Neskatoties uz to, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") jau vairākas reizes publiski paudis bažas par nepietiekamiem nodokļu ieņēmumiem šogad un draudējis pat ar izdevumu samazinājumu, pašreizējie dati par šī gada pirmajiem trim mēnešiem ļoti kritisku situāciju nerāda, jo no plānotajiem ienākumiem atpalicība ir salīdzinoši neliela. Turklāt ekonomisti pieļauj, ka nodokļu ieņēmumi palielināsies līdz ar iespējamo ekonomikas straujāku attīstību gada otrajā pusē.
Autora ziņas
Divdesmit gadu laikā, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai (ES), mūsu valsts reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir teju dubultojies, un tā ir labā ziņa. Taču divdesmit gadu laikā mēs neesam spējuši pilnasinīgi izmantot sniegtās iespējas. Latviju ceļā uz labklājību šajos gados ir apdzinusi gan Lietuva, gan Polija, un mēs joprojām – jau gadiem – esam trešā nabadzīgākā ES valsts.
Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem. Atbalstu līdz aprīļa beigām saņems aptuveni 100 tūkstoši kredītņēmēju. Summu, kas izmaksājama par pirmo ceturksni – 24,2 miljonu eiro apmērā – valdība jau nolēmusi pārskaitīt VID, kas tad reāli arī veiks pārskaitījumu uz katra hipotekārā kredītņēmēja bankas kontu.
Vairāk nekā 6200 cilvēku iesnieguši apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par pagājušajā nedēļā Lietuvā notikušās vētras radītajiem zaudējumiem, un atlīdzībās pieprasītā kopējā summa ir aptuveni septiņi miljoni eiro, pirmdien paziņoja Lietuvas Apdrošinātāju asociācijas projektu vadītāja Ieva Naraškevičūte-Kubile.
Trešdien, 2. augustā, speciāli veidota darba grupa spriedīs jau par konkrētiem scenārijiem tālāko gadu nodokļu politikai. Līdz šim visi darba grupā skatītie priekšlikumi no plašākām diskusijām sabiedrībā tika slēpti, un to uzskatīt par normālu praksi diez vai vajadzētu. Laika līdz gada beigām, kad teorētiski nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā, nav daudz. Vai būs iespējamas kvalitatīvas diskusijas un piedāvājuma korekcijas – atliek tikai cerēt.
Mūsdienās pensiju sistēma sastopas ar milzu izaicinājumiem. Turklāt ne tikai Latvijā. Tā ir demogrāfija, proti, vecāko cilvēku īpatsvars kļūst arvien lielāks, turklāt – arvien pieaug gan dzīves ilgums, gan arī tas dzīves ilgums, kas vērtējams kā veselīgs. Otra lieta – pensiju kapitāla ilgstoša saglabāšana un vairošana. Valstu ekonomikas pārdzīvo lielas svārstības, un krīzes var notikt teju, šķiet, viena pēc otras, kas ieguldījumiem liek te pieaugt vērtībā, te atkal to vērtība zūd. Valstu valdībām tagad bieži vien šīm problēmām ir viens risinājums – pensijas vecuma celšana. Taču neapmierinātība ar sistēmu kopumā un vieglajiem risinājumiem palielinās, un līdz ar to arī aug spiediens tomēr domāt citus risinājumus.
Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu "4. maija republika". Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990. gada 4. maija līdz 2014. gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?", katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc Latvijas Radio aicināja viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.
Jēkabpilī turpinās plūdu seku novēršana – ūdens atsūknēšana, izskaloto ceļu atjaunošana un patlaban redzamo bojājumu novērtēšana. Tomēr vēl ir daudz nezināmā, tāpēc pat aptuvenās zaudējumu aplēses pašvaldībā vēl nenosauc. Lai šādas un vēl kritiskākas situācijas neatkārtotos, šogad būtu jāveic steidzami dambja remontdarbi.
Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām, intervijā Latvijas Radio norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško.
Samilst problēmas valstij piederošajā aviācijas uzņēmumā "airBaltic". Uzņēmumam nācies atcelt vairākus tūkstošu reisu, un šīs nedēļas nogalē tā vadība paziņoja jau par 400 savu darbinieku atlaišanu. Tas radījis nesaskaņas starp uzņēmuma vadību un darbiniekiem, kurus aizstāv Latvijas Aviācijas arodbiedrība.
Šī nedēļa pagāja koronavīrusa zīmē. Ir skaidrs, ka šis vīruss atstās negatīvas sekas pasaules valstu ekonomikās, tai skaitā bremzēs arī mūsu valsts attīstību. Taču tas, cik postoša un ilga būs tā ietekme, vēl nav īsti skaidrs, un visas izteiktās prognozes šobrīd ir spekulācijas. Tiesa, tas netraucē zīmēt gan apokaliptiskas ainas, gan optimistiski cerēt, ka visas problēmas drīz beigsies.
Jaunais koronavīruss "Covid-19" neizbēgami nonāks arī Latvijā, un no tā izvairīties, visticamāk, nevarēs. Uzdevums ir pēc iespējas attālināt vīrusa nonākšanu mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio norādīja Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis.
Viss nemaz nav tik slikti mūsu mazajā valstiņā! Pagājušās nedēļas piektdienas vakars atnāca ar divām ļoti labām ziņām. Pirmā – Latvijai ir izdevies izbēgt no iekļūšanas naudas atmazgātājvalstu jeb tā saucamajā „pelēkajā” sarakstā. Otrā – Latvija ir tikusi pie līdz šim vēsturiski augstākā starptautiskā kredītreitinga. Abi novērtējumi ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet uzlabo mūsu līdz šim pavītušo starptautisko slavu.
Pagājusī nedēļa beidzās ar ne tām labākajām ziņām – Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam tika samazināta no cerētajiem 2,8% uz 2,2%. No pirmā acu uzmetiena starpība nav nekāda lielā, taču tā īsti nav. Turklāt šobrīd īsti nav skaidrs, vai pēc kāda laika prognozes nebūs atkal jāpārskata un atkal jāsamazina.
Latvijas Banka savas funkcijas var veikt efektīvāk, tostarp tās darbībai paredzēto budžetu būtu iespējams samazināt, arī analītisko darbu organizēt efektīvāk. Vienlaikus būtu svarīgi rūpēties par pietiekamu viedokļu daudzveidību Latvijas Bankas padomē – šādus uzlabojumus Latvijas centrālās bankas darbībā redz Uldis Cērps, kurš paziņojis par kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.