošanu vairs nepietiek, un jumts ir jāmaina pilnībā.
Rotu mākslas pasaules burvību visā tās krāšņumā aicina izbaudīt izstāde "Skārien-jūtīgs", kas no 8. februāra skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā piedalās 23 rotu autori gan ar klasiskiem darbiem, gan laikmetīgiem un provokatīviem risinājumiem. Izstādē valda liela daudzveidība rotu tematikā, formā un materiālu izmantojumā. Izstādei ir arī ļoti īpašs vizuālais tēls, kas akcentē rotas dialogu ar tās valkātāju.
Trešdien, 7. februārī, Aleksandra Čaka muzejā sāksies jauna izstāde "Kas Tu biji, Anna Bērziņa?". Tā veltīta ļoti nozīmīgam cilvēkam Čaka dzīvē – viņa sievai, kuras vārds publiskajā telpā dažādu iemeslu dēļ zināms visai maz. Viņa bija ļoti interesanta un spilgta personība, skaista un eleganta sieviete, kas bija neatsverams atbalsts dzejnieka dzīvē arī kādā viņam ļoti smagā periodā.
Šoreiz par diviem romāniem, kas būs īsti laikā, ja rodas vēlme palasīt ko vieglāku, priecīgāku, bez ļoti sarežģītiem zemtekstiem, bet ar ievelkošu sižetu, kurā netrūkst ne negaidītu sižeta pavērsienu, ne arī romantikas. Šie romāni ir pavisam nesen klajā nākušais Eleonoras Trojas darbs "Krīzes menedžere" un Ljetas Putānes debijas darbs "Apraktais mēness", kas lasītāju rokās nonāca aizvadītā gada nogalē.
Klasiskā un laikmetīgā māksla ļoti cieši savijas Līgas Ķempes gleznu izstādē "Venus", kas no pirmdienas, 5. februāra, apskatāma mākslas telpā "Aminori". Tajā valda pāri plūstoša sievišķība un daiļums, jo iedvesmu izstādei gleznotāja radusi mīlestības un skaistuma dievietes Veneras tēlā, kas redzams pasaulslavenu mākslas dižgaru darbos.
Ironisks, humora caurvīts, bet mazliet arī smeldzīgs skats uz mūsdienu trīsdesmitgadnieku paaudzi ir Lienes Lindes jaunā komēdija "Melnais samts". Tā ir režisores pirmā pilnmetrāžas spēlfilma, kas jau ieguvusi deviņas "Lielā Kristapa" nominācijas, tostarp kā labākā filma. Galveno lomu – Martu – tajā atveido Inga Tropa.
Sestdien, 3. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks labdarības koncerts "Mīlestības pieskāriens", kurā uzstāsies vesela virkne populāru mākslinieku, viņu vidū Kristīne Prauliņa, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Paukštello, Kaspars Zemītis un daudzi citi. Muzicēs arī vairāki kori, ansambļi un orķestri. Visi koncertā savāktie līdzekļi tiks ziedoti Svētā Jēkaba katedrāles iekštelpu remontdarbiem. Vērienīgā restaurācija katedrālē sākās pirms septiņiem gadiem.
Ceturtdien, 1. februārī, pirmizrādi piedzīvos animācijas klasiķes Rozes Stiebras animācijas filma "Sirds likums". Tā veidota ciešā sadarbībā ar pazīstamo mākslinieku Alekseju Naumovu, kuram tā ir debija animācijā. Filmas pamatā ir Jāņa Ezeriņa noveles motīvi, kas ir metaforām pārbagāts stāsts un aicina aizdomāties par to, kas īsti ir cilvēka sirds un vai sirdi var pakļaut likuma varai? "Sirds likums" nominēta "Lielā Kristapa" balvai četrās kategorijās. Kā tai veicies – to uzzināsim svētdien svinīgajā "Lielā Kristapa" balvu pasniegšanas ceremonijā.
Pēdējā gada laikā bijis ārkārtīgi straujš lēciens valodu tehnoloģiju attīstībā. Starta šāvienu tam deva tērzēšanas robota "ChatGPT" klajā laišana, kas plašās pieejamības un ērtuma dēļ ļoti ātri piesaistīja miljoniem lietotāju visā pasaulē. Pieaug arī vajadzība pēc tajā strādājošiem speciālistiem, tāpēc trīs Latvijas augstskolas kopīgi īsteno projektu "Valodu tehnoloģiju iniciatīva".