Skaitļi un fakti: Eiropas bankas potenciālai krīzei gatavākas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas banku savienībai, kapitāla tirgu savienībai un vēl virknei pasākumu, kuri sākušies Eiropas Savienībā (ES), ir viens vienīgs mērķis – mācīties no iepriekšējās krīzes kļūdām un nepieļaut līdzīgu situāciju atkārtošanos. Diemžēl, jo krīze tālāk, jo labi sāktās iniciatīvas uz priekšu kust lēnāk.

Skaitļi un fakti: Eiropas bankas potenciālai krīzei gatavākas
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Lai gan krīzes prognozēt ir tikpat nepateicīgs un dažkārt kļūdains darbiņš kā laika apstākļu prognozēšana, ir skaidrs, ka ar lielākām vai mazākām nepatikšanām Eiropai nākotnē būs jāsaskaras. Vienlaikus ir arī labā ziņa.

Ja ne visi, tad daudzi uzsver, ka Eiropas banku sektors pašlaik ir daudz stabilāks un līdz ar to arī gatavāks pārlaist satricinājumus.

Gadadienas liek atcerēties

Šogad apritēja 11 gadi, kopš 2008. gadā krahu piedzīvoja ASV finanšu milzis „Lehman Brothers”, iezīmējot sākumu smagākajai finanšu krīzei kopš Lielās depresijas laikiem. Pasaule un tostarp Eiropa tam īpaši gatava nebija. Latvijā krīze izpaudās ar īpaši strauju ekonomikas kritumu iepriekš ne visai pārdomātās un dāsnās kreditēšanas politikas dēļ un par krīzes simbolu kļuva „Parex” bankas krahs.

Kopš tā laika banku sektora stiprināšanai daudz paveikts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā. Novembrī aprit pieci gadi, kopš ir sākusi darboties banku savienība – proti, visas eiro zonas lielās un sistēmiski svarīgās bankas (ārpus eiro zonas esošo valstu bankas var pievienoties brīvprātīgi) ir nodotas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā. Ir izveidots Vienotā noregulējuma mehānisms, kura ietvaros grūtībās nonākušās bankas tiek vai nu stabilizētas, vai nu nodotas maksātnespējas procedūrai. Taču ir arī problēmas – banku savienība joprojām nav pabeigta, jo neeksistē vienota noguldījumu apdrošināšanas shēma, kurai būtu jāsāk darboties, ja ar bankrotējušo banku klientiem vairs nespēj norēķināties nacionālie noguldījumu garantiju fondi. Kaut arī ir vienota sistēma, kā lemt, vai banku glābt vai ne, tālāk katrā valstī ir atšķirīga maksātnespējas likumdošana un kārtība. Tāpat realitātē darboties nav sākusi kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir nopietns jautājums – vai ar līdz šim paveikto ir gana nopietnas krīzes gadījumam?

„Pateicoties ievērojamam skaitam reformu, Eiropas bankas patlaban ir daudz spēcīgākas, labāk kapitalizētas, ar mazāku ārējā parāda īpatsvaru, un tās kopumā ir labāk sagatavotas izturēt ekonomikas satricinājumus,” uzstājoties uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā, atzina Valdis Dombrovskis, kurš no Latvijas ir izvirzīts darbam arī nākamajā Eiropas Komisijā.

Vai ar viņa uzskaitītajām lietām ir gana, laikam gan parādīs dzīve jeb nākamā krīze.

Neskaidrā nākotne

Līdzīgi kā gadalaiku maiņai dabā arī ekonomikas attīstībai ir raksturīgs cikliskums, pēc kārtas mijoties attīstības, virsotnes, sabremzēšanās un lejupslīdes fāzēm. Taču ar to skaidrība lielākoties arī beidzas, jo, kad bija straujākā izaugsme un kad dziļākais kritums, var pateikt tikai tad, kad tas jau ir aiz muguras.

Pašlaik ir skaidrs tas, ka gan Eiropas, gan Latvijas ekonomika braši iesoļo sabremzēšanās fāzē, jo ekonomiskā izaugsme kļūst arvien lēnāka un mērenāka. Tas gan nebūt nenozīmē, ka tūliņ būs arī lejupslīde, jo šāda lēna izaugsme var ilgt vēl labu laiku. Tāpat ne katra lejupslīde izvēršas par vērā ņemamu krīzi. Tikpat labi tā var būt tikai sekla ieplaka pirms nākamā kalniņa. Tomēr šī nenoteiktība paver arī plašas iespējas dažādām spekulācijām. Ne velti „Google” jau ir paziņojis, ka dažādu ar recesiju saistītu meklējumu skaits internetā sasniedzis lielāko skaitu kopš 2009. gada.

 

 

 

 


Lai gan vairums ekspertu uzsver, ka Eiropas finanšu tirgus jaunai iespējamai krīzei ir daudz gatavāks un stabilāks, joprojām ir arī ievainojamas vietas. Ne viens vien uzsver, ka dažas Eiropas valstis pa visiem šiem gadiem nav spējušas iztīrīt banku bilances no tā saucamajiem “sliktajiem kredītiem” jeb aizdevumiem, kuri bankām nenes peļņu vai pat rada zaudējumus. Runa visbiežāk ir par Itāliju, Grieķiju un Portugāli. Īpaši ar pirkstu tiek rādīts Itālijas virzienā, kuras pēdējā laika visai ekscentriskās valdības ne tik daudz ir nodarbojušās ar problēmu risināšanu, cik strīdējušās ar „ļauno” ES.

Eiropas Centrālā banka norāda arī uz to, ka eiro zonas bankām kopumā ir visai zems peļņas līmenis. Tas nozīmē, ka bankas var uzkrāt mazāku „drošības spilvenu” potenciālu problēmu gadījumam. Savukārt izdevumus īsti samazināt nav izdevies, jo optimizācijas rezultātus pašlaik atsver augošās algas, ieguldījumi informācijas tehnoloģiju risinājumos un citos pasākumos, kuri jāveic bankām.

Vieni no šiem pasākumiem ir saistīti ar naudas atmazgāšanas apkarošanu un te īpaši riski ir Latvijas bankām. Ja Latvija visiem labi zināmo problēmu dēļ nonāks tā dēvētajā naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju „pelēkajā sarakstā”, bankas sekas izjutīs visai tieši, jo daudzi pasaulē vairs negribēs sadarboties ar šādiem partneriem.

Kopumā Eiropas Centrālā banka tomēr paredz, ka nākamajos divos gados globālā izaugsme stabilizēsies, lai gan paliks visai zemā līmenī. Vienlaikus ir pietiekami daudz globālu risku, kas ekonomisko situāciju var pasliktināt, piemēram, tirdzniecības konflikti, situācija Tuvajos Austrumos, „Brexit”.

„Tomēr nav runa par krīzi, jo nav vērojama ekonomikas pārkaršana, arī finanšu sektors patlaban ir daudz stabilāks nekā pirms desmit gadiem. Patlaban nav redzamas tādas ekonomikas tendences kā pirms desmit gadiem,” sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Arī Latvijas ekonomika šobrīd ir daudz sabalansētāka, nav novērojama ne milzīga inflācija, ne arī tekošā konta deficīts.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti