Televīzijas kameras acs Mārtiņu Ķibildu uztvēra kā savējo – spilgtu, gudru, harismātisku un – ļoti būtiski – zinošu raidījumu vadītāju. Jau 90. gados laikrakstā "Diena" un analītiskajā raidījumā "Nedēļa" viņš bija ass, taisnību un objektivitāti pieprasošs profesionālis.
"Viņš bija spilgts, nenoliedzami, jā, lecīgs, tā varēja uzskatīt, bet viņam bija pilns pamats tādam būt, jo viņam padevās tas, ko viņš darīja. Viņš rakstīja par politiku, viņa biogrāfijā ir rakstu sērija par Zīgerista fenomenu Latvijā, kas pārņēma sabiedrību.
Un Mārtiņu vienmēr, kad viņš ienāca telpā, nevarēja nepamanīt, tieši otrādi, viņu pamanīja momentā," klāstīja Mārtiņa kolēģe laikrakstā "Diena" Līga Krapāne.
Pirms septiņiem gadiem viņš iegāja Vides filmu studijā. Kabatā ideja par arhitektūras un vides raidījumu "Adreses".
"Tas bija ļoti pārliecinoši, jo visgrūtāk ir filmēt kokus un mājas. Viņi ir statiski objekti, viņi nekustas, un tas ir tāds kamikadzes uzdevums – padarīt kaut ko statisku dzīvu un ielikt tajā dvēseli, un Mārtiņš to izdarīja," stāstīja "VFS Films" producents Uldis Cekulis.
"Mums tā stiprā puse bija attēls, filozofija, poēzija, saturs mums bieži aizgāja garām, jo tur ir jāņemas, reāli jāņemas.
Un tur augšā ir Mārtiņa galds, pilns ar grāmatām. Tur komentāri lieki. Mums ir papīri uz galda, man ir papīri, bet Mārtiņam ir grāmatas. Tur čupiņa, tur čupiņa un vēl tur, un vēl sānā. Tāds Mārtiņš bija," pauda Cekulis.
Pašam Mārtiņam īpaši mīļas bija "Atslēgas", cilvēki, vietas un stāsti par viņa paša un mūsu visu vēsturi.
Raidījums "Adreses" turpināsies ar Mārtiņa Ķibilda dalību, jo viņa ģimenei šķiet svarīgi pabeigt to darbu, ko ar tādu mīlestību un degsmi Mārtiņš darīja.
