Pirmatskaņojumu Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē vakar piedzīvoja aktrises un režisores Ditas Lūriņas un mūziķa Kaspara Rolšteina jau "kovidlaikā" izveidotais darbs – monoopera "#DiToo". Tā ir autobiogrāfiski muzikāla, brīžiem absurda izrāde, kurā Ditu Lūriņu iespējams skatīt jaunā ampluā.
Autora ziņas
"Hanzas peronā" valda īpaša klusā daba, bet tā nav sastingusi. Tā ir dzīva un radīta par godu rumāņu komponista Ģērģa Ligeti simtajai jubilejai, atklājot viņa kompozīciju laikmetīgumu, skatītājus vedot ceļojumā no viena muzikālā skaņdarba pieturas uz nākamo, nesot līdzi saliekamo krēsliņu, sekojot gidiem un… automašīnai ar numurzīmi "Ligeti". Šādi var aprakstīt vienu no ieplānotajiem diviem decembra vakariem ar nosaukumu "Ligeti 100 km/h".
Turpinot Latvijas Radio bigbenda un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) aizsākto tradīciju, jau ceturto gadu rudenī norisinās jauno komponistu konkurss, radot jaundarbus džeza orķestrim ar solistu, šoreiz solistes Aijas Vītoliņas balsij. Finālā iekļuva desmit komponisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Norvēģijas, bet 30. novembra vakarā Spīķeru koncertzālē laurus plūca Latvijas pārstāve – Anna Vibe-Gorkuša par kompozīciju "Prologs".
Piektdien, 10. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāj vērienīgu izstādi par izcilo latviešu modernistu, sabiedrības dvēseli un neremdināmu zīmētāju un gleznotāju – mākslinieku Jāzepu Grosvaldu. Retrospekcijas nosaukumā izmantots citāts no mākslinieka dienasgrāmatas "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai". Mākslinieka veikums šobrīd ieguvis jaunu aktualitāti ar kara, ierakumu un bēgļu tēmu atveidojumu mākslas darbos.
Latvijas Nacionālais teātris gatavojas pirmizrādei. Kinorežisors Matīss Kaža Jaunajā zālē iestudē darbu "Maigā vara" – par mākslinieka atbildību un izvēlēm, kurā pusē nostāties, kad notiek karš Ukrainā. Vai iespējams rīkot festivālus, kuri tiek finansēti ar Krievijas naudu? Kāpēc krievu izcelsmes cilvēki ārzemēs strādā ar pseidonīmiem? Kā rīkoties jaunai sievietei, kura veido savu karjeru un nonāk kompromisu krustugunīs? Daudz aktuālu jautājumu izrādē, kurā daudz izmantota arī kino specifika un videoekrāni.
Pirmie koncerti, pirmie uztraukumi, kļūdas un arīdzan pirmie aplausi un savas varēšanas apjausma uz skatuves – tas viss jaunajiem mūziķiem ir ļoti svarīgi izaugsmē un karjeras veidošanā. Tāpēc Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola (JMRMV) saviem audzēkņiem kā vienu no mācību uzdevumiem dod iespēju uzstāties kultūras namā "Atmoda", kur sanāk radi, draugi, pedagogi, skolasbiedri un arīdzan pavisam sveši klausītāji, kuri mīl džeza mūziku.
Pirmoreiz uz Latviju ir atvesti 22 Ukrainas laikmetīgās mākslas pārstāvju darbi. Dubultu Mākslas stacijā apskatāma izstāde "Spriedze, pretošanās, mīlestība". Tā stāsta par brīdinājumiem, ko daudzi negribēja redzēt, par lēmumiem, kas jāpieņem visiem, un par vērtīgiem mirkļiem, ko var piedzīvot vistumšākajā laikā.
Latvijas Nacionālajā teātrī trešdien, 25. oktobrī, gaidāma pirmizrāde. Režisors Regnārs Vaivars uzrakstījis un iestudējis traģikomēdiju "Suņu ciema Nelaimes lācis", kurā Bībeles tēmas savītas ar mūsdienu pasaules izjūtām, risinot lielas un sarežģītas tēmas par taisnīgumu, agresiju, vardarbību, piedošanu vai sodu.
Tas, kā vecvecāki un vecāki nodod mums dažādas prasmes un zināšanas par mūsu kultūru, jau no bērnības veido katra cilvēka izpratni un arīdzan iemaņas. To dēvē arī par kultūrpratību. Šogad aprit 20 gadu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas uzsver, ka ne tikai lietas un vietas ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot. Tādēļ 19. oktobrī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija rīkoja konferenci "Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos".
Šobrīd vairāk nekā 100 000 kinomīļi visā pasaulē vienas nedēļas laikā apvienojas ar kopīgu mērķi – skatīties un balsot par vienu no 10 labākajām pasaules īsfilmām. Vairākās Latvijas pilsētās šonedēļ jau norit 26. Starptautiskā īsfilmu festivāla "Manhattan Short" filmu skates, bet 6. oktobrī tās sāksies Rīgas kinoteātros. Kā filmu vērtēšanā varat iesaistīties arī jūs?
Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris atzīmē 140. jubileju, un, uzsākot 141.darbības sezonu, vēlas saliedēt sabiedrību Latvijā, pievērst uzmanību Čehova vārda nozīmei teātra nosaukumā un lietošanai ikdienā, lai, iespējams, kādreiz ar humoru skatītāji lietotu izteicienu nevis "saiet sviestā , bet "saiet Čehovā".
Vai jūs zinājāt, ka Rīgā mēneša pēdējās ceturtdienās notiek īpašs kultūras pasākums – iespēja vakarpusē apceļot daudzas mākslas galerijas un iepazīt jaunas izstādes. "Riga Last Thursdays" jeb, latviešu valodā tulkojot, "Rīgas pēdējās ceturtdienas" vakar svinēja divu gadu jubileju, tāpēc vēlējāmies paši savām acīm redzēt un jums parādīt vismaz daļu no šī pasākuma, uzzināt, kas un ar kādu mērķi to organizē un kā tas maina mākslas patēriņa paradumus.
Pirms desmit gadiem Latvijas Televīzijas ēterā pirmo reizi izskanēja "Kultūras ziņas", un šajā laikā pie skatītājiem nonākuši jau 2500 "Kultūras ziņu" izlaidumi, bet ik vakaru "Kultūras ziņas" desmit gadu laikā vidēji skatījušies 73 373 skatītāji. Mēs esam bijuši klāt svarīgākajos kultūras notikumos, skandālos, priekos un problēmās. Ar mums kopā esat bijuši arī jūs, dārgie skatītāji – paldies jums par uzticību!
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot" 30. augustā atklāj izstādi "Trīs", atzīmējot galerijas trīs gadu jubileju. Mākslas telpas radošā komanda aicina skatītājus svinēt mākslas radīšanu un piedalīties pagātnes un tagadnes sapludināšanā, veidojot simbolisku mākslas pēctecības tiltu.
Nedēļas nogalē Strenčos sākās mini festivāls "Mākslas vasara Strenčos". Tā ietvaros izstādītas instalācijas pilsētvidē, bet bijušajā Strenču fotodarbnīcā, kur savulaik atrasta unikāla foto stikla plašu kolekcija, sarīkota izstāde. Šo ēku pirms vairāk nekā simt gadiem cēlis leģendārais fotogrāfs Dāvis Spunde, kurš darbnīcā strādāja kopā ar Konrāda Kraukļa ģimeni, un kā fotogrāfs strādājis arī dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, bet tagad mūsdienu mākslinieki radījuši jaunus darbus senajā fotomākslas tehnikā uz stikla platēm.
Laikmetīgās dejas festivāls "Horos" 19. augustā Aizputē pulcējis topošos dejotājus un horeogrāfus no Latvijas un Lietuvas, kā arī jau profesionālus laikmetīgās dejas meistarus no Latvijas un Zviedrijas. Rūpnīcas teritorijā notika dažādas dejas izrādes, ievedot skatītājus industriālā un laikmetīgā piedzīvojumā visas dienas garumā.
Kronvalda parkā turpina darboties "Audiovizuālās vasaras galerija", bet no Latvijas Mākslas akadēmijas pazemes stacijas skan mūzika un uz vietas tiek radīti mākslas darbi. Taču tas varēja notikt citādāk, jo sākotnējais mērķis bija jaunas auditorijas piesaiste Vidzemes tirgus teritorijai. Diemžēl nesamērīgi augstā nomas maksa un birokrātiski šķēršļi pēdējā brīdī lika mainīt norises vietas, bet māksliniekiem pārveidot idejas.
Šobrīd Latvijā viesojas simtgadniece Vija Vētra. Dejotāja, horeogrāfe un pedagoģe arī savā cienījamā vecumā pierāda cilvēka kā radošas personības nozīmi un galvenais – spēju atrast šo radošo šķautni gan dejā, gan mākslā. Pirms Jāņiem viņa dejoja jubilejas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā, pirms dažām dienām Siguldā līdz naktij iestudēja dejas, bet mākslas galerijā "Noass" nule atklāta viņas multimediālā mākslas izstāde "1:100".
Viju Vētru dēvē par indiešu dejas priesterieni. 1923. gadā Rīgā dzimusī dejotāja, horeogrāfe un arīdzan pedagoģe atlidojusi no Amerikas Savienotajām Valstīm uz savu dzimteni Latviju, lai simto jubileju nosvinētu uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves. Bez dejas spara un dejot gribas nav iedomājama neviena diena jubilāres mūžā.