Digitālās reklāmas vai citi izgaismoti objekti nedrīkst novērst autovadītāju uzmanību, tā noteikts lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu likumu. Ir valstis, kur precīzi definēti reklāmu spilgtuma ierobežojumi, piemēram, ka krēslas laikā izgaismoto objektu spilgtums jāsamazina. Latvijā šādu ierobežojumu nav.
“Šobrīd normatīvais regulējums nosaka tikai attālumus no ceļiem, no krustojumiem, no ceļa zīmēm, kādos drīkst izvietot reklāmu. Un attiecīgi Rīgas pilsētā ir nosacījumi tam, kā tas ietekmē pilsētas vidi. Tas ir tas, kā mēs pilsētā vērtējam. Bet īsti nav nekur noregulēts tas, kā tas varētu ietekmēt apkārt esošo iedzīvotāju dzīvot labvēlīgā vidē, kā tas ietekmē tieši attiecībā uz digitālo ekrānu spilgtumu,” norādīja Rīgas būvvaldes pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis.
Ceļu satiksmes drošības padomes ekspertu diskusijā izskanēja aicinājums labot Latvijas normatīvos aktus. “Kritēriji, kas būtu jāaprunā, jāapspriež un jāiestrādā noteikumos, ir gaismas objekta platība, ietekme uz vidi, uz atsevišķiem vadītājiem, objekta spilgtums, attālums līdz ceļam un vai šādam objektam visu cauri nakti strādāt,” norādīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Sūdzības par pārāk spilgtām reklāmām saņemtas lielākoties no iedzīvotājiem, kuru dzīves vietas logi atrodas šo izgaismoto objektu tiešā tuvumā.
Autovadītāji ir pacietīgāki.
Tikmēr Latvijas Radio uzrunā autovadītājus Rīgā. Vairums atzīst, ka spilgtās reklāmas tiešām traucē pie stūres. Piemēram, Oskars uzreiz var nosaukt konkrētas vietas pilsētā: „Viena ir te, kad brauc pāri Vanšu tiltam, laikam pie pagrieziena uz Baložu ielas, tur trolejbuss nogriežas. Un vēl viena, kas traucē, ir Brīvības – Tallinas krustojumā, braucot prom no centra aiz Tallinas ielas ir viena.”
Oskars uzskata, ka jādomā par šādu ļoti spilgtu reklāmu ierobežošanu: „Kad kaut kādā tādā brīdī, kad vēl nav īsti tumšs un vairs nav gaišs, tad tas kontrasts ir tāds, ka tu neredzi vairs iet pāri, neiet pāri [gājējs]. Nu, patraucē, jā. Es domāju, vairāk tās nevajag. Varbūt tās var tur tumšākas taisīt vai, kad paliek tumšs, tad slēgt laukā vai tieši uz to brīdi, kad ir tā krēsla. Tad tās visvairāk traucē. ”
Ir cilvēki, kas šim viedoklim piekrīt. Taču ir arī vadītāji, kuriem digitālās reklāmas problēmas nav sagādājušas. „Man netraucē. Vismaz nav bijušas situācijas, kad traucētu. Ir daži sižeti bijuši redzēti, kad kaut kā ļoti lielas, spilgtas. Bet man personīgi netraucē,” saka kāds autovadītājs.
„Kā kurā vietā. Ir vietas, kur novērš uzmanību, un ir vietas, kur, es teiktu tā, ir īstenībā interesanti un noderīgi. Es teiktu, tās varētu būt mazāk spilgtas. Tās bieži vien ir par spilgtu, sevišķi ņemot vērā, ka mums tikai dažus mēnešus gadā ir pilnīga dienas gaisma, līdz ar to pamatā ir tumsa un tās daudz pamana un, jā, tās mēdz traucēt, teikšu godīgi,” saka kāda autovadītāja.
Reklāmu dēļ negadījumi gan nav reģistrēti. “Nav tādas informācijas, ka novēršanās uz šīm reklāmām būtu cēlonis negadījumam. Bet pieļauju iespēju, ka atsevišķos ceļu posmos šīs reklāmas gaismas kūlis traucē vadītāja redzamībai, kas var kalpot par šo negadījuma iemeslu,” norādīja Valsts policija Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Jančevskis.
Spilgtie reklāmu ekrāni vairāk skar pilsētas, īpaši Rīgu, kur to visvairāk. Tomēr tie sāk parādīties arī gar valsts ceļiem piepilsētās, norāda uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova. Arī uzņēmums aizvien biežāk saņem sūdzības, tādēļ arī rosināja par to runāt Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā.
Eksperti gan atzīst, ka
problemātiski varētu būt precīzi nomērīt, cik tieši spilgta ir reklāma un kā tā ietekmē katru individuālo šoferi.
Latvijas Universitātes pētnieki diskusijā vien norādīja, ka apžilbuma iespējamība 60-70 gadus veciem cilvēkiem ir aptuveni četras reizes lielāka nekā jauniem cilvēkiem.
