Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs: Krīzes brīži palīdz novērtēt to, kas mums ir kā gaiss – brīvība un drošība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mēs visi jūtamies bezpalīdzīgi klaja ļaunuma priekšā, pārliecināts ir fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, domājot par Krievijas agresiju Ukrainā. Viņš uzsver, ka šādi krīzes brīži palīdz mums novērtēt brīvību un drošību: "Var tikai novēlēt to, lai šī brīvība un drošība skartu visus cilvēkus – gan tos, kas šobrīd cieš Ukrainā, gan arī tos, kas cieš Krievijā."

"Man Zinātnes mājā, fakultātē ir kolēģis no Ukrainas Romāns Vītars, viņš ir palīdzējis uzreiz pirmajās dienās ziedojumus un materiālo atbalsu konsolidēt, lai lietas nonāk pie tiem, kas šobrīd visvairāk cieš. Tas garīgais un morālais atbalsts ir tas, ko mēs varam darīt attiecībā uz kolēģiem, kas ir Ukrainā. Manā nozarē izcils nanoelektronikas profesors šobrīd katru nakti un nu jau arī dienu dzīvo Harkivā pagrabā, un mēs īsi sazināmies, vai ir dzīvs," stāsta fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš uzsver, ka būtiski saglabāt intelektuālo potenciālu: "Es domāju, ka tas, ko mēs kā zinātnes kopiena varam darīt priekš Ukrainas, tas būs arvien svarīgāks vidējā un ilgākā termiņā, jo ir jāpalīdz Ukrainai saglabāt un vairot tās intelektuālo potenciālu. Šobrīd ļoti lielu morālu atbalstu un cerību dod iespējas Latvijas augstskolās, zinātnes institūcijās turpināt kara pārtraukto izglītību, kara pārtraukto pētniecību. Zināt, ka visa domājošā pasaule ir ar Ukrainu un ar tiem cilvēkiem. Un es te salīdzinātu ar to krīzi, kurai Latvija gājusi cauri, sākoties neatkarībai, kad valstī nebija ne naudas, nedz uzmanības, nedz iespējas kādā veidā atbalstīt pētniecību. Un tas lielais Eiropas atbalsts un trimdas latviešu atbalsts, kas ir bijis, lai noturētu pētniecību, lai palīdzētu tai atjaunoties un izaugt jaunā kvalitātē, ir tas, ko Latvija un citas Eiropas valstis var darīt un varēs darīt attiecībā pret Ukrainu."

Kopā ar kolēģi Kaščejevs apzinājis iespējas īstermiņa, ilgāka termiņa pētniecības vizītēm visā Eiropā. Kaščejeva kolēģis saprot, ka šobrīd dzīve ir mainījusies neatgriezeniski, bet zinātnieki ir pārliecināti: "Ir svarīgi, lai cilvēki ar unikālām, augsta līmeņa iemaņām, kuras varbūt nepalīdz uzreiz pirmajās dienās tajā valsts aizsardzībā un izbūvē, lai viņu kvalifikācija nezūd, lai viņi paliek apritē.  Un man ļoti gribas cerēt, ka ilgtermiņā šis būs ļoti labs un cerīgs virziens visai Ukrainai, tāpat kā tā ir viennozīmīgi izvēlējusies brīvības un demokrātijas ideālus.  Brīvības un demokrātijas ideāli jau realizējas arī brīvajā pētniecībā, kur nekādi ideoloģija neietekmē to, ko būs vajadzīgs pētīt. Un tie rezultāti ir uzticami, jo tie ir brīvā pētniecībā un brīvā sadarbībā, un godīgā konkurencē izveidoti."

Zinātnieks atzīmē, ka gluži tāpat kā Ukraina vēlas iestāties Eiropas Savienībā un NATO, ir cerības, ka globālie procesi palīdzēs Ukrainas zinātniekiem iestāties un integrēties Eiropas pētniecības telpā: "Es ceru, ka vidējā termiņā būs konkrēti instrumenti, konkrēti starpvalstu sadarbības projekti, tas jau bija noticis pirmajā kara uzliesmojumā pēc 2014. gada, kur tā konkrētā palīdzība ir palīdzēt pētniekiem palikt pētniecībā un turpināt nest šo gara gaismu arī savai tautai."

Kaščejevs pauž cerību, ka karš drīz beigsies un iedzīvotāji varēs pārvietoties no brīvas un nosargātas Ukrainas uz valstīm, kas dos iespēju studentiem turpināt un iegūt labu izglītību, "izveidot saiknes ar vienaudžiem Eiropā un atgriezties brīvajā Ukrainā un turpināt to būvēt kā pilnvērtīgu valsti".

"Tas, ko es redzu, cilvēciski abstrahējoties no tā, kāda ir mana profesija, – mēs visi jūtamies bezpalīdzīgi klaja ļaunuma priekšā.

Katrs skatās, ko es varu darīt, kāda neliela lieta, un, pat ja tas uzreiz neatrisina neko no tām briesmīgām sāpēm, kas notiek pavisam tepat netālu no mums, tas palīdz mums pašiem saorganizēties, konsolidēties un no tiem mazumiņiem likt pretī reālu spēku," pauž zinātnieks.

"Tādi krīzes brīži mums palīdz novērtēt to, kas mums ir kā gaiss – brīvība un drošība. Var tikai novēlēt to, lai šī brīvība un drošība skartu visus cilvēkus – gan tos, kas šobrīd cieš Ukrainā, gan arī tos, kas cieš Krievijā.

Šī arī ir sāpju pilna dimensija, protams, visas iestādes, ar visām iestādēm, valsts struktūrām Krievijā tiek pilnībā pārtraukta sadarbība.  Latvijas Universitāte izstājas no Eirāzijas Universitāšu asociācijas, pazūd jebkāda iespēja Krievijas zinātniekiem piedalīties kopējā informācijas apritē, bet

ilgtermiņā jācer un jāpalīdz arī Krievijas valstij kļūt brīvai un arī Krievijas zinātniekiem izbaudīt visus tos augļus, ko atnes brīvība, tikai tur tā barjera vēl lielāka, un tas ceļš ir garāks un nenoteiktāks."

Kaščejevs ir pārliecināts, ka visi tagad ir pievērsušies tam, kas notiek Krievijā: "Te atkal runāju ļoti personiski un kāds man ir iespaids kontaktējoties ar krievu tautības cilvēkiem, visiem domājošajiem un brīviem no šī kultivētā ļaunuma un tā ļaunuma kulta cilvēkiem Krievijā.

Tā ir absolūta traģēdija, tā ir fundamentāla plaisa, kas iet cauri visai sabiedrībai.

Tie ir konflikti ģimenēs, tipiski starp jaunāku paaudzi un pirmspensijas vecuma [cilvēkiem], ir kaut kas, kur mēs varam līdzēt ar mazumiņiem. Iespēja nodot cilvēkiem patiesību, iespēja izlauzties cauri totalitārā režīma propagandai arī ir tas mazumiņš, ko varam dot. Tie ir tāda mēroga spēki, kuri atrisināsies, bet lēnākā mērā, mazākā akūtas vardarbības un ļaunuma pakāpē.

Bet ne mazāk ļauni, tas karš jau notiek Krievijas iekšienē. Tas ir režīma karš. [..] Tas ir vardarbīgs režīms, kas konsolidē visu to ļaunāko, ko cilvēkos var atrast, un liek krieviem sist, ieslodzīt, pazemot un visādi citādi iznīcināt citus krievus."

Kaščejevs aicina uz lūgšanām un uzsver, ka īstais atrisinājums šim karam būs, kad Krievija taps brīva: "Tas, ko mēs varam, pat ja tas ir viss, ko mēs varam, ir lūgšanas, lai gaišie spēki uzvar un tas brīvības, saprāta gars izlaužas arī Krievijas pusē, jo tikai tas būs īstais atrisinājums šim karam. Tikai tad, kad arī Krievija būs brīva. Tā ir mana pārliecība. Gribas saglabāt ticību labajam ilgtermiņā, lai cik ļoti neiespējami tas arī neliktos tik tumšos brīžos, kurus vēl pirms divām nedēļām neviens negaidīja un neviens īsti nevarēja noticēt, ka kaut kas tāds risināsies."

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti