Šai saistībā Ziedoņa muzejs lūdz sabiedrības atbalstu. Ikviens, kam svarīgs Ziedoņa atstātais mantojums, ir aicināts pēc savām iespējām ziedot līdzekļus jumta nomaiņai.
Jūs no Murjāņiem uz pasauli raugāties citādi nekā no Rīgas?
Ausma Kantāne: Ir, ir citādi! Te nav telefona, te nav televizora. Cits dzīves ritms, cita dzīves aprite.
Imants Ziedonis: Murjāņi – tas ir, ka tu vari atslēgties, uzlādēties.
Tā videointervijā, kas veikta pirms 30 gadiem, uz Andras Konstes jautājumu par Murjāņu mājas nozīmi atbild Ausma Kantāne un Imants Ziedonis.
Ziedonis arī īsti savā manierē piebilst, ka Murjāņos viņš it kā uzpildās ar citu pildījumu nekā pilsētā, viņš sajūt, ka viņā ienāk kas cildenāks, lielāks: "Es to varētu saukt par Dieva dabu, tā nav dabas daba, tā nav sabiedrības daba, bet Dieva daba. Tu dabū kaut ko no Dieva iedabas – vai tu esi reliģiozs vai neesi – tam varbūt nav tik liela svara vairāk. To man lielos griezienos nozīmē Murjāņi."
Murjāņu māja Imantu Ziedoni iedvesmojusi daudziem nozīmīgiem literāriem darbiem, arī epifānijām – stāsta Ziedoņa muzeja valdes locekle attīstības jautājumos Žanete Grende: "Zem šī jumta ir tapusi pirmā epifānija par ķirbi. Kopumā ļoti daudz epifāniju. Ēriks Hānbergs tā smaidot vienmēr saka, ka tā māja ir "epifānija ar niedru jumtu". Tā kā tas ir ne tikai ļoti svarīgs, bet arī piesātināts jumts, zem kura var satikties ar ziedonisko auru."
Murjāņu māja tapa 1970. gadu sākumā, šogad aprit 50 gadi, kopš tā uzcelta. Ziedonis tai vēlējies niedru jumtu, jo tāds bijis arī viņa dzimtajās mājās Ragaciemā. Jumts jau gadu gaitā daudzkārt pielabots, bet nu ar pielabošanu vairs nepietiek, stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite un Žanete Grende.
"Tas ir nostāvējis 50 gadus, kas ir pati pēdējā gala robeža. Jumta speciālisti atzīst, ka vēlamais laiks ir 30–35 gadi," skaidro Šmite.
"Tas, ka jumts ir bojāts, ir vislabāk ieraugāms pavasarī, jo putni tur smeļas materiālus savām ligzdām. Mēs arī katru pavasari jumta licējiem lūdzam salabot jumtu, bet pagājušajā pavasarī viņi teica – ir laiks jaunam jumtam, ir jau pārāk kritiski," stāsta Grende.
"Zem tā jumta no iekšpuses dzīvo arī caunas, bet mums ir jāsaprot, ka tas ir muzejs, kurā ir muzeja krājuma priekšmeti, un šis ir apdraudējums arī muzejs priekšmetu ilgstamībai," piebilst Šmite.
Muzejs jau uzsācis pirmos darbus pie jaunā jumta izveides, jo šobrīd Kaņiera ezerā tiek pļautas niedres. Atrasts arī meistars Agnis Ruņģis, kas savu aroda prasmi, izrādās, apguvis pie niedru jumta licēja, kurš savulaik darināja Murjāņu mājas jumtu. Patiesībā toreiz strādājuši divi jumiķi, par kuriem mazliet amizants stāsts.
Muzeja vadītāja stāsta: "Jumtu juma divi brāļi – jumiķi, kas bija no Ragaciema. Viens no viņiem esot bijis ļoti liels muzikants un spēlmanis, kuram patikušas visādas zaļumballes, un viņš ir licis vienu no jumta pusēm. Imants Ziedonis saka – nu, ļoti labi var redzēt, ka šī puse ir uzlikta kā īstam zaļumbaļļu cienītājam, mazāk kvalitatīvi. Tā ir arī puse, ko mēs visbiežāk lāpām. Otru pusi savukārt ir licis otrs brālis – kurš ir bijis arī laivu meistars, daudz meistarīgāks un profesionālāks. Tā jumta puse arī tagad izskatās nedaudz labāk. Meistars, ko mēs tagad esam jau sarunājuši, ir mācījies pie viena no šiem brāļiem. Mēs ļoti ceram, ka no tā, kurš taisīja tās laivas, no tā kārtīgā."
Jumta nomaiņai muzejam jau ir izdevies savākt 10 000 eiro, bet vēl nepieciešami 25 000, šai saistībā muzejs lūdz sabiedrības finansiālu atbalstu. "Man šķiet, tā ir tāda jauka lieta – lūgt sabiedrībai palīdzību, jo visi var iesaistīties un būt piederīgi Ziedoņa kopienai, kas mēs esam jau diezgan liela. Mēs esam arī paredzējuši visiem ziedotājiem dāvināt grāmatas, muzeja apmeklējumu," teic Žanete Grende.
Visa informācija par iespējām ziedot atrodama Ziedoņa muzeja mājaslapā. Ja naudu izdosies savākt un viss ritēs kā plānots, jumta nomaiņu varētu uzsākt šī gada rudenī un 2025. gada sezonu muzejs jau sagaidītu ar jaunu jumtu.
