Latvijā saņemtā radošā stipendija ukraiņu tulkotājai Līnai Meļņikai bija pamats, lai ukraiņu valodā iztulkotu Blaumaņa lugu "Skroderdienas Silmačos", ukraiņu vēsturniece Viktorija Pivena ar stipendijas atbalstu izveidoja politiski represētajām Latvijas sievietēm veltītu izstādi "Rožu iela" Stūra mājā, bet gleznotāja Marija Zeņkova – personālizstādi "Ar mīlestību no Kijivas!" Eiropas Savienības mājā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kas liecina par stipendiju programmas augļiem.
Kopumā 2022. gadā VKKF piešķīris 26 radošās stipendijas ukraiņu bēgļiem, bet pērn – 35 stipendijas.
Programma turpinās arī šogad, un, kā stāsta projektu kuratore Kristīne Zolotorenko, – interese par to arvien pieaug: "Likās, ka pirmo, otro gadu ukraiņu bēgļi nāk, bet tad jau kaut kad tas beigsies, bet šogad ir vēl vairāk un tās ir jaunas personas, jauni bēgļi, kas atbrauc uz Latviju. Šī programma viņiem dod iespēju vismaz pirmos trīs mēnešus turpināt profesionālo darbību savā nozarē."
Programmas noteikums ir, ka iesniegtajam projektam jābūt sadarbībai ar Latvijas kultūras organizācijām, un to atbalsts ukraiņiem ir ļoti svarīgs, jo viņiem pašiem orientēties Latvijas dokumentācijā un sistēmā ir ļoti sarežģīti. Kristīne Zolotorenko skaidro: "Mēs no savas puses, cik varam, palīdzam tos pieteikumus izveidot, arī šīs organizācijas, kas paņem savā paspārnē, palīdz. Vai tā ir galerija, kas iedod telpas, vai tā ir mūziķu grupa, kas veido īpašas koncertprogrammas vai disku ierakstus.
Ļoti daudzi ukraiņi pagājušajā gadā tika iesaistīti dažādos kino nozares projektos, tostarp seriālos. Tie bija gan gaismotāji, gan grimētāji, gan operatori. Redzot viņu iepriekšējo pieredzi, tiešām tie ir ļoti profesionāli speciālisti."
Šogad ar stipendijām atbalstīti jau trīs projekti, to vidū Viras Protskihas pieteikums, kas paredz dažādas aktivitātes kara bēgļu integrēšanai Latvijā sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru. Vira Protskiha ir bēgle no Mariupoles, un viņai jau līdz šim labi izdevies iekļauties Latvijas radošajā dzīvē. Viņa stāsta, ka VKKF atbalstītais projekts palīdzēs attīstīt tālāk jau iesāktās iniciatīvas sadarbībā ar Kaņepes kultūras centru, ar ko kopā jau īstenoti vairāki projekti.
"Viens bija, ko mēs taisījām ar Vācijas vēstniecības finansējumu. Mēs aicinājām dažādus ukraiņu cilvēkus pievienoties vietējai kopienai, ar kuru mēs regulāri tikāmies, rādījām Latvijas filmu klasiku, piesaistījām dažādus cilvēkus no nozares, palīdzējām atrast kontaktus vai nu grāmatas izdošanai, vai izstādes vai performances veidošanai. Tā kā Vira vēl nevar atgriezties Ukrainā, mēs ar viņu sadarbību turpinām, viņa ir atradusi vietējos latviešus un ukraiņus, ar ko turpināt dažādas aktivitātes," stāsta centra pārstāvis Kaspars Kondratjuks.
Ar programmas atbalstu Ventspilī aizvadītajā vasarā bija iespēja sarīkot izglītojošu vasaras nometni "Atver durvis ukraiņu radošajā sētā", kā arī citus izglītojošus pasākumus, kuros latviešu bērni satikās ar ukraiņu bērniem un viņu ģimenēm, stāsta Ventspils ukraiņu kultūras biedrības "Kobzar" vadītāja Marija Antonova:
"Tas bija arī mūsu mērķis, lai bērni integrējas. Latvieši un ukraiņi lai ir kopā, un šis integrācijas process caur mākslu bija ļoti veiksmīgs. Šogad esam nolēmuši apvienoties projektā "Vienoti mākslā"."
Arī šogad radošo stipendiju programma ukraiņiem turpinās, šobrīd piešķirtas trīs stipendijas, un nākamā konkursa rezultāti būs zināmi februāra beigās.
