Aiga Pelane: Ziņas, kuras bija vajadzīgas kā ēst

Viss nemaz nav tik slikti mūsu mazajā valstiņā! Pagājušās nedēļas piektdienas vakars atnāca ar divām ļoti labām ziņām. Pirmā – Latvijai ir izdevies izbēgt no iekļūšanas naudas atmazgātājvalstu jeb tā saucamajā „pelēkajā” sarakstā. Otrā – Latvija ir tikusi pie līdz šim vēsturiski augstākā starptautiskā kredītreitinga. Abi novērtējumi ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet uzlabo mūsu līdz šim pavītušo starptautisko slavu. 

Iesākumā jāatgādina, ka problēmas finanšu sektorā gan nesākās pirms diviem gadiem ar "ABLV Bank" apvainošanu naudas atmazgāšanā un mēģinājumi rast risinājumu nesākās pirms gada ar premjera Kariņa pasludināto „kapitālo remontu”. Problēmas sākās krietni agrāk, tāpat kā mēģinājumi tās atrisināt, tiesa, bez liela stresa, klusi un mierīgi.

Proti, pirmie ļoti nopietnie starptautiskie brīdinājumi izskanēja pirms gadiem pieciem, kad Latvija ļoti vēlējās pievienoties bagāto valstu klubiņam - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD. Tolaik izrādījās, ka tas var arī nenotikt tieši nepietiekamas finanšu sektora uzraudzības dēļ. Jau tad Latvijai tika pārmests, ka kaut kas īsti nav kārtībā ar tās ilgi celto tiltu starp Austrumiem un Rietumiem finanšu pakalpojumu jomā. 2015. gada nogalē nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās bija sasnieguši jau vairāk nekā 12 miljardus eiro. Kontrole kliboja, un Latvijas banku vārdi ik pa laikam parādījās dažādās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās. Tas, ka nauda vienkārši skrēja cauri Latvijas lielu un mazu banku kontiem, nebija noslēpums nevienam – ne kontrolētājiem, ne politiķiem. Tikai trūka politiskās gribas kaut ko mainīt. Taču tas, ka mēs varējām tā arī netikt OECD, tomēr lika sarosīties.

Uzraugu maiņa

Pirmais mēģinājums situāciju labot sākās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) toreizējā vadītāja Kristapa Zakuļa nomaiņu. Viņš gan pats iesniedza atlūgumu un aizgāja no FKTK 2016. gada sākumā. Par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Pēters Putniņš, un Latvija iestājās OECD. Sāka sarukt arī nerezidentu noguldījumi Latvijā, tāpat bankas tika sodītas par nepilnīgu savu klientu naudas izcelsmes uzraudzību, turklāt sodi sasniedza pat vairākus miljonus eiro.

Tiesa, vēlāk - pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla  jeb “FinCEN” apsūdzībām pret "ABLV Bank" un tās likvidācijas procesa sākšanos - FKTK vadība tika nomainīta vēlreiz – Putniņu aizstāja bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile.  Putniņš un arī viņa vietniece gan par amatu pamešanu saņēma dāsnas kompensācijas.

Pārmaiņas beidzot skāra arī galveno naudas atmazgāšanas apkarotāja amatu. Pēc tam, kad 20 gadus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu bija vadījis Viesturs Burkāns, viņa vietā priekšnieka krēslā sēdās zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa. Pieļauju, ja Burkānam vienkārši nebūtu beidzies kārtējais amata pilnvaru laiks, iespējams, šī dienesta priekšnieka nomaiņa būtu daudz skaļāka, un, kas zina, varbūt arī šeit valstij nāktos savā ziņā „atpirkties” ar ievērojamu kompensāciju. 

Pazūd bankas un nauda

Veicot finanšu nozares „kapitālo remontu” no Latvijas finanšu nozares ir pazudušas vairākas bankas – Trasta komercbanka, "ABLV Bank" un "PNB Banka". Tāpat vairākas bankas pašlaik ir pārdomās par savas darbības profila maiņu. Diemžēl ne visiem izdodas atrast jaunu naudas pelnīšanas veidu tik ātri, cik vēlētos. Tāpēc var pieļaut, ka banku skaits Latvijā turpinās samazināties.

Tāpat būtiski ir sarukuši arī nerezidentu noguldījumi Latvijā - 2015. gada nogalē tie pārsniedza 12 miljardus eiro (galvenokārt šie līdzekļi nāca no Krievijas, Ukrainas un citām trešajām valstīm), tagad trešo valstu pilsoņu noguldījumi Latvijas bankās ir nepilni 1,3 miljardi eiro (2019. gada 3. ceturkšņa dati). Aktīvi strādā arī paši naudas atmazgātāju ķērāji, un, iespējams, drīz būs gan tiesu procesi, gan arī cietumā sēdētāji.

Sliktās lietas

Diemžēl „kapitālais remonts” nav bijis lēts, tas ir atstājis arī negatīvas pēdas.

Pirmkārt – tiešais efekts. Proti, liela nauda, lai arī bankām cauri skrienoša, tomēr atstāj sekas uz kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Iekšzemes kopprodukts aug gan no šiku kleitu un uzvalku pirkšanas, gan no jaunu mašīnu iegādes un māju celšanas (ja tas viss tiek darīts Latvijā). Protams, algas banku darbiniekiem nebija mazas, nodokļi tika maksāti un nonāca valsts budžetā. Turklāt banku darbiniekiem vajag arī ēst, un viņi pirka Latvijā gan maizi, gan pienu. No tirgus aizejot vairākām bankām, ekonomika, protams, sabremzējas, taču kopumā notikušais katastrofālas sekas uz mūsu tautsaimniecību nav atstājis. Tāpat jāpiebilst, ka Rīgā nav redzēti pa ielām klīstoši, tūkstošiem bez darba palikuši finansisti.

Otrkārt – netiešais efekts. Proti, bankām un uzņēmējiem pašlaik ir jāatskaitās par lieliem darījumiem un arī jāsaprot, kur klientam vai sadarbības partnerim radusies nauda ieguldījumiem vai noguldījumiem, vai tās izcelsme nav krimināla. Naudas izcelsmes kontrole ir būtiski pastiprinājusies, prasības augušas. Izpildīt tās ir sarežģīti, un iespējams, ka  prasības pat līdz galam nav saprotamas. Tāpēc bankas, lai nedabūtu „pa ausīm”, visu šo laiku savā darbībā ir bijušas ļoti piesardzīgas. Uzņēmēji sūdzas par grūtībām saņemt kredītus jaunu projektu realizācijai, ārvalstu investori – par grūtībām Latvijā atvērt bankas kontu. 

Ziņas, ka viss izdarīts labi un Latvija nekādos sliktos sarakstos nenonāks, varbūt nedaudz ļaus nomierināties gan kontrolētājiem, gan kontrolējamiem, un atsāksies jau daudz aktīvāka tautsaimniecības kreditēšana. 

Savukārt piešķirtais augstais kredītreitings signalizēs ārvalstu investoriem, ka te ir mierīga un ilgtermiņa investīcijām piemērota vide. 

Ir arī darvas karote

Cerība, ka situācija uzlabosies un ekonomika Latvijā tagad varētu augt straujāk, nekā ir augusi līdz šim, ir. Taču realitāte var izrādīties ne tik rožaina. Turklāt tam ir gan no mums neatkarīgi iemesli - pašlaik bremzējas visas pasaules ekonomiskā izaugsme, un tas ietekmē arī mūs -, gan arī ļoti daudz pašu mājās neizdarītu lietu. 

Proti, pašlaik viena no lielākajām Latvijas problēmām ir tās darba tirgus. Lai ekonomika augtu, tai ir vajadzīga ne tikai nauda, bet arī darbaspēks. Rīgā reģistrētais bezdarbs ir 4%, un tas praktiski nozīmē, ka bezdarba nav. Kaut kādas darbaspēka rezerves ir vēl Kurzemē un Latgalē. Taču Latvijas iedzīvotāji nebūt nav mobili, lai ātri pārceltos uz vietām, kur rodas jaunas darbavietas. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmējiem tālāk attīstīties vai investēt jaunu uzņēmumu izveidē var būtiski traucēt tas, ka vienkārši fiziski trūkst cilvēku. Lai kā daļai politiķu un sabiedrības tas nepatiktu, bet Latvijai būs nepieciešama jauna migrācijas politika.

Turklāt gribu atgādināt, ka Latvijā pat pie kopumā zemā bezdarba līmeņa joprojām ir vērojams arī strukturālais bezdarbs. Tāpēc ļoti svarīgi, lai beidzot izglītības sistēma sāk strādāt ciešā sazobē ar tautsaimniecības vajadzībām. Un, protams, jo ātrāk būs skaidrs, kāda tad būs jaunā novadu karte, kas ar ko apvienosies, kur būs tas centrs, jo labāk. Uzņēmējiem vajag zināt, kurā vietā ieguldīt naudu, ja jau mūsu ekonomikas izaugsmes potenciāls ir sasniedzis vēsturiski augstāko novērtējuma līmeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti