Pērn aktīvākie bibliotēku grāmatu lasītāji bijuši Durbes novadā – tur katrs pagasta iedzīvotājs vidēji izlasījis 16,6 grāmatas. Tuvākais sekotājs – Talsu novads – krietni atpaliek. Tajā, dalot bibliotēkā izsniegtās grāmatas ar iedzīvotāju skaitu, katram sanāk vien 8,8 grāmatas. Līdzīgs rezultāts ir trešās vietas ieguvējam – Skrundas novadam (8,7 grāmatas).
Diemžēl satiksmes negadījumi ir notikuši visos Latvijas novados.
Uz 1000 iedzīvotājiem vismazāk noziegumu ir Vārkavas novadā – 6,12. Tālu neatpaliek Vaiņode un Ērgļi – attiecīgi 6,4 un 6,48 noziegumi uz 1000 iedzīvotājiem.
Visvairāk līdzekļu ārkārtas situāciju pabalstiem 2015. gadā iztērēts Rīgā – 372 000 eiro. Tad seko Daugavpils (52 000 eiro) un Olaines novads (43 000 eiro).
Neskatoties uz to, ka pērn Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) īpašu uzmanību pievērsa nerezidentu darījumiem Latvijā un bankas tika īpaši vētītas arī no ASV auditoru puses, jāsecina, ka „skrūvju pievilkšana” komercbanku peļņu kopumā nav mazinājusi. Vēl vairāk - pērn Latvijas bankas nopelnīja par 9,1% vairāk nekā 2015.gadā un kopējā kredītiestāžu peļņa pietuvojās pusmiljarda eiro robežai. Tas ir labākais rādītājs pēc 2008./2009.gada ekonomiskās un finanšu krīzes pasaulē, kura ļoti smagi skāra arī Latviju. Taču peļņa joprojām nav pārsniegusi tos apmērus, kas bija īsi pirms krīzes, tā saucamajos treknajos gados.
Lai atrastu trūkstošus miljonus eiro veselības aprūpes nozarei, jāskatās uz sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, intervijā Latvijas Radio atzīst Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Kurā pašvaldībā Latvijā ir visvairāk tiltu un kur nav neviena?
Ja meklē pašvaldības, kur visvairāk precēto, neprecēto, šķirto un atraitņu, vīriešiem un sievietēm kartes atšķiras.
Pensiju sistēma vienmēr raisa kaislīgas diskusijas. Un ir jau arī par ko. Lai arī sistēma tiek atzīta par stabilu, jāprecizē - tā diemžēl stabili joprojām rada galvenokārt nabadzīgu veco ļaužu slāni. Turklāt situācija nākotnē visdrīzāk pasliktināsies un nevis uzlabosies, ņemot vērā to, ka šobrīd teju 300 000 strādājošo vispār neveic vai arī veic niecīgas sociālās iemaksas. Taču šoreiz ne par šo, bet gan citiem, ne tik seniem ar pensiju sistēmu saistītajiem notikumiem no otras - biznesa puses. Proti, kā pārdalīt pensiju 2.līmenī jau uzkrātos trīs miljardus eiro, kas nebūt nav maza summa. Kāpēc visiem citiem šī nauda ir tik iekārojama, bet paši īpašnieki par to interesējas maz vai pat, precīzāk sakot, praktiski nemaz?
Kur Latvijas iedzīvotāji precas - dzimtsarakstu nodaļās vai baznīcās? Latvijā kopumā pēc līgavaiņa dzīvesvietas vairāk nekā 80% laulību slēgtas dzimtsarakstu nodaļā, atlikušās baznīcā.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio īpašā datu slejā lielajā statistikā meklē mazus pārsteigumus un arī mazliet nopietni, mazliet jokojot – skaidro cēloņus un sekas.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio īpašā datu slejā lielajā statistikā meklē mazus pārsteigumus un arī mazliet nopietni, mazliet jokojot – skaidro cēloņus un sekas.
Šogad straujāk nekā citus gadus audzis oficiāli reģistrēto brīvo darba vietu skaits, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Salīdzinot šī gada martu ar pērnā gada tādu pašu laiku, oficiāli reģistrēto darba vietu skaits palielinājies nedaudz vairāk nekā par 1300, pārsniedzot septiņus tūkstošus. Tas nozīmē, ka, ekonomikai attīstoties straujāk, uzņēmējiem darbiniekus atrast kļūst arvien sarežģītāk.
Latvijā jau tradicionāli importa apmērs pārsniedz eksporta, proti, mēs paši vairāk preces ievedam no ārvalstīm nekā spējam eksportēt. Lielā mērā tas ir bijis saistīts ar pašu eksporta struktūru, jo Latvija daudzus gadus pārsvarā eksportēja starpproduktus, par kurām nav iespējams saņemt visaugstāko iespējamo cenu. Taču lēnām notiek pozitīvas pārmaiņas.
Lai arī šīs Lieldienas ne viens vien mājputnu turētājs sagaidīja ne tajā labākajā noskaņojumā, jo putni jātur slēgtā telpā, lai tos pasargātu no saslimšanas ar putnu gripu, tomēr nozare kopumā Latvijā aug – pēdējos gados palielinās gan oficiāli reģistrēto mājputnu skaits, gan arī saražoto olu apmērs. Tradicionāli tieši Lieldienas ir tās, kad olas tiek pieprasītas visvairāk, un, kā atzīst tirgotāji, arī šogad šie svētki nav izņēmums – audzis gan pieprasījums, gan arī olu cenas.
Pēdējos gados Latvijā stabili pieaug ārzemniekiem oficiāli izsniegto darba atļauju skaits, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati. Neskaties uz to, ka Latvijā bezdarbs joprojām ir tuvu 10%, arvien vairāk uzņēmējiem nākas piesaistīt viesstrādniekus no citām, galvenokārt, tuvākajām kaimiņvalstīm. Visvairāk strādājošo nāk no Ukrainas, Lietuvas, Krievijas, Bulgārijas un Baltkrievijas.
Vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās kopš 2001.gada, kad tika sasniegts līdz šim rekordaugsts rādītājs un vēlēt ieradās 62% balsstiesīgo, ir gājusi mazumā. Turklāt, iespējams, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās tā varētu būt vēl zemāka nekā iepriekšējās – 2013.gadā notikušajās. Pirms četriem gadiem tika reģistrēts līdz šim zemākais aktivitātes līmenis kopš neatkarības atjaunošanas laikiem - vietvaras vēlēt ieradās vien 46% balsstiesīgo.
2015.gada nogale un 2016.gada sākums nevienai no Baltijas valstīm nebija veiksmīgs investīciju piesaistes ziņā. Vēl vairāk – visās trijās Baltijas valstīs investīcijas jeb nauda sāka aizplūst no tautsaimniecības. Cita ātrāk, cita lēnāk, bet nu valstis lēnām atgūstas un, piemēram, Igaunija jau gada beigās spēja piesaistīt būtiskus investīciju apmērus un kopumā sasniegt pat jaunus rekordaugstus līmeņus. Uzlabojas situācija arī Latvijā. Diemžēl paši jaunākie dati par Lietuvas ekonomiku apkopoti vēl nav, tāpēc par tālāko situācijas attīstību šajā kaimiņvalstī spriest vēl pāragri.
Kopš 2001.gada vidus, kad Latvijā sāka darboties trīs līmeņu pensiju sistēma, runāt par būtisku senioru dzīves līmeņa uzlabošanos ir pāragri – vidējā pensija pērnā gada decembrī bija tikai 301,34 eiro mēnesī, un tā krietni atpaliek no valstī noteiktās minimālās algas apmēra (pērn minimālā alga bija 370 eiro mēnesī).
Pēdējo gadu laikā pakāpeniski samazinās bezdarbnieku skaits, pērn kopumā bez darba bija 9,9% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15-64 gadiem. Turklāt darba tirgū arvien vairāk atgriežas arī ilgstošie bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Proti, kopš 2010.gada, kad Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 92 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, to skaits ir sarucis teju par 60% - pērn sasniedzot nepilnus 40 tūkstošus.
Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas tūrisma nozare piedzīvo uzplaukumu – audzis gan no ārvalstīm iebraukušo viesu skaits, gan arī paši Latvijas iedzīvotāji daudz aktīvāk sākuši apceļot valsti. Pērn kopumā Latvijas tūrisma mītņu pakalpojumus izmantoja 2,3 miljoni viesu, un tas ir par 7,7% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Nepilna gada laikā nerezidentu jeb ārvalstnieku naudas noguldījumu apmērs Latvijas komercbankās sarucis vairāk nekā par piektdaļu jeb teju par trim miljardiem eiro. Tik strauju naudas aizplūšanu no Latvijas veicinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) stingrāka uzraudzība un cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Pērn par nepietiekamu naudas izcelsmes kontroli vairākas bankas bija spiestas kopumā soda naudās samaksāt astoņus miljonus eiro, viena – ''Trasta komercbanka'' tika slēgta.
Latvija ceturtdien, 9. februārī, pirmo reizi ir emitējusi eiro obligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā (ienesīgumu 2,330%), tādējādi starptautiskajos finanšu tirgos piesaistot finansējumu pusmiljarda eiro apmērā, informē Valsts kase.
2005./2006. akadēmiskajā gadā kopējais studējošo skaits sasniedza visaugstāko līmeni kopš 1991.gada – 131 tūkstoti. Taču pēc tam tas sāka pakāpeniski samazināties, 2016./2017. akadēmiskajā gadā kopumā Latvijā studēja tikai 83 tūkstoši. Kritums šajos gados bijis ievērojams - teju par 37%. Analoģiski arī rucis ik gadu augstskolās un koledžās uzņemto studentu skaits, proti, šajā akadēmiskajā gadā sasniedzot vien 28,5 tūkstošus. Lai arī pieaug no ārvalstīm studējošo apjoms, tas tomēr līdz šim nav spējis kompensēt mūsu pašu demogrāfisko "bedri".
Lai arī pagājušā gada novembrī Latvijā tika sagaidīts testa kravas vilciens no Ķīnas, par jaunām kravām no šīs valsts ziņu vismaz pagaidām nav. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, Transporta un tūrisma komitejas locekli Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), viņaprāt, paļauties uz būtisku kravu pieaugumu no Ķīnas nevajadzētu.
Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka Rīga atņem reģioniem strādātspējīgos un aktīvākos iedzīvotājus, jāatzīst, ka diemžēl statistikas dati rāda nedaudz citu ainu – kopš 1991.gada iedzīvotāju skaits galvaspilsētā ir tikai rucis.
Pensiju 2.līmeņa Latvijā reģistrētajos 20 dažādos ieguldījuma plānos uzkrāti jau vairāk nekā 2,8 miljardi eiro, no kuriem, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, vairāk nekā miljards eiro ieguldīts dažādos vērtspapīros Latvijā. Kopumā pensiju 2.līmenī ir iesaistīti 1,25 miljoni Latvijas iedzīvotāju un vispopulārākais pensiju plāns ir - "Swedbank" pensiju ieguldījumu plāns "Dinamika", kuram pieteikušies vairāk nekā 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji.
Konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām. Slimība skārusi lielu cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku lielu ganāmpulku, lsm.lv pavēstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.
Pirms gada, rakstīdama savas prognozes par 2016.gadu, minēju, ka ekonomikas izaugsmi veicinās Eiropas Savienības (ES) fondu nauda un, lai arī mūsmājas tautsaimniecībā viss nav rožaini, izaugsme būs gana strauja un dzīvosim labāk. Jāatzīst, ka savas prognozes toreiz balstīju uz racionāliem apsvērumiem un… kļūdījos. Pērnā gada sākumā apstiprinātajai premjera Māra Kučinska valdībai tā arī neizdevās nodrošināt, lai ES naudas upes uz Latviju sāktu plūst lielā straumē un galvenais - bez aizķeršanās. Tagad prāts atkal saka, ka šogad nu gan ekonomikas izaugsmes dzinējspēks būs Eiropas nauda, taču pieredze čukst: „Vai tiešām?”.
