Saskaņā ar rezultātiem pilsētu vidusskolu līderi ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskola, Daugavpils Krievu vidusskola un Rīgas 64. vidusskola.
“Ikdienas darbā galvenais ir tas, ka skolotājiem patīk viņu darbs, un mūsu lielā vērtība ir ne tikai reitingi, ne tikai sasniegumi olimpiādēs, bet savstarpējās attiecības, kuras mēs ļoti augstu vērtējam, gan skolēnu - skolotāju, gan savstarpējās skolotāju attiecības,” atzina RTU Inženierzinātņu vidusskolas ķīmijas skolotāja Laura Fjodorova .
Savukārt lauku vidusskolas kategorijā vairāku pēdējo gadu laikā nemainīga ir trešdaļa skolu. Tas, pēc Endeles sacītā, norāda, ka šajās izglītības iestādēs strādā profesionāli pedagogi, ilgtermiņā nodrošinot augstus sasniegumus. Šajā nominācijā līderi ir Daugavpils novada Vaboles vidusskola, Ugāles vidusskola un Druvas vidusskola.
Ģimnāziju grupā reitinga līderu pozīcijas joprojām saglabā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, tai seko Rīgas Valsts 2.ģimnāzija un Rīgas Valsts 3.ģimnāzija.
Specializēto vidusskolu grupā centralizēto eksāmenu kopvērtējumā līderi ir Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, Jaņa Rozentāla Mākslas skola un Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingu organizē "Draudzīgā aicinājuma" Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotājs un ilggadējs tās vadītājs, Draudzīgā aicinājuma fonda dibinātājs un vadītājs Jānis Endele. Šogad konkurss notiek devīto gadu pēc kārtas.
Skolu reitingu veido arī Ata Kronvalda fonds, kas izvērtē skolēnu mācību sasniegumus, piedalīšanos un iegūtās vietas mācību olimpiādēs un konkursos. Savukārt Draudzīgā aicinājuma skolu reitings, pēc pašu organizētāju domām, vairāk uzsver ikdienas darbu un skolotāju devumu.
“Man nepatīk “patīk-nepatīk” princips, mums ir algoritms, pēc kura tiek vērtēts, un visi var pārbaudīt, centralizētie eksāmeni ir tāda lieta, var patikt, var nepatikt, bet tas ir reāli, un tas tiek viss realizēts valsts līmenī, tas nav tā, ka vienā novadā tā, otrā novadā tā, šis vērtējums ir līdzvērtīgs,” norādīja Endele.
Asociācija, kas apvieno Latvijas izglītības iestāžu vadītājus, pavasarī lūdza izvērtēt iespēju vairs nepubliskot konkrētu skolu centralizēto eksāmenu rezultātus, jo tas nespējot objektīvi atspoguļot izglītības kvalitāti. Asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns norādīja – šāds reitings nav sliktākais variants, tomēr tas ir novērtējums skolotājiem, ne visas skolas darbam.
“Faktiski mēs runājam par konkrētu ļoti izcilu pedagogu devumu, un es negribētu to vispārināt uz skolas darbības vai kādu īpašu kvalitāti kopumā, jo šie procesi skolās ir ļoti daudz un dažādi, un centralizētais eksāmens ir tikai viens no rezultātiem visu citu rezultātu un procesu kopumā,” pauda Kalvāns.
Pašlaik Izglītības ministrijā top jauna izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kas varētu precīzāk novērtēt skolēnu sniegumu, kā arī skolas un mācību vidi.
