Rotu izstādē valda vieglums, levitācijas sajūta, un savā ziņā tā ir jau kā pavasara priekšvēstnese. Īpašo vizuālo tēlu veidojusi scenogrāfe Ilze Ķēniņa, kura akcentējusi rotas ļoti svarīgo dialogu ar tās valkātāju. Rotu īpašnieki redzami lielformāta foto portretos un šie portreti veido labirintu, pa kuru virzās apmeklētājs, kuram ir iespēja apskatīt atsevišķus stendus ar 23 rotu mākslinieku darbiem.
Katram māksliniekam par savu kolekciju ir savs stāsts. Annas Faniginas gaisīgā piespraužu kolekcija saucas "Fragmenta" un – kā liecina tai blakus redzamais fotoportrets – viņa to veltījusi klasiskās filoloģijas profesorei Ilzei Rūmniecei, kuras izcilā personība māksliniecei ir iedvesmas avots. Tieši viņas ieteikti ir daudzi dzejoļu fragmenti, ko māksliniece iegavējusi uz caurspīdīgo akmeņu lauskām: "Viņa man tādu kā gaismas staru nosūtīja uz sengrieķu liriķiem. Un tad es pati noklausījos daudz lekciju par sengrieķu liriku, atklāju sev šo pasauli un tagad gribu ar šo pasauli padalīties arī ar jums. Ja runājam par materiāliem, tad tie ir akmeņi, naturāli akmeņi – ametisti, citrīni, akvamarīni, topāzi, uz kuriem ir iegravēti citāti no sengrieķu lirikas, un es gribētu, lai tās rotas ir savā ziņā tāda senu sajūtu projekcija uz mūsu pasauli. Lai tas gaismas stars projicējas mūsu dvēselēs!"
Pilnīgi cits raksturs ir Unas Mikudas rotu kolekcijai "Pašanalīze", kas, kā vēsta nosaukums, ir atsauce uz katra cilvēka tik nozīmīgo sevis izzināšanu un izprašanu. Materiālu izmantojums savukārt sasaucas ar izstādes kopējo nosaukumu "Skārien-jūtīgs", stāsta Una Mikuda: "Tie pamatā visi ir elektrības vadi. Dekoratīvie lampu vadi, kurus es esmu izmantojusi apjomu un formu veidošanai, papildinot ar dārgmetālu – sudrabu, apzeltījumiem un dažādām dinamiskām formām un elementiem."
Māra Auniņa kolekcijā "Purity" katra rota ir kā miniatūra arhitektoniska konstrukcija, Pēteris Ripa savai kolekcijai "Moon Dust" iedvesmojies no Mēness, kas simbolizē sievišķo enerģiju, Māris Šustiņš un Jelizaveta Suska savās kolekcijās atklāj dzintara kā viņiem ļoti tuva materiāla jaunas šķautnes.
Viens no klasiķiem Jānis Brants pārstāvēts ar gredzenu kolekciju, kurā viņš spēlējies ar materiāliem, kas viņu šobrīd īpaši iedvesmo: "Pārsvarā ir sudrabs un zelts, un pēdējos piecus, sešus gadus mani ļoti saista dārgakmeņi un pusdārgakmeņi. Praktiski tas šobrīd ir galvenais, un es vispirms iegādājos šos akmeņus, un tad domāju, kā tie varētu izskatīties, izcelties kopā ar materiālu."
Viena no provokatīvākajām ir Gintas Grūbes kolekcija "Roturīki", kas liek apšaubīt rotu klasiskās vērtības, reaģējot uz sabiedrības mainīgajiem uzskatiem par vērtību kā tādu: "Mana interese ir pētīt laikmetīgo rotu un to, cik tālu var provocēt ar izmēru vai ar to ideju – vai rotai vispār vienmēr jābūt valkājamai, nēsājamai? Šai kolekcijai es esmu izmantojusi gan atrastus objektus, gan – kā es tos saucu – atkritumus, jo man tuva ir ilgtspējas ideja un cenšos strādāt ar materiāliem, kas ir otrreiz pārstrādājami. Te ir velosipēda kameras, kas ir saplēstas un sagrieztas. Tās vizuāli atgādina ādu. Daudzi domā, ka tās ir ādas strēmeles, bet – nē."
Rotu izstādi "Skārien-jūtīgs" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā papildinās arī plaša pavadošā programma. Jau šo sestdien, 10. februārī, būs pirmais pasākums – pastaiga ekspozīcijā ar izstādes kuratorēm Gintu Grūbi un Zani Vilku, māksliniekiem un projekta radošo komandu.
