Kā augs mūsu dzīves līmenis, kur radīsies jaunas darba vietas, kā tiks atrisinātas bezdarba un sociālās nevienlīdzības problēmas, kad kļūsim energoneatkarīgi, jeb, vienkāršiem vārdiem sakot - kā pēc vēlēšanām Latvija ekonomiski uzplauks un laimē dies – lai to noskaidrotu, tikos ar katras partijas deleģēto, viņuprāt, visgudrāko un zinošāko biedru ekonomikas lietās. (Šos cilvēkus un intervijas meklēt raksta beigās.)
Ko īsti sabiedrībai vēlējās pateikt finanšu ministrs Andris Vilks, publicējot savu viedokli „Latvijas Avīzē” ar nosaukumu „Nodokļu slogs – kādus soļus spersim šīs jomas pilnveidei?”, vairs nav skaidrs. Brīdī, kad jau nopriecājos par valstsvīra cienīgu stāju, kurš spēj arī šajā pirmsvēlēšanu laikā diskutēt par svarīgiem, bet nepopulāriem jautājumiem, ieraudzīju, ka jau sekojusi jauna ministra parakstīta preses relīze, kurā teikts, ka viņš ir pārprasts un nav mudinājuma celt nodokļus.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, atkal var dzirdēt solījumus mazināt nodokļus. Nereti tieši šo procesu uzskata par vienīgo labklājības un uzņēmējdarbības vides attīstības veicinātāju. Tiesa, izsakot šo piedāvājumu, tiek aizmirst fakts, ka Latvijā kopumā jau ir zemi nodokļi, bet tas diemžēl nav mūs padarījis ne stāvus bagātus, ne arī licis šeit uzplaukt uzņēmējdarbībai. Tieši pretēji - esam Eiropas Savienības (ES) nabadzīgāko valstu vidū.
Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēs datus, kā augušas cenas šī gada aprīlī. Pēdējos mēnešos cenu pieaugums Latvijā bijis salīdzinoši neliels, pērn bija vērojama pat deflācija. DNB bankas sociālpolitikas eksperts Pēteris Strautiņš Latvijas Radio prognozēja, ka statistikas datos ļoti strauju cenu kāpumu diez vai ieraudzīsim, taču eksperts uzskata, ka cenas aprīlī būs augušas straujāk nekā gada pirmajos mēnešos.
Latvijā zemnieks vienmēr ir bijis tā kā nedaudz aizvainots, ja sāk iebilst pret viņa prasībām, tā kā nedaudz nabags, jo vienmēr jau bijis par maz, nedaudz tā kā latvietis un līdz ar to arī nacionālo vērtību glabātājs, ja vien tas ir izdevīgi. Un vienmēr jau viņam ir dots, jo taču vajag - gan tad, kad vasara par sausu, gan rudens par slapju. Lauksaimniekiem gadiem ir bijušas dažādas atbalsta programmas un subsīdijas, un atbalsts tiek arī tagad. Taču lauki mainās un starp Latvijas turīgākajiem cilvēkiem minams arī ne viens vien lauksaimnieks.
Pagājušais gads ir pavadīts praktiski bez inflācijas jeb cenu pieauguma. Pirmajā brīdī šķiet, ka „vienkāršam” cilvēkam tā ir pozitīva ziņa un arī politiķiem prieks, ka nav piepildījušās skeptiķu prognozes par galvu reibinošu cenu kāpumu līdz ar pāreju uz eiro. Diemžēl situācija nav nemaz tik optimistiska, jo tas, ka cenas nepieaug, ir viens no nepatīkamiem simptomiem, kurš liecina, ka ekonomikā varētu būt problēmas. Proti, ja cenas (mēreni!) nepieaug, ekonomika sāk stagnēt un kā nākamais solis ir bezdarba pieaugums, kas rada atkal jaunas problēmas. Vismaz līdzšinējā pasaules pieredze rāda, ka sasildīt deflācijā nonākušu ekonomiku ir daudz grūtāk, nekā atdzesēt to, kur cenas kāpj pārāk strauji.
Kā jau ierasts, arī šī gada budžeta veidošanas procesu ir pavadījušas lielas kaislības – vieni piecirtuši kāju un skandējuši ultimātus, otri baidījušies par stabilitāti, trešie smīkņājuši, ceturtie aicinājuši uz kompromisiem, piektie – kā vienmēr palikuši neapmierināti ar visu un visiem. Nenoliedzami, pēc tik saspringti ciešām un kaislību pilnām attiecībām, kur tikuši veidoti ne tikai „mīlas" trijstūri, bet daudz sarežģītākas ģeometriskas figūras, uz kādu brīdi visdrīzāk iestāsies atslābums. Un varbūt tas nemaz nav tik slikti, jo galu galā tuvojas Ziemassvētki.
Liepājā notiek Reformu partijas Domes sēde, kurā vērtē gan pašvaldību vēlēšanu rezultātus, gan to, kā izdevies realizēt savas prioritātes 2013.gadā. Tāpat tiek plānots noteikt prioritātes arī nākamajam gadam un apstiprināt jaunu Domes nolikumu. Latvijas Radio Valdis Zatlers noliedza, ka partijas uzsāktas reformas praktiski uz priekšu neiet, taču atzina, ka pretestība ir bijusi liela.
Ja vēl pirms gada šķita, ka, iespējams, eiro ieviešanas laiks atkal būs jāpārceļ, jo Latvija vienkārši nespēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, tad tagad situācija jau pavisam cita un Latvija ļoti strauji tuvojas eiro zonai. Šķiet, lielākās bažas jau aiz muguras un visai droši var teikt, ka pēc pusgada katra makā ieripos gan eiro centi, gan vieta atradīsies arī eiro banknotēm.
„Liepājas metalurga” lielākie kreditori gatavi „atlaist” teju pusi no pašreizējiem uzņēmuma parādiem, atlikušo daļu pārstrukturizēt, mainīt vadību, samazināt strādnieku skaitu, optimizēt izmaksas. Turklāt kreditori gatavi ieguldīt arī papildu līdzekļus, lai atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību, jo tur taču strādā 2300 strādnieku un tas ir būtisks uzņēmums Latvijas tautsaimniecībai. Tiesa, šāds piedāvājums ir spēkā tikai līdz 31.maijam.