Banku nozare šobrīd pārdzīvo ļoti interesantus laikus. Varam to saukt par kapitālo remontu, zemestrīci vai vienkārši par visas nozares būtiskām pārmaiņām. Turklāt šīs pārmaiņas notiek divos līmeņos. Pirmais un redzamākais – Latvija ievieš dažādas starptautisko institūciju prasības un praktiski likvidē tā saucamo nerezidentu biznesu. Un otrais līmenis, kas notiek it kā nemanot, – banku nozarē strauji ienāk dažāda veida inovācijas un tehnoloģijas, kas, iespējams, daudz būtiskāk izmaina nākotnes finanšu sistēmas seju. To intervijā Latvijas Radio skaidro "Swedbank" valdes loceklis, Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.
Autora ziņas
Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta. Eiropas Parlamentā darbojas "Renew Europe Group". Par politiķi kļuvis salīdzinoši nesen, vēlēšanās startējis pirmo reizi.
Lai arī Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdībai šis jau ir otrais budžets tās neilgajā mūžā, nekādas kardinālas pārmaiņas redzamas nav. Proti, ja, veidojot šī gada budžetu, visas ķezas tika norakstītas uz iepriekšējo valdību un tapa tehniskais budžets, tad tagad daudzām lietām vienkārši neesot naudas. Vismaz tādas runas dzirdamas publiskajā telpā, kur pietrūkst sarunu par prioritātēm un to, ko vēlamies panākt, lai Latvijas iedzīvotāju dzīve uzlabotos un labklājība augtu. Par to, kāda ir Latvijas ekonomika - ko varam un ko nevaram atļauties un vai globālā ekonomikas bremzēšanās mūs ietekmēs - Latvijas Radio sarunājās ar Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku.
Svinot pasaka vācēja Anša Lerha-Puškaiša 160 gadu jubileju, Latvijas Radio sākas Pasaku rudens. Katru pirmdienu vakara pasaciņas laikā pulksten 20.45 ievērojami Latvijas cilvēki lasīs savu iemīļoto pasaciņu no Lerha-Puškaiša vākuma. Pirmdien savu mīļoto pasaku par garo pupu stāstīs bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Lai gan nedaudz lēnāk nekā pērn, arī šogad Latvijas ekonomika rāda vērā ņemamus un - kas būtiski - pozitīvus rezultātus. Ekonomiskā aktivitāte aug un līdz ar to arī ienākumi valsts budžetā, samazinās bezdarbs, palielinās algas. Taču viss nav tik rožaini, kā varētu pirmajā mirklī šķist. Diemžēl mūsu ekonomikai priekšā ir virkne, kā mēdz teikt – izaicinājumu. Citiem vārdiem sakot – ir problēmas, kuras rodas neatkarīgi no mūsu gribas, un ir vēl citas, kas lēnām krājas un kuru risināšana visu laiku tiek atlikta. Cik ekonomiski stipri esam? Vai kā patērētāji neesam kļuvuši pārlieku optimistiski? Un galu galā – kas tad nākotnē būs mūsu Latvijas izaugsmes balsts un veiksmes stāsts?
Latvijas ekonomika ir maza, un pat mūsu lielie uzņēmumi Eiropā pārsvarā ierindojas mazo un vidējo grupā. Taču mūsu ekonomika ir ļoti elastīga un spēj ātri pielāgoties negaidītām situācijām un ātri atgūstas pat pēc smagām krīzēm. Lai ekonomika kļūtu varenāka, mums ir nepieciešams vairāk lielu uzņēmumu, kas nodarbina pat vairākus simtus cilvēku, rada gudrus produktus un tos dārgi pārdod citās valstīs. Taču tikpat svarīga ekonomiskas sastāvdaļa ir mazi uzņēmumi vai vienkārši aktīvi cilvēki, kuri spēj no sava īpašuma vai zināšanām un prasmēm gūt ienākumus.
Vēl februārī, izmetuši no Finanšu sektora attīstības plāna norādi par Latviju kā finanšu pakalpojumu centru, politiķi, šķiet, pasmaidīja, jo bija it kā izdarījuši vēl vienu darbu, lai atjaunotu sašmucētās banku nozares reputāciju. Pagāja nedēļa, un premjers stingri pateica – nozarē būs „kapitālais remonts”. Valstsvīri un ierēdņi nu stumda un maina likumu pantus, raksta atskaites un skaita, cik daudz svešas naudas pamet Latvijas banku kontus. Tikt vaļā no „netīrās naudas” mazgātājas slavas nav viegli. Papīru daudz un darba arī. Taču - kas notiks ar komercbankām, kādas ir to nākotnes perspektīvas?
Pensiju 2. līmenī kopējo aktīvu vērtība ceturtdien, 25. aprīlī, sasniegusi jau četrus miljardus eiro. To veido gan iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas, kas tiek novirzītas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, gan arī pašu pensiju fondu nopelnītais. Patlaban pensiju 2. līmeņa sistēmā piedalās teju 1,3 miljons Latvijas iedzīvotāju un savu vecumdienās domāto kapitālu Latvijas iedzīvotāji var ieguldīt dažāda riska 31 pensiju plānā.
Latvijas valdības rokās praktiski ir tikai viens spēcīgs ierocis, kā ietekmēt savu ekonomisko attīstību un realizēt noteiktos mērķus. Šis ierocis ir nodokļu politika. Pērn notikusī nodokļu reforma jau ir radījusi vairākas sašutuma vētras, taču gan politiķi, gan uzņēmēji turpina uzstāt – nē, tagad neko mainīt nevajag, lai paliek, kā ir. Esot pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai saprastu, cik veiksmīgas bijušas veiktās izmaiņas nodokļu jomā.
Tikai viens no pašreiz valdībā esošajiem pieciem politiskajiem spēkiem – partiju apvienība "Attīstībai/Par!" – savā īsajā priekšvēlēšanu programmā paziņoja, ka gatavojas pašvaldību skaitu samazināt vismaz trīs reizes. Tagad administratīvi teritoriālā jeb pašvaldību reforma ir kļuvusi par vienu no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajām prioritātēm un to plāno realizēt triecientempā. Cik karstas varētu izvērsties diskusijas, un vai tiešām viss būs tik vienkārši?
Lai cīnītos ar nabadzību, ir vajadzīga ne tikai nauda, bet arī politiskā griba. Proti, apjēgsme, ka nabadzība nav tikai konkrēto cilvēku netikums un nevēlēšanās kaut ko darīt, lai uzlabotu savu dzīvi, bet daudz komplicētāka un sarežģītāka problēma, kuras risināšana ir būtisks arī mūsu valsts drošības jautājums. Diemžēl Latvijā no teju diviem miljoniem iedzīvotāju nepilns pusmiljons dzīvo uz nabadzības riska robežas. Vissmagāk nabadzība skar tieši vecos cilvēkus.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Māris Kučinskis intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka mazo pensiju saņēmējiem varētu palīdzēt pašvaldības, pamatizglītībai ir jābūt latviešu valodā, bet KNAB stiprināšana ir viņa un ZZS prioritāte, obligātā dienesta vietā ir jāstiprina Zemessardze, bet masveida migrācija nav atbalstāma.
Politiskās partijas „KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā Latvijas Radio stāsta, ka jāuzlabo visa nodokļu sistēma, no krievu valodas nav jābaidās un augstskolās jaunieši var studēt jebkurā valodā, KNAB nekavējoties jāreorganizē, kā arī atzīst, ka partija nesola lielākas pensijas un lielākas algas.
Partiju apvienības „Par alternatīvu” Rīgas saraksta pirmais numurs Einārs Graudiņš intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka nodokļiem ir jābūt zemiem, jāpanāk, lai laukos dzīvotu cilvēki, caur ES jāpanāk valsts parāda norakstīšana, un jāsaglabā bilingvālā izglītība, bet par koruptīviem noziegumiem būtu jāievieš nāvessods.
Partiju apvienības „Jauna Vienotība” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš Intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka izglītības kvalitāti varētu uzlabot, konsolidējot augstskolas, bet valsts skolās un bērnudārzos mācībām jānotiek valsts valodā, neapliekamajam minimumam jābūt 12 000 eiro gadā, un algām jāaug līdz ar ekonomikas izaugsmi, bet no mikrouzņēmumu sistēmas jāatsakās un darbaspēka problēmas jārisina, veicinot lielāku algu maksāšanu.
Partijas „Latviešu nacionālisti” (LN) saraksta līderis Rīgā Andris Rubins intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka partija cer Latvijas uzplaukumu panākt, izveidojot beznodokļu zonu aiz 101.kilometra, varētu atjaunot obligāto dienestu uz īsu periodu, piemēram, uz trīs mēnešiem, bet novadu skaitu samazinās līdz 20.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes loceklis un premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka jāpatur progresīvā ienākuma nodokļa sistēma, bet jāatsakās no progresīvā neapliekamā minimuma, skolās visiem jāmācās latviski, KNAB budžets jādubulto, bet ES armija varētu pat vājināt NATO.
Partiju apvienības „Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka partija piedāvā nākotnē ieviest garantēto pamatpensiju, stiprināt KNAB kapacitāti, valsts valodu mazākumtautību bērniem sākt mācīt jau bērnudārzā, aplikt ar nodokļiem jahtas un oglekļa izmešus un atbalstīt labākos nozares uzņēmumus.
Partijas "Saskaņa" premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka Latvijā būtu jāattīsta "fintech" joma, bērniem skolās jāmāca trīs valodas, bet autoceļu labošanai jānovirza daļa no degvielas akcīzes ieņēmumiem, Eiropas armijas izveide būtu atbalstāma, savukārt darbaspēku varētu ievest tikai atsevišķos gadījumos, bet pašvaldību skaitam būtiski jāsarūk.
Partijas „No sirds Latvijai” (NSL) līdere Inguna Sudraba intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka partija piedāvā samazināt deputātu skaitu, augstskolās nevajadzētu baidīties ne no vienas valodas, bet skolās visus pamatpriekšmetus vajadzētu mācīt latviski, Eiropas armija nebūtu nepieciešama, bet pensiju sistēmu nevajag raustīt.
Partiju apvienības ''Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija/Kristīgi demokrātiskā savienība/“Gods kalpot mūsu Latvijai”'' (Apvienība SKG) Zemgales saraksta līderis Valdis Šakars intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka partija aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības, uzskata, ka vienīgo mājokli nevajadzētu aplikt ar nodokli, valsts finansētajai izglītībai jābūt valsts valodā, KNAB darbības virzieni būtu jāmaina, bet darbaspēka importu nedrīkst palaist pašplūsmā.
Latvijas Centriskās partijas saraksta līderis Kurzemē Dainis Grabovskis intervijā Latvijas Radio stāsta, ka partija vēlas atjaunot latu, valstij nav jāfinansē mācības svešvalodās, valsts varētu ļaut kontrolēti audzēt “zālīti”, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) īsti nav jēgas, jo tā ir represīva iestāde pie varas esošo rokās; bet viesstrādniekus var ievest, ja viņiem nemaksā mazāk kā vietējiem.
Partijas „Progresīvie” valdes priekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Roberts Putnis intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka partija redz iespēju ar esošiem līdzekļiem uzlabot situāciju veselības aprūpē, uzskata, ka uzņēmumi nav jāatbalsta tikai tāpēc, ka tie eksistē, un atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviski un KNAB stiprināšanu un neiestājas pret atsevišķu nodokļu palielināšanu, īpaši no kapitāla pieauguma.
Nacionālās apvienības (NA) premjera amata kandidāts Roberts Zīle intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka NA ir gatava "slīpēt" nodokļu reformu, nav gatava būtiski atvieglot trešo valstu lētā darbaspēka ievešanu un neuzskata, ka KNAB būtu jāveido par superdrošības iestādi, bet izdevumi aizsardzībai, iespējams, nākotnē būtu jāpalielina.
Cik pārtikušas būs mūsu – topošo pensionāru – vecumdienas? Vai nebūsim jaunie nabagi, vai tomēr ir cerība, ka savu dzīves nogali pavadīsim finansiāli daudz mierīgāk nekā vairums pašreizējo senioru? Tā ir būtiska tēma, un par šīm lietām sabiedrībā ir jārunā daudz nopietnāk nekā līdz šim, jo tas skar visu mūsu nākotni. Ko jau tagad politiķi gatavi mainīt pašreizējā pensiju sistēmā un kam būtu jāgatavojas nākotnē?
Sabiedrība noveco, un diemžēl pensijas nākotnē visdrīzāk arī nebūs nekādas lielās. Bet kā pašiem veidot uzkrājumus? Ideju un iespēju ir daudz un dažādas. Taču, kuru no tām izvēlēties un kura vien jāpatur prātā līdz labākiem laikiem?
Latvijas pensiju sistēmas reforma bija pirms aptuveni 20 gadiem, un uz to tika liktas lielas cerības, ka tā radīs pārtikušas vecumdienas daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl līdz galam tas tā arī nav sanācis. Taču būtiski ir saprast, vai tā ir sistēmas vaina, vai tomēr kaut kur kaut kas ir nogājis greizi un, ja tā, tad kāpēc un ko var mainīt, lai nākotnē mums nebūtu nabadzīgi vecu ļaužu pūļi.
Latvijā joprojām ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs, un diemžēl tās daļa Latvijā pērn ir pieaugusi, tā intervijā Latvijas Radio atzina ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, profesors Arnis Sauka. Tā ir satraucoša tendence, jo parasti, augot ekonomikai, pelēkais sektors samazinās, kas Latvijā diemžēl nav noticis.