Daniils no Ukrainas: Esam liela valsts, bet mums ir ļoti grūti palikt vieniem pret Krieviju

Kinorežisors un producents Staņislavs Tokalovs atzīst, ka šobrīd viņš izjūt savas profesijas bezjēdzīgumu. No Ukrainas dažas dienas pirms kara sākuma pie viņa atbraucis brālis Daniils, jūrnieks. Tagad viņi kopā cenšas no kara elles dabūt ārā tēvu un citus radus.

"Mēs visi šeit varam būt pilnīgi pārliecināti, ka mums visiem ir visa šī reģiona asinis, man tēvs dzīvo Ukrainā, Odesā, man blakus stāv brālis, kas dzīvo Kijevā, man ir poļu asinis, ir baltkrievu. Tiek nogalināti mūsu cilvēki šajā brīdī. Es tagad jūtos kā koordinācijas centrs, kurš mēģina māsu dabūt ārā no Maskavas, kur viņa mācās, tēvu no Odesas. Personīgi mani karš skar spēcīgi.

Tiek nogalināti cilvēki blakus mums, kāda starpība, kādas asinis, tas pēc Bībeles ir vissliktākā lieta, ko var izdarīt – nogalināt cilvēku.

Un tagad tas notiek ļoti lielā tuvumā mums. Un par to mums jārunā," uzsver Staņislavs Tokalovs.

Viņa brālis Daniils Tokalovs uz Latviju atbrauca vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā: "Mēs atbraucām četras dienas pirms kara, un mums jau bija atpakaļceļa biļetes, bet sanāca tā, ka dienu pirms mūsu izlidošanas uz Ukrainu sākās Krievijas iebrukums. Mēs pieņēmām lēmumu pagaidām palikt šeit, kamēr situācija normalizēsies.

Protams, ceram atgriezties mājās. Tagad ir ļoti smaga situācija Ukrainā, jo notiek pilna apjoma karš visā teritorijā, daudz nogalināto civiliedzīvotāju vidū, daudzi cilvēki cenšas izbraukt. Manas draudzenes ģimene izbrauca no Kijevas, un sanāca tā, ka viņu rajonā bija ielu kaujas un visa ģimene mašīnā brauca jau zem šāvieniem. Un tagad viņi jau četras dienas atrodas ciematā pie Kijevas, vecā mājā, visi kopā slēpjas un cenšas nogaidīt.

Ir paziņas, kuriem nav izdevies izbraukt, jo notiek aktīvas kaujas, mazi bērni sēž vairākas dienas pagrabos, jo bez apstājas notiek apšaudes no krievu armijas puses.

Cilvēki šobrīd ir ļoti grūtā situācijā, tāpēc priecājos, ka Rietumu valstis, Eiropas Savienība izrāda palīdzību – humāno un materiālo. Mēs esam liela valsts, bet mums ir ļoti grūti palikt vieniem pret Krieviju, jo viņiem ir liela armija.

Bez rietumvalstu atbalsta mums būs grūti ilgi noturēties. Ceru, ka mums kopā izdosies dot pretsparu šai fašistiskajai valstij, ka demokrātijas un brīvības vērtības būs aizstāvētas gan Eiropā, gan manā valstī."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit 

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt