Aiga Pelane

Latvijas Radio Ziņu dienesta producente un LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Aiga Pelane: Otrais piegājiens jeb atkal ceram uz ES naudu
Aiga Pelane: Otrais piegājiens jeb atkal ceram uz ES naudu

Pirms gada, rakstīdama savas prognozes par 2016.gadu, minēju, ka ekonomikas izaugsmi veicinās Eiropas Savienības (ES) fondu nauda un, lai arī mūsmājas tautsaimniecībā viss nav rožaini, izaugsme būs gana strauja un dzīvosim labāk. Jāatzīst, ka savas prognozes toreiz balstīju uz racionāliem apsvērumiem un… kļūdījos. Pērnā gada sākumā apstiprinātajai premjera Māra Kučinska valdībai tā arī neizdevās nodrošināt, lai ES naudas upes uz Latviju sāktu plūst lielā straumē un galvenais - bez aizķeršanās. Tagad prāts atkal saka, ka šogad nu gan ekonomikas izaugsmes dzinējspēks būs Eiropas nauda, taču pieredze čukst: „Vai tiešām?”.

Bijušais ministrs Vilks: Šogad ekonomiskā izaugsme Latvijā būs krietni zem potenciāla
Bijušais ministrs Vilks: Šogad ekonomiskā izaugsme Latvijā būs krietni zem potenciāla

2017.gadā ekonomikā izaugsme Latvijā varētu būt 2-3%, taču valsts nedod spēcīgu impulsu ienākošām investīcijām, tāpēc izaugsme būšot krietni zem potenciāla, intervijā Latvijas Radio saka bijušais Latvijas finanšu ministrs, tagad Eiropas Investīciju bankas direktors un pārstāvis Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas direktoru padomē Andris Vilks.

Rimšēvičs par ES fondu ieplūšanu: Vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams
Rimšēvičs par ES fondu ieplūšanu: Vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams

Pašlaik Latvijas ekonomikas galvenā cerība uz izaugsmi ir uz Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūšanu, un pagaidām nav bažu, ka strauja naudas ieplūšana var novest pie negatīvām sekām, jo “vienā gadā ekonomiku pārkarsēt nav iespējams”, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Aiga Pelane: Prezidents pievīla
Aiga Pelane: Prezidents pievīla

Varbūt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sēdēdams Latvijas Televīzijas studijā raidījumā “Viens pret viens” un braši teikdams, ka „atmetīs atpakaļ parlamentam” izmainīto mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu, nemaz lāgā nezināja, ka mazo uzņēmēju sāpe nav tikai tas, ka valdība pēc pāris gadiem šo režīmu nolēmusi aizstāt ar kādu citu atbalsta mehānismu, bet gan arī (un pat daudz lielāka) - nepieciešamība no nākamā gada maksāt minimālās sociālās iemaksas. Pieļauju, ka piektdienas vakarā, kad prezidents to likumu arī „atmeta” atpakaļ, ne viens vien mazais uzņēmējs atviegloti uzelpoja un, iespējams, pat nodomāja – nu ir taču mums tas prezidents viens foršs vecis. Diemžēl – pilnīgi lieki, jo sociālo iemaksu „lieta” tā arī netiek mainīta. Vismaz pagaidām.

FKTK pēc ASV audita Latvijas bankās: Situācija izrādījusies labāka nekā gaidīts
FKTK pēc ASV audita Latvijas bankās: Situācija izrādījusies labāka nekā gaidīts

Lai arī vairākas bankas pēdējā laikā ir saņēmušas ievērojamus sodus par likuma normu neievērošanu, situācija Latvijas banku nozarē izrādījusies labāka nekā iepriekš bija domāts. To pēc ASV speciālistu veiktā audita Latvijas bankās secinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), intervijā Latvijas Radio atzina komisijas vadītājs Pēters Putniņš.

Aiga Pelane: Nepatīkams pārsteigums. Vai tiešām tik negaidīts?
Aiga Pelane: Nepatīkams pārsteigums. Vai tiešām tik negaidīts?

Pēc tam, kad statistikas apkopotāji paziņoja, ka šī gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bijusi vien 0,8%, ne viens vien eksperts un ministrs paziņoja, ka tas nu gan bijis negaidīts pārsteigums. Skaitlis tiešām ir nepatīkams, bet vai tiešām tas bijis tik pārsteidzoši negaidīts un neprognozējams? Drīzāk jāsaka - diemžēl nē un, ieplest acis to ieraugot, nav nekādas teatrālas nepieciešamības. Labi vēl, ka tā!

Aiga Pelane: Kam vajadzīgs mazais akcionārs?
Aiga Pelane: Kam vajadzīgs mazais akcionārs?

Jau pēc mēneša, septembra sākumā, notiks „Latvijas gāzes” (LG) ārkārtas akcionāru pilnsapulce, kurā, visticamāk, tiks pieņemts lēmums no LG nodalīt gāzes infrastruktūru, proti, vadus un Inčukalna gāzes krātuvi, un izveidot jaunu uzņēmumu – a/s "Conexus Baltic Grid". LG pilda politiķu likto, un tas ir būtisks solis liberāla gāzes tirgus virzienā. Tiktāl viss jauki. Bet te parādās kāds „nieks” – lai arī LG ir biržas uzņēmums, jaunā uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" akcijas tur visdrīzāk tā arī netiks tirgotas.

Aiga Pelane: Ērta VID vadītāja meklējumi?
Aiga Pelane: Ērta VID vadītāja meklējumi?

Brīdī, kad Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu un tomēr nolēma pamest Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektores neērto krēslu, šķita, ka jauna vadītāja atrašana būs ātra. Galu galā kādu laiku vēl pirms šī VID vadītājas lēmuma klīda runas, ka iestādei jau tiek meklēts jauns vadonis, kuluāros skanēja pat konkrēti uzvārdi. Lai arī, šķiet, viss nenotiek pēc sākotnējā plāna, bet par ātrumu un kombinācijām, kas izspēlētas pēdējo nedēļu laikā, politiķiem kaunēties nevajadzētu. Iespējams, jau nākamnedēļ būs skaidrs, kas vadīs VID. Un, iespējams, tā būs Valsts vides dienesta pašreizējā vadītāja Inga Koļegova.

Pētījums atklāj - daļēji no krīzes Latvijai palīdzēja izkļūt arī ēnu ekonomika
Pētījums atklāj - daļēji no krīzes Latvijai palīdzēja izkļūt arī ēnu ekonomika

Latvijai par smagās ekonomiskās krīzes pārvarēšanu jeb tā saukto veiksmes stāstu, iespējams, pateicības vārdi būtu jāvelta arī ēnu ekonomikas darboņiem, kuri varētu būt visai veiksmīgi piedalījušies „iekšējās” devalvācijas procesos – tā var secināt, izlasot šonedēļ publiskoto Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Komisijas darbības efektivitāti krīzes laikā piecās smagāk skartajās valstīs, tai skaitā arī Latvijā.

Aiga Pelane: Prasīgie sapņotāji
Aiga Pelane: Prasīgie sapņotāji

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš paziņojis - valstij jāvirzās uz to, lai tuvāko desmit gadu laikā Latvijā dzīves līmenis sasniegtu vismaz 90% no Eiropas Savienības (ES) vidējā. Šāds vēlējums tapis jaunajai valdībai un ir pavadīts ar vairākiem ieteikumiem, kas iekļaujami valdības deklarācijā un ļautu šo mērķi reāli piepildīt. 

Aiga Pelane: Aiz kā jaunajai valdībai kāja var aizķerties
Aiga Pelane: Aiz kā jaunajai valdībai kāja var aizķerties

Beidzot nonākot līdz premjera nominācijai, jaunās valdības veidošanas process sāk kustēt nedaudz straujāk uz priekšu. Tagad sāksies reālais ministru portfeļu dalīšanas (tirdzniecības) process. Lai vai kā, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka bieži vien valdībai kāja paslīd un nepatikšanas rodas, nevis risinot stratēģiski svarīgus jautājumus (tie bieži vien tā arī paliek ierakstīti tikai valdības deklarācijā un līdz to izpildei tā arī realitātē nenonāk), bet gan saimnieciskus, proti, tos, kas saistīti ar lieliem iepirkumiem vai investīcijām uzņēmumos, kuri pilnībā vai vismaz daļēji pieder valstij. 

Aiga Pelane: Šogad ekonomikas izaugsmi balstīs Eiropas  nauda
Aiga Pelane: Šogad ekonomikas izaugsmi balstīs Eiropas nauda

Arī šogad Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES) un visdrīzāk pārsniegs gan vidējo ES, gan eirozonas sniegumu. No vienas puses, Latvijas šogad plānotais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ap vai pat virs 3% gadā daudzām lielajām ES ekonomikām būtu vērā ņemams sasniegums, un tās ar to patiesi varētu lepoties,  taču diemžēl mums pašiem apmierināti smaidīt ir pāragri.  Šāds ekonomikas sniegums drīzāk liecina par virkni problēmu, kas nu sakrājušās un traucē ekonomikai augt krietni straujāk un -  kas vēl svarīgāk – arī kvalitatīvāk. 

Aiga Pelane: Kad kurpe spiež, svarīgi atrast vainīgo
Aiga Pelane: Kad kurpe spiež, svarīgi atrast vainīgo

Tas, ka nākamā gada valsts budžetā, iespējams, 300 tūkstoši eiro tiks tērēti nodokļu sistēmas izvērtēšanai, vieš cerību, ka nu jau „kurpe” spiež tik ļoti, ka varbūt tomēr esam nonākuši arī līdz nodokļu politikas reformai. Diemžēl tas arī ir vienīgais pozitīvais secinājums, kas nāk prātā, vērtējot šo teju vienu trešdaļmiljona eiro lielā tēriņa lietderību.

Cīņā par jauna Zīda ceļa izveidi Latvijai varētu būt vairākas priekšrocības
Cīņā par jauna Zīda ceļa izveidi Latvijai varētu būt vairākas priekšrocības

Saasinoties politiskajām un ekonomiskajām attiecībām starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, daudzām Eiropas valstīm svarīga ir kļuvusi jaunu noieta tirgus atrašana. Tas ir ļoti būtiski arī Latvijai, kurai līdz šim bijušas ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Par vienu no perspektīvākajiem sadarbības partneriem šobrīd tiek uzskatīta Ķīna.

Aiga Pelane: Ķīlnieku krīze Liepājā. Nu jau kārtējā
Aiga Pelane: Ķīlnieku krīze Liepājā. Nu jau kārtējā

"Liepājas metalurgam" (LM) bija jābankrotē jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tad uzņēmums jau sen būtu pazudis no ziņu virsrakstiem un tiktu pieminēts tikai atsevišķu cilvēku stāstos par to, kas tik viss bijis Latvijā, kad uz pilnu klapi te vēl strādājusi komandekonomika un realizēti piecgades plāni. Tā nenotika, jo par uzņēmuma privātīpašniekiem kļuva cilvēki ar spēcīgu lobēšanas prasmi un kuri prata no politiķiem „izsist” jeb varbūt vienkārši sarunāt papildu labvēlību no valsts.

 

LSM intervija. Jānis Platais: Mēs neiztiksim bez budžeta konsolidācijas
LSM intervija. Jānis Platais: Mēs neiztiksim bez budžeta konsolidācijas

Jau maija beigās politiķi plāno sākt sarunas par nākamā - 2016.gada valsts budžeta prioritātēm un naudas sadali. Sarunas solās būt visai karstas, jo izvairīties no nodokļu palielināšanas nepieciešamības būs ļoti grūti un jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetā mērāmi simtos miljonu eiro. Kā intervijā LSM.lv norādīja Fiskālas disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais, visdrīzāk vajadzēs atkal atgriezties pie krīzes laika vārdu savienojuma – budžeta konsolidācija - lietošanas.
 

Aiga Pelane: Ērtās diskusijas par mikrouzņēmumu nodokli
Aiga Pelane: Ērtās diskusijas par mikrouzņēmumu nodokli

Pēdējā vētra ūdens glāzē rimusi – mikrouzņēmuma nodoklis atkal samazināts uz 9%. Visi laimīgi, lai arī daļēji, - jo taču pieļauti kompromisi –, gan politiķi, gan sabiedrība un vēl jo vairāk mazie un ņiprie uzņēmēji. Šīs kārtējās, bet ļoti asi diskutētās likumdošanas izmaiņas, visdrīzāk, nav uz mūžīgiem laikiem, jo nav atrisinājušas, bet gan tikai pārcēlušas uz vēlāku laiku tās problēmas, ko rada šis uzņēmējdarbības atbalsta veids. Turklāt, kamēr politiķi ņēmušies ap šo lietu, kas joprojām ļoti maz ietekmē Latvijas ekonomiku un valsts budžeta stāvokli, atliktas malā daudz smagākas problēmas, kam neviens īpaši nevēlas skarties klāt, jo tās nav īpaši patīkamas un risinājumi nav vienkārši rodami.

Aiga Pelane: Kas paliks pāri pēc naudas lietus?
Aiga Pelane: Kas paliks pāri pēc naudas lietus?

Lai izkļūtu no krīzes un "sasildītu" ekonomiku, vajag naudu – tas ir likums, kas vienmēr darbojas. Taču kā iekustināt ekonomiku, ja nauda ir, bet tā netiek laista apgrozībā, proti, netiek investēta un netiek tērēta? Eiropas Centrālās banka (ECB) piedāvājums ir – iedot vēl vairāk naudas. Latvijā naudas ir gana, un kur likt to, kas jau nāk un nāks vēl klāt no dažādiem viseiropas stimulēšanas pasākumiem, īsti nav skaidrs. Turklāt jāatzīst, ka ar Latvijas ekonomiku viss nebūt nav kārtībā, tā bremzējas un to patiešām vajadzētu pasildīt. Tiesa, galvenais ir arī nepārsildīt un nepieļaut jaunus treknos gadus.

Aiga Pelane: Noliktās atslēgas jeb nevajadzīga «sāpīgā loka» iešana
Aiga Pelane: Noliktās atslēgas jeb nevajadzīga «sāpīgā loka» iešana

Visdrīzāk, Latvijā tā arī nestāsies spēkā vēl tikai pirms pusgada pieņemtais tā saucamais „nolikto atslēgu" princips. Banku paspaidīti un pabaidīti, politiķi, piesedzoties ar nepieciešamību atbalstīt jaunās ģimenes, labos likumdošanas brāķi. Taču vai pērn septembra beigās pieņemtās izmaiņas Maksātnespējas likumā ir bijis tikai brāķis vien? Vai drīzāk tā nebija ciniska un apzināta Latvijas sabiedrības maldināšana ar vēlmi tikai un vienīgi nopelnīt sev papildu atbalstu Saeimas vēlēšanās, kuras notika tikai desmit dienas pēc likuma izmaiņām, pērnā gada 4.oktobrī?

Aiga Pelane: Partiju piedāvājums ekonomikā līdzīgs un bez dzirkstelītes
Aiga Pelane: Partiju piedāvājums ekonomikā līdzīgs un bez dzirkstelītes

Politisko partiju piedāvājumi vēlētājiem ekonomikā pirms sestdien paredzētajām Saeimas vēlēšanām ir ļoti līdzīgi – kā Lieldienu olas - un tajās trūkst gan ambīciju, gan dzirkstelītes, Latvijas Radio programmā “Labrīt” pirmdienas rītā atzina Latvijas Radio žurnāliste Aiga Pelane.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd