Lai arī pētnieki, apzinot Purvīša darbus, paveikuši daudz, joprojām ir ļoti daudz arī ar tiem saistītu rēbusu un noslēpumu, un to pietiks vēl ilgam laikam – atzīst Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Aija Brasliņa.
Nav visaptveroša Vilhelma Purvīša darbu reģistra
Šobrīd patiešām nav tāda visaptveroša Vilhelma Purvīša darbu reģistra – ne viņa paša atstāta, ne laikabiedru fiksēta, un tas galvenokārt saistīts ar laika griežu un citu faktoru ietekmi, kad daļa darbu pazuda, tika izpostīti vai izklīda pa pasauli.
Cik Purvītim gleznu ir bijis kopumā? Visbiežāk kā orientējošais skaits tiek minēts 2000, bet figurē arī citi skaitļi. Tāpat kā ir dažādi viedokļi par to, cik tad īsti viņa gleznu ir Latvijā. Tieši šī datu dažādība bija viens no impulsiem, lai Purvīša muzejs uzsāktu darbu pie Purvīša mantojuma digitālā kataloga izveides. Stāsta muzeja vadītāja Žanete Grende: "Tos darbus vai informāciju par tiem vajadzētu savākt kopā. Tie ir privātkolekcijās, dažādās bibliotēkās un muzejos. Tagad mēs esam uzsākuši tādu procesu – meklēt Purvīti. Esam izveidojuši jaunu mājaslapu un ļoti aktīvi meklēsim Purvīti tepat Latvijā, bet tas interesantākais ir, ka viņa darbi ir arī daudzos pasaules muzejos. Mēs centīsimies saprast un atrast, kur tie ir."
Par vienu daļu darbu diezgan droši zināms, ka tie ir neatgriezeniski zuduši. To vidū ir gleznas, kas 1905. gadā sadega barona Manteifeļa muižā Kazdangā, kā arī darbi, kas aizgāja bojā 1944. gadā, kad aviācijas uzlidojumā Jelgavai bumba uzkrita Purvīša ģimenes mājai.
Par bezvēsts pazudušiem pieņemts uzskatīt 1944. gadā uz Vāciju izvestos darbus, pētnieki dod mazāk par 1% iespējamības, ka tie varētu atrasties. Purvīša muzejs tos nolēmis tomēr meklēt, norāda Grende: "No 800 līdz 1200 darbiem ir pazuduši Vācijā. Šobrīd mēs vācam visu, visu informāciju, ko katrs pētnieks ir rakstījis par šo tēmu, lai restaurētu iespējamo notikumu gaitu, kāda varēja notikt. Šogad aprit 80 gadu – 1944. gadā Purvītis sekoja savām gleznām, līdzi paņemdams vēl gleznas. Ja vien tās nav sadegušas kaut kur Vācijā, tad tās kaut kur ir. Un tas ir mūsu, Purvīša muzeja, pienākums tās meklēt."
Purvīša gleznu meklēšanā aicina iesaistīties sabiedrību
Akcijā "Meklēt un atrast Purvīti" muzejs aicina iesaistīties arī Latvijas sabiedrību: "Ja gadījumā kāds zina, ka kādā mājā, it sevišķi lauku mājā, ir kāda Purvīša glezna, lūdzam sazināties ar mums, to nofotografēt. Mēs neatklāsim vietu, kur tā ir, jo es saprotu, ka cilvēki var baidīties. Bet kas ir ļoti svarīgi – Purvīša gleznas ir mūsu nācijas nacionālais mantojums, un mums pašiem ir ļoti svarīgi redzēt vienkopus visu, ko ir radījis Purvītis."
Purvīša muzeja iniciatīvu atzinīgi vērtē LNMM speciāliste, mākslas zinātniece Aija Brasliņa, pieļaujot, ka meklējumi var nest augļus, kas mums visiem būtu ļoti svarīgi, bet viņa norāda arī uz dažiem riskiem: "Mums ir jāatceras par darbiem, kurus izveda Baltijas vācieši, repatriējoties 1939. gadā, mums ir jāatceras par darbiem, ko izveda Latvijas bēgļi Otrā pasaules kara gados, kuri ir kaut kur diasporā un kuri ik pa laikam mūsu uzmanības lokā arī "uzpeld". Tā kā tā informācijas telpa var būt kustīga un patiešām atnest arī kādus pārsteigumus. Tas ir tāds Pelnrušķītes darbs, sijājot pelnus un magoņu sēkliņas, uziet arī kādas pērles šajā gadījumā. Bet ir arī tāds riskants moments, jo ne viss, kas pretendē tikt pieteikts kā Purvīša darbs, tāds arī ir. Mums ir jārēķinās arī ar gleznotāja darbu viltošanas faktu, ar to, ka Purvītis var būt Purvītis un var nebūt Purvītis."
Plašāka informācija gan par topošo digitālo katalogu, gan citiem muzeja jaunumiem ir atrodama jaunajā muzeja mājaslapā purvitis.lv.
