Kultūras ziņas

Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gads Ogres novadā

Kultūras ziņas

Ronalda Brieža "Nulles summa"

Māksla, mūzika un deja Ukrainas bēgļu atbalstam

Māksla kā dziedināšanas instruments. Ukrainas bēgļu atbalstā iesaistās mākslinieki, dejotāji un mūziķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šobrīd Latvijā daudzu profesiju pārstāvji meklē veidus, kā ar savu darbu palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Bezmaksas palīdzību piedāvā mūzikas un mākslas terapijas speciālisti, deju skola "Ritms" piedāvā iespēju bērniem nākt dejot, savukārt mākslinieki ziedo savus mākslas darbus un, tos nopērkot, visa nauda nonāk Ziedot.lv, kas tālāk to nogādā Ukrainas cilvēkiem. Atbalsta iespējas aug, jo cilvēku sirdis ir atvērtas un vēlas atbalstīt nelaimē cietušos.

Interneta mākslas un kultūras portāls latviešu, krievu un angļu valodā "Arterritory" jau pandēmijas sākumā izveidoja tiešsaistes mākslas galeriju "Atbalstissimo", lai atbalstītu Latvijas māksliniekus. Sākoties karam Ukrainā, tā pārveidota par mākslas darbu ziedošanas akciju  "Latvijas mākslinieki Ukrainai", visi ienākumi nonāk Ziedot.lv.

Mākslas un kultūras portāla "Arterritory" direktore Una Meistare skaidro: "Mums jau no pandēmijas sākuma ļoti svarīgi bijis attīstīt šo mākslas kā dziedināšanas instrumenta misiju, un tas ir tas, ko mēs turpinām arī caur šo akciju, un turpināsim arī savos nākamajos projektos, jo tā ir vērtība, kas piemīt mākslai, kas varbūt nav līdz galam novērtēta, bet šādās krīzes situācijās mēs redzam, ka tas patiešām darbojas.

Īstā, labā mākslas darbā ir šī emocionāli dziedinošā enerģija.

Ideja bija ļoti vienkārša – mēs piedāvājām māksliniekiem, sākumā ļoti nelielam kodolam, lai mēs varētu šo akciju sākt, ziedot vienu darbu, no kura pilnīgi visi ienākumi, pārskaitot uz kontu Ziedot.lv, tiek ziedoti nelaimē nonākušajiem Ukrainas cilvēkiem. Savukārt darbs nonāk pie ziedotāja."

Šobrīd "Arterritory" tiešsaistes galerijā pārstāvēti vairāk kā 60 Latvijas mākslinieki.

Darbu skaits visu laiku mainās, jo tiek nopirkti un nāk klāt. Nedēļas laikā saziedoti vairāk nekā 14 000 eiro. Viena no pirmajām atsaucās māksliniece Laura Veļa, kura ir pārliecināta: "Neviens normāls cilvēks nevar palikt malā, un katrs palīdz ar to jomu, kurā viņš jūtas visspēcīgāk. Es visspēcīgāk jūtos, kad varu kādu praktisko ieguldījumu sniegt, pārdodot savus mākslas darbus, un, ja atrodas cilvēki, kas viņus vēlas iegādāties un ziedot, es to savu ieguldījumu redzu kā tādu maziņu, jo tas lielais ieguldījums nāk no tiem cilvēkiem, kas iegādājas to mākslas darbus un tieši arī ziedo to naudu."

Māksliniece atklāj: "Ja jāsaka godīgi, man un citiem māksliniekiem apkārt ir ļoti grūti šobrīd domāt par mākslu, jo varbūt uz mazu brīdi tas ir kā glābiņš, kad tu vari ieiet savā lietā, ko tur dari, bet tādā ilgtermiņā tev piezogas domas – kas notiek ar tiem cilvēkiem tur, un tad ir ļoti grūti pastrādāt. Bet tas ir pilnīgi visiem apkārt."

Palīdzību bēgļu bērniem pārvarēt bailes un trauksmi ar mūzikas terapijas palīdzību piedāvā Bērnu veselīgas attīstības un alternatīvās izglītības centrs "Laimes bērns" Ogrē. Komponiste, mākslu terapeite mūzikas terapijā Agneta Krilova-Volkova stāsta: "Bērnus ir pārņēmušas bailes, ļoti lielas skumjas, izmisums, un mēs, terapeiti, esam apmācīti, kā strādāt ar šādiem pacientiem, kuri dzīvo šobrīd visu laiku milzīgā trauksmē. [..] Bērni vēl neprot tikt galā ar šīm emocijām, tik veiksmīgi kā daļa pieaugušo."

Arī deju studija "Ritms" Rīgā izdomājusi veidu, kā uzņemt mazos dejotgribētājus no Ukrainas un palīdzēt profesionāliem dejotājiem. Deju studijas "Ritms" vadītāja Elīna Gaitjukeviča atklāj: "Šajā brīdī deju studija "Ritms" atver savas durvis, piedāvājot bērniem, jauniešiem deju nodarbības bez maksas, protams, tas ir viens. Otrs moments ir – mēs varam piedāvāt iespēju profesionāliem dejotājiem, māksliniekiem, izmantot mūsu deju zāles viņu radošiem procesiem. Un trešais, ja būs tāda vajadzība, un, ja būs cilvēki, kas šeit būs nonākuši – deju skolotāji, pasniedzēji – mēs labprāt piedāvāsim viņiem sadarbību, daļēju nepilna laika darbu pie mums, vai arī meklēsim atbalstu citās deju studijās. [..] Mēs saprotam, kas tas šinī brīdī nav tas aktuālākais, bet mēs visi saprotam, ka šie cilvēki, kas nonākuši pie mums, viņi šeit būs uz ilgāku laiku, un pēc kāda brīža šīs lietas būs aktuālas."

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti