Autore ir izglītības profesore, un viņas zinātniskās intereses jau vairāk nekā desmit gadu ir saistītas ar pedagoģisko problemātiku un bērnības pētījumiem, viņa piedalījusies daudzos šīm tēmām veltītos starptautiskos projektos, diskusijās, lasījusi lekcijas, un tagad viņas zināšanas un pieredze apkopota šajā izdevumā.
Lai arī tas ir akadēmisks pētījums, grāmata ir viegli lasāma un labi uztverama, var just, ka autore to rakstījusi ar lielu aizrautību un vēlmi dalīties šajā patiešām ļoti aktuālajā tematā ar citiem.
Grāmatā no dažādām pusēm apskatīti mūsdienu digitālie izaicinājumi. Lai sniegtu atbildes, autore ņem talkā ļoti plašu kontekstu. Piemēram, ļoti interesanta ir nodaļa, kurā viņa atklāj, cik atšķirīga izpratne dažādos laikos vispār ir bijusi pret bērniem un bērnību.
Saskaņā ar franču vēsturnieka Filipa Arjesa pētījumu – Eiropā līdz pat 15. gadsimtam bērnība kā tāds īpašs posms vispār neapstāvēja, bērni nebija nodalīti no pieaugušajiem, no viņiem netika slēpts pilnīgi nekas, kas notika pieaugušo pasaulē.
Tikai 17. gadsimtā sāka veidoties priekšstats, ka bērnība ir specifisks posms, bet par bērnu ekspluatācijas ierobežošanu un bērnu tiesībām vispār sāka runāt tikai 19. gadsimtā.
20. gadsimtu savukārt mēdz dēvēt par bērnības gadsimtu, jo tad sākas īpašas rūpes par bērniem, pieaug bērnu vērtība un aizsardzība sabiedrībā, lielu vērību pievērš bērnu audzināšanai. 21. gadsimts savukārt dažkārt pētnieku vidū tiek dēvēts par bērnības izzušanas laiku.
Šāds pareģojums izskanējis pirms aptuveni 20 gadiem, šobrīd šķiet nekas neliecina par tā piepildīšanos, taču jāatzīst gan, ka bērnība šobrīd tomēr ir ļoti atšķirīga no tādas mūsu klasiskās bērnības izpratnes. Nu, un, protams, galvenais iemesls šādai atšķirībai – jaunās tehnoloģijas, kas bērnību padara atkal pilnīgi savādāku. Jo bērni dzīvo kaut kur pa vidu starp reālo un digitālo vidi.
Pirms šīs digitālās ēras bija pierasts, ka pamatā pieaugušie vada un nosaka bērnu dzīvi, bet šobrīd tas tā vairs īsti nav, jo daļu bērnu kultūras pieaugušie vairs nesaprot un pat nespēj tai piekļūt, jo viņiem tam pietrūkst prasmju.
Tas rada apmulsumu, bezspēcību un savas autoritātes mazināšanos. Bērnus arī vairs nevar pasargāt no nevēlamas informācijas. Arvien biežāk ir situācijas, kad tieši pieaugušie prasa padomu bērniem digitālajās lietās, jo – lai arī tās netika radītas bērniem – viņi digitālajās prasmēs bieži vien ir daudz meistarīgāki.
Šis atkal ir ļoti aizraujošs izpētes lauks pētniekiem, kuri jau šo bērnību ir nodēvējuši par digitālo bērnību. Tas ir unikāls pētījumu virziens, par ko nav uzkrātas līdz šim nekādas zināšanas. Pētnieki mēdz teikt, ka pētīt mūsdienu bērnus ir tikpat interesanti, kā doties uz kādu nezināmu cilti, lai izprastu viņu kultūru – paradumus, tradīcijas, rituālus un vērtības. Bērni ar tehnoloģijām iepazīstas arvien agrāk, vairs nekāds brīnums nav nepilnu gadu veci interneta lietotāji.
Grāmata ne tikai analizē situāciju, bet arī cenšas piedāvāt risinājuma variantus problēmām. To vidū, piemēram, ir autores ieteikumi, kā ģimenē īstenot tā saukto digitālo minimālismu. Kā tehnoloģijas iemācīties lietot gudri, nevis tās aizliedzot, bet sevi disciplinējot, ar tām darbojoties. Ko darīt, lai vispār dzīvotu skaistu un jēgpilnu dzīvi digitālajā laikmetā? Šai saistībā autore uzsver, ka –
lai bērni izveidotu veselīgus paradumus, pieaugušajiem ir jāsāk ar savu paradumu sakārtošanu, un autore to piedāvā darīt, izmantojot dzīves mākslas teoriju.
Kas tā tāda un kā to praktizēt – par to tad plašāk var uzzināt grāmatā.
Kā uzsver autore – lasītājs viņas ierosinājumus var pieņemt vai nepieņemt, taču viņa ļoti cer, ka grāmata rosinās domāt par digitālo bērnību, bērnu un vecāku lomu tajā.
Vēl citi grāmatu svētki
Šonedēļ ir arī vairāku jaunu grāmatu atvēršanas svētki. Šovakar Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" atvērs izcilajam 20. gadsimta latviešu domātājam un kultūras darbiniekam Paulam Jurevičam veltītu monogrāfiju "Pauls Jurevičs – filozofija un dzīves restaurācija".
Jureviča devums Latvijas intelektuālajā vēsturē ir grūti pārvērtējams – viņš ir stāvējis pie Latvijas akadēmiskās filozofijas šūpuļa, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu filozofiskās terminoloģijas izstrādei latviešu valodā.
Ceturtdien, 7. martā, notiks uzņēmējas un producentes Elitas Mīlgrāves grāmatas "Mikrofons" atvēršana. Caur atmiņu stāstiem viņa tajā atainojusi aizkulišu notikumus un piedzīvojumus ar ievērojamām personībām Latvijas mūzikas industrijā.
"No Atmodas laika pirmsākumiem līdz mūsu dienām – mazā Latvijas mūzikas biznesa vēstures grāmata, enciklopēdija un iedvesmas avots tiem, kuri gatavi mesties nezināmajā un gūt panākumus," saka Guntars Račs. Grāmatu atvērs ceturtdien, bet no 10. marta Elita Mīlgrāve viesosies dažādās Latvijas vietās, iepazīstinot ar jauno izdevumu, pirmā pieturas vieta būs Madona.
